Bosnijas ejālets
Bosnijas ejālets Eyâlet-i Bosna (osmaņu turku valoda) | ||||
| ||||
Bosnijas vilājeta karte 1606. gadā. | ||||
Centrs: | Sarajbosna (1580-1583), Baņa Luka (1583-1686), Travnika (1686-1851), Sarajbosna (1851-1864) | |||
---|---|---|---|---|
Valoda | bosniešu, serbu, horvātu | |||
Reliģija | islāms | |||
Pārvaldes forma | ejālets (beju bejliks) | |||
Vadītājs | beju bejs | |||
- 1580-1588 | Sokollu Mehmets bejs | |||
- 1861-1864 | Šerifs Topals Osmans pašā | |||
Vēsture | ||||
- Izveidota | 1580 | |||
- Likvidēta | 1864 | |||
Nauda | akče |
Bosnijas ejālets (arī Bosnijas province vai Bosnijas pašāliks, osmaņu turku: Eyâlet-i Bosna) bija vistālākais Osmaņu impērijas novads rietumos, kas atradās tagadējās Bosnijas un Hercegovinas teritorijā. Osmaņu impērijā Bosnija līdz 1580. gadam bija sandžaks, bet pēc tam to pārveidoja par pašāliku un iedalīja vairākos sandžakos.
17. gadsimta vidū, kad Bosnijas pašāliks bija lielākajā tā teritorijā, tas aptvēra visu mūsdienu Bosnijas un Hercegovinas teritoriju, kā arī mūsdienu Horvātijā esošo Slavoniju, Liku un Dalmāciju. Bosnijas pašāliks sastāvēja no astoņiem sandžakiem un 29 karaspēka posteņiem:
- Požegas sandžaks (2 posteņi);
- Bosnijas sandžaks (7 posteņi);
- Bihačas sandžaks (4 posteņi);
- Likas sandžaks (7 posteņi);
- Klisas sandžaks (4 posteņi);
- Zvornikas sandžaks;
- Cernikas sandžaks.
Turpinoties Osmaņu impērijas kariem Eiropā, teritorija pamazām saruka. Pēc Karlovicas līguma noslēgšanas Bosniju iedalīja četros sandžakos un 12 posteņos. Pirms Passarovicas līguma noslēgšanas, galvenokārt pie robežas, tika izvietoti 28 posteņi. Sākotnējais Bosnijas administratīvais centrs bija Sarajeva (Saraybosna, 1463—1583 un 1851—1878), Baņa Luka (1583—1686) un Travnika (1686—1851).
Šis ar Osmaņu impēriju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |