Bothriolepis maxima
| Bothriolepis maxima Gross, 1933 | |
|---|---|
.jpg) Bothriolepis maxima fosilija | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Infratips | Žokļaiņi (Gnathostomatha) |
| Klase | Bruņuzivis (Placodermi) |
| Apakšklase | Antiarhi (Antiarchi) |
| Kārta | Īstie antiarhi (Euantiarcha) |
| Dzimta | Botriolepidīdi (Bothriolepididae) |
| Ģints | Botriolepji (Bothriolepis) |
| Suga | Bothriolepis maxima |
Bothriolepis maxima ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja galvenā devona lauka teritorijā frāna laikmetā, un kuru fosilijas atrastas ogres svītas nogulumos Imulas upes krastos pie Langsēdes, Kalnarājiem un Vītiņiem, kā arī Abavas krastos pie Velnalas, Mūsas krastos pie Ceraukstes, Daugavas krastos pie Lielvārdes, Liepnas krastos pie Katlešiem un Kupravas māla raktuvēs Latvijā, Lovates upes krastos Krievijā u.c. Sugu aprakstīja vācbaltiešu paleontologs Valters Gross 1933. gadā. Sugas nosaukums maxima norāda uz zivs lielajiem izmēriem.
Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
B. maxima ir izmēros lielākais zināmais botriolepis. Muguras bruņas garums sasniedz vairāk, kā 50 cm garumu.
Galvas morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Galvas vairogs ir īss un plats. Platuma attiecības indekss pret garumu ir ap 137-156 (vidēji 145). Priekšacu apgabals ir gandrīz plakans. Priekšējā mala, nedaudz īsāka par aizmugurējo, ir lēzeni izliekta, vidū reizēm ar noapaļotu rostrālo stūri. Processus obstans ir salīdzinoši īss. Priekšējais nepāra kauls (Prm) ir ar deguna izgriezumiem. Tā abi zemacu jūtīgās vagas atzari satuvinās kaula vidū. Priekšacu iedobe ir trīsdaļīga. Sānu kauls (La) ir plats. Aizpineālais kauls (Pp) ir salīdzinoši garš ar gandrīz taisnu priekšējo malu. Pakauša kauls (Nu) ir salīdzinoši plats un īss (garuma un platuma attiecības indekss ir ap 57-69, vidēji 61). Endolimfatisko kanālu ārējās atveres ir mazas un satuvinātas. Sānu pakauša kaulu (Pn) laterālais apgabals ir salīdzinoši šaurs. Pakaļējie malas kauli (Pmg) ir nedaudz garāki, par platumu. Mentālie kauli ir divas reizes garāki par augstumu.
Ķermeņa morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ķermeņa bruņu kārba ir salīdzinoši zema ar mēreni augstu muguras sienu. Dorsolaterālie valnīši, kas veido šķautni starp bruņu kārbas muguras un sānu sienām, ir vāji izteikti un priekšējā daļā noapaļoti. Dorsomediālais valnītis ir vāji attīstīts un lieliem eksemplāriem praktiski nav saskatāms. Tergālais stūris atrodas AMD plātnes vidējās trešdaļas priekšējā daļā. Ventrolaterālie valnīši ir noapaļoti. AMD plātne ir gandrīz tik pat gara, cik plata (platuma un garuma attiecības indekss 86-107, vidēji 97). Priekšējā mala ir šaura, tās garums ir vairāk, kā divas reizes mazāks par plātnes kopējo platumu. Ārējie postlevatoru izaugumi ir labi attīstīti. Ventrālais mediālais ķīlis ir uz viscerālās virsmas labi izceļas un stiepjas tālu uz aizmuguri. Postlevatoru sabiezinājumi vāji izceļas. PMD plātne parasti ir platāka, nekā gara (platuma un garuma attiecības indekss ir ap 96-117, vidēji 107). Tās priekšējā mala vidēji plata; aizmugurējais stūris ir noapaļots. ADL plātnes dorsālā (muguras) daļa ir apmēram divas reizes garāka par platumu un paliek diezgan šaura aiz labi izteikta postnukālā stūra. Plātnes laterālā (sānu) daļa 3 — 3⅔ reizes garāka par savu augstumu. MxL plātnes muguras daļa ir salīdzinoši plata, tās garums aptuveni 1,5—1,6 reizes lielāks par platumu, bet sānu daļa ir salīdzinoši zema (apmēram 3,5 reizes garāka par tās augstumu). Abas šīs daļas veido savstarpēju šķautni apmēram 90° lielā leņķī. AVL vēdera daļa ir aptuveni pusotras reizes garāka par savu platumu. PVL plātne ir ar labi izteiktu augstu dorsālo stūri. Plātnes sānu daļa ir apmēram 2,5—3 reizes garāka par savu augstumu, bet vēdera daļa 1,8—2,2 reizes garāka par savu platumu. Vidējais vēdera kauls (MV) ir salīdzinoši liels.
Krūšu spuru morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Krūšu spuras ir diezgan robustas, vidēji garas un šauras. Spuras proksimālais segments lieliem eksemplāriem ir apmēram 4,5 reizes garāks par savu platumu. Distālais segments ir šaurs šķērsgriezumā ieapaļs. Spurai ir Cd5, Cv5 un Mm5 kauli. Proksimālā segmenta laterālie un mediālie dzelkšņi ir salīdzinoši īsi un vāji izteikti. Cd1 kauls ir apmēram 2,9 reizes garaks par savu platumu. Cv1 kauls ir apmēram 2,8—3,3 reizes garāks par savu platumu. Ml2 kauls ir apmēram 5,2 reizes garāks par savu platumu.
Ornamentējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ornamentējums ir tipiski tīklots, sīkiem eksemplāriem ir diezgan regulārs sīku bedrīšu tīklojums bez izteiktām tuberkulām. Savukārt, lieliem eksemplāriem ornamentējums kopumā saglabā tīklotu raksturu, bieži ar koncentriski izvietotiem valnīšiem. Tas bieži vien ir tuberkulārs un izvietojas radiāli galvas vairoga priekšpusē pirms zemacu jūtīgās vagas. Arī ķermeņa bruņu vēdera sienas priekšējā un aizmugurējā galā bieži ir sastopams tuberkulārs ornamentējums. Uz krūšu spurām ornamentējums nogludinās, tas ir labi izteikts vienīgi Cd1, Cv1 un Ml2 kaulu priekšējā daļā. Distālo segmentu sedz vāji izteikts ornamentējums.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Ervīns Lukševičs, Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļas bruņuzivis (Placodermi, Bothriolepididae), LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Rīga, 1996., 45-46.lpp.