Boutona trohētija
| Boutona trohētija | |
|---|---|
 Jauna Boutona trohētija Maurīcijas stādu audzētavā. | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Malvu rinda (Malvales) |
| Dzimta | Malvu dzimta (Malvaceae) |
| Ģints | Trohētijas (Trochetia) |
| Suga | Boutona trohētija (Trochetia boutoniana) |
 Boutona trohētija Vikikrātuvē | |
Boutona trohētija (Trochetia boutoniana) ir malvu dzimtas krūms, kas endēms Maurīcijai.[1][2][3]
Sugas vienīgā saglabājusies savvaļas populācija tika jaunatklāta 1973. gadā Lemorne Brabantas pussalas nogāzēs salas dienvidrietumos. 1992. gadā šo reto augu izvēlējās par Maurīcijas republikas nacionālo ziedu.
Nosaukums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sugas latīniskais nosaukums piešķirts par godu franču botāniķim Luijam Boutonam (1799—1878).
Maurīcijā pazīstams arī ar vietējo franču kreolu vārdu Boucle d'oreille ("auskaru koks").
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Augstums var pārsniegt 3 m. Ziedi tumši sarkani, zvanveida formas. Skaidri nodalītas piecas kauslapas un piecas vainaglapas. Ziedlapiņu garums 5 līdz 6 cm. Pogaļa satur vairāk nekā 10 melnas sēklas. Ziedēšanas laiks no jūnija līdz oktobrim.[4]
Boutona trohētijas oranžā nektāra smarža atgādina vaniļu, un ar to mielojas Maurīcijas dienas gekoni, zilastes dienas gekoni, bites un putni, kas apputeksnē ziedus. Šī trohētija ir viena no pasaulē nedaudzām zināmām augu sugām, kurai ir krāsains nektārs.[5]
Apdraudējums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sugu pastāvēšanu apdraud virkne ātraudzīgāku Maurīcijā ievesto svešzemju augu sugu, kā arī invazīvie pērtiķi un žurkas, kas lieto uzturā trohētiju pumpurus un sēklas. Pēc savvaļas populācijas jaunatklāšanas augs tiek kultivēts.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ National Center for Biotechnology Information (NCBI). Taxonomy Browser: Trochetia boutoniana
- ↑ Tropicos. Missouri Botanical Garden database: Trochetia boutoniana F. Friedmann
- ↑ Integrated Taxonomic Information System (ITIS). World Plants: Trochetia boutoniania F. Friedmann
- ↑ iNaturalist. Trochetia boutoniana
- ↑ National Center for Biotechnology (NCBI). Mauritian coloured nectar no longer a mystery: a visual signal for lizard pollinators
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Augu ģeogrāfija un daudzveidība. Normunds Priedītis. 2008. Zvaigzne. ISBN 978-9934-0-0829-0
- The Native Plants and Animals of Mauritius. The Mauritius Wildlife Foundation. ISBN 978-999493802-5