Bothriolepis panderi
| Bothriolepis panderi Lahusen, 1880 | |
|---|---|
 Bothriolepis panderi fosilija | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Infratips | Žokļaiņi (Gnathostomatha) |
| Klase | Bruņuzivis (Placodermi) |
| Apakšklase | Antiarhi (Antiarchi) |
| Kārta | Īstie antiarhi (Euantiarcha) |
| Dzimta | Botriolepidīdi (Bothriolepididae) |
| Ģints | Botriolepji (Bothriolepis) |
| Suga | Bothriolepis panderi |
Bothriolepis panderi ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja galvenā devona lauka teritorijā frāna laikmetā, un kuru fosilijas atrastas Pļaviņu svītas Sņetogoras slāņos Sjasas upes krastos pie Moncevas ciema, Krievijā. Sugu aprakstīja krievu paleontologs Jozefs Lahuzens 1880. gadā. Sugas nosaukums dots par godu vācbaltiešu paleontologam Kristianam Panderam.
Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vidēja izmēra botriolepis, kura muguras bruņas garums ne mazāks par 125 mm. Galvas vairoga proporciju attiecība platums/garums ir 147. Vairoga priekšējā mala ir izliekta un daudz īsāka par aizmugurējo malu. Orbitālā atvere ir salīdzinoši neliela, īsa un plata (attiecība platums/garums ir 180). Priekšējais nepāra kauls (Prm) ir salīdzinoši plats (attiecība platums/garums ir 100). Tā aizmugurējā (orbitālā) mala nedaudz izliekta un ir būtiski īsāka par priekšējo malu. Rostrālais kauls (rostrale) divreiz platāks par garumu, un tam ir dziļš un īss nāsu izgriezums. Pineālais kauls (Pi) ir salīdzinoši plats ar ieliektām priekšējo un sānu malām, bet aizmugurējā mala ir gandrīz taisna. Plātnes centrā atrodas pineālā atvere. Pakauša kauls (Nu) ir salīdzinoši plats (attiecība garums/platums ir 61). Pakaļējie malas kauli (Pmg) ir garāki, nekā plati, to ārmala ir daudz garāka par mediālo malu.
Ķermeņa bruņas ir salīdzinoši platas, ar nedaudz piepaceltu muguras sienu. AMD ir mēreni plats (attiecība platums/garums ir 71). Tā priekšējā mala ir mēreni plata, 1,5 reizes īsāka par plātnes maksimālo platumu. Mediālais muguras ķīlis ir vāji attīstīts. AVL ir vidēji plats ar īsu subcefālo nodalījumu. Subcefālā nodalījuma priekšējais laterālais stūris atrodas pa vidu starp mediālo un laterālo malu. Krūšu spuras proksimālais segments ir salīdzinoši garš un tievs. Tā garums 5 reizes lielāks par platumu. Segmenta ārējā un iekšējā mala klāta ar dzelksnīšiem. Iekšējā malā dzelksnīši īsi, bet tie ir blīvi izvietoti un to ir daudz. Cd1 kauls ir vidēji liels (attiecība garums/platums ir ap 2,6). Ornamentējumu veido pauguriņi un īsi valnīši gan uz galvas vairoga, gan arī uz ķermeņa bruņām.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Ervīns Lukševičs, Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļas bruņuzivis (Placodermi, Bothriolepididae), LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Rīga, 1996., 29.lpp.