Bothriolepis evaldi
| Bothriolepis evaldi Lyarskaya, 1986 | |
|---|---|
 Bothriolepis evaldi fosilijas (apakšskatā un augšskatā) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Infratips | Žokļaiņi (Gnathostomatha) |
| Klase | Bruņuzivis (Placodermi) |
| Apakšklase | Antiarhi (Antiarchi) |
| Kārta | Īstie antiarhi (Euantiarcha) |
| Dzimta | Botriolepidīdi (Bothriolepididae) |
| Ģints | Botriolepji (Bothriolepis) |
| Suga | Bothriolepis evaldi |
Bothriolepis evaldi ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja galvenā devona lauka teritorijā frāna laikmetā, un kuru fosilijas atrastas ogres svītas nogulumos Amulas upes krastos lejpus Kalnamuižas ūdensdzirnavām, kā arī Kaibalas krastos ap 200 m no ietekas Daugavā. Sugu aprakstīja krievu paleontoloģe no Latvijas Ļubova Ļarska 1986. gadā.
Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bothriolepis evaldi ir nelieli botriolepji, kuru muguras bruņas garums vidēji ir ap 5 cm. Ķermeņa bruņas platuma un garuma attiecības indekss ir 95. Galvas vairoga platuma un garuma attiecības indekss ir 140-157. Galvas vairoga rostrālā mala ir ļoti izliekta. Acu orbitāle ir salīdzinoši neliela un plata. Tās platums ir nedaudz mazāk kā divas reizes lielāks par garumu. Priekšējais nepāra kauls (Prm) ir īss un plats. Pakauša kauls (Nu) ir izliekts, mēreni plats (platuma un garuma attiecības indekss ir 69). Ķermeņa bruņu kārba ir mēreni augsta ar platu un augstu muguras sienu. Ķermeņa muguras un sānu sienas MxL apvidū atrodas apmēram 126° lielā leņķī. Ķermeņa bruņas dorsolaterālie un ventrolaterālie valnīši labi izceļas. Vidējais muguras valnītis labi izceļas aiz tergālā stūra. Ķermeņa bruņas vēdera siena ir salīdzinoši šaura (platuma un garuma attiecības indekss ir 43-48). AMD ir plats (platuma un garuma attiecības indekss ir 84-108). Tas ir arkveidīgs — kreisā un labā puse savā starpā veido ap 128° lielu leņķi. Priekšējā mala ir plata un gandrīz taisna. Postlevatoru valnīši uz AMD viscerālās virsmas labi izceļas. Vidēja izmēra īpatņiem AMD apklāj MxL plātnes sānu malas ar aizmugurējās puses priekšējo daļu. PMD ir mēreni plats ar izteiktu aizmugurējo stūri. MxL dorsālā daļa ir apmēram 1,6-2,2 reizes platāka par laterālās daļas augstumu. Uz MxL plātnes parasti atrodas dorsoventrālā bedrīšu vaga. Krūšu spuras proksimālais segments ir mēreni garš, apmēram 3,6 reizes garāks par tā platumu un mazāk kā divas reizes garāks par distālo segmentu. Ornamentējumu veido sīkas bedrītes, kas vidēja izmēra īpatņiem kļūst nedaudz dziļākas un retākas.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Ervīns Lukševičs, Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļas bruņuzivis (Placodermi, Bothriolepididae), LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Rīga, 1996., 46-47.lpp.