Boriss Jeļcins

Boriss Jeļcins
1. Krievijas prezidents
Amatā 1991. gada 10. jūlijs — 1999. gada 31. decembris
Viceprezidents (i)	Aleksandrs Ruckojs (1991 - 1993)
Premjerministrs	Oļegs Lobovs, Jegors Gaidars, Viktors Černomirdins, Sergejs Kirijenko, Jevgeņijs Primakovs, Sergejs Stepašins, Vladimirs Putins
Priekštecis	nav
Pēctecis	Vladimirs Putins
2. Krievijas premjerministrs
Amatā 1991. gada 6. novembris — 1992. gada 15. jūnijs
Priekštecis	Oļegs Lobovs
Pēctecis	Jegors Gaidars
Dzimšanas dati	1931. gada 1. februāris Butka, Krievijas PFSR (tagad Krievija)
Miršanas dati	2007. gada 23. aprīlis Maskava, Krievija
Politiskā partija	PSKP (1961—1990) bezpartejisks (1990—2007)
Dzīvesbiedrs(-e)	Naina Jeļcina

Boriss Jeļcins (krievu: Борис Николаевич Ельцин; 1931. gada 1. februāris — 2007. gada 23. aprīlis) bija pirmais Krievijas Federācijas prezidents no 1991. gada 10. jūlija līdz 1999. gada 31. decembrim. No 1992. gada marta līdz maijam bija Krievijas Federācijas aizsardzības ministra pienākumu izpildītājs.

Jeļcins iegāja vēsturē kā pirmais tautas ievēlētais Krievijas valsts vadītājs, kurš radikāli reformēja Krievijas sociālpolitisko un ekonomisko struktūru. Jeļcina valdīšanas laiku iezīmēja Augusta pučs un Padomju Savienības sabrukums 1991. gadā, cenu liberalizācija un privatizācija 1992. gada sākumā, impīčmenta mēģinājumi 1993. un 1999. gadā, Augstākās padomes izklīdināšana un 1993. gada konstitūcijas pieņemšana, konfrontācija ar KFKP, pirmais Čečenijas karš (1994–1996) un otrā Čečenijas kara sākums, kā arī 1998. gada defolts.

Dzīvesgājums

Dzimis 1931. gada 1. februārī Sverdlovskas apgabala Talickas rajona Butkas ciemā. 1932. gadā Jeļcina vecāki pārcēlās uz Kazaņu, 1934. gadā OGPU arestēja viņa tēvu Nikolaju un ieslodzīja GULAGa nometnē. Pēc tēva atbrīvošanas 1937. gadā viņa ģimene pārcēlās uz Berezņikiem, kur viņš mācījās pamatskolā (1939–1945), tad 1. vidusskolā (1945–1949). Studēja inženierzinātnes Urālu Politehniskajā institūtā Sverdlovskā (1949–1955). 1963. gadā kļuva par Sverdlovskas celtniecības kombināta galveno inženieri, vēlāk par direktoru.

1976. gadā Jeļcinu iecēla par PSKP Sverdlovskas apgabala komitejas pirmo sekretāru. Perestroikas laikā Jeļcins sākotnēji bija Mihaila Gorbačova reformu atbalstītājs, bet vēlāk viņš kritizēja reformas kā pārāk mērenas un aicināja pāriet uz daudzpartiju demokrātiju. 1987. gadā viņš atkāpās no PSKP CK Politbiroja locekļa amata. 1990. gadā viņu ievēlēja par Krievijas PFSR Augstākās padomes priekšsēdētāju, 1991. gadā par Krievijas PFSR prezidentu, bet pēc PSRS sabrukuma par Krievijas Federācijas prezidentu. Viņu pārvēlēja 1996. gada vēlēšanās. Nepilnu pusgadu pirms nākamajām prezidenta vēlēšanām, kurās Jeļcins tāpat nevarētu piedalīties, viņš atkāpās no sava amata. Par Krievijas pagaidu prezidentu kļuva premjerministrs Vladimirs Putins, kuru vēlāk arī oficiāli ievēlēja par jauno prezidentu. Jeļcins nomira no sirds slimības 2007. gada 23. aprīlī.

Atbalsts Latvijas suverenitātei

Latvijas neatkarības atgūšanas laikā Boriss Jeļcins kā Krievijas Augstākās Padomes priekšsēdētājs vairākas nedēļas pavadīja Jūrmalā, lai kopā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāju Anatoliju Gorbunovu apspriestu politiska, ekonomiska un sociāla līguma noslēgšanu starp Latvijas Repuliku un Krievijas PFSR kā starp divām suverēnām valstīm.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Boriss Jeļcins.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)