Trohētijas

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Trohētijas
Trochetia (DC., 1823)
Trochetia blackburniana
Klasifikācija
Valsts Augi (Plantae)
Nodalījums Segsēkļi (Magnoliophita)
Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda Malvu rinda (Malvales)
Dzimta Malvu dzimta (Malvaceae)
Ģints Trohētijas (Trochetia)
Trohētijas Vikikrātuvē

Trohētijas (Trochetia) ir malvu dzimtas ģints, kas apvieno vairākas Maskarēnu salām endēmas sugas.[1][2]

Maurīcijā trohētijas ir labi zināmi augi, jo viena ģints suga — Boutona trohētija — ir šīs valsts nacionālais zieds.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnēji trohētijas iekļāva kakaoaugu dzimtā, taču pēc plašiem aprakstiem ģinti pievienoja malvu dzimtai. Tomēr par tās sistemātiku joprojām tiek debatēts.[3]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krūmi un nelieli koki, kuru augstums var sniegties no 2 līdz 5 vai pat 8 m. Ziedi iespaidīgi krāšņi, atkarībā no sugas balti, sārti vai oranži.[4]

Veģetācija un apdraudējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trohētijas sastopamas mitros mežos ar augstu nokrišņu daudzumu vai kalnainās vēju puses nogāzēs.

Visas ģints sugas ir apdraudētas, un lielākās briesmas rada invazīvās sugasĶīnas gvajave, krabjēdāji makaki un žurkas. Ārkārtīgi retās Trochetia parviflora populāciju veido aptuveni 63 īpatņi. Sugu uzskatīja par izmirušu kopš 1863. gada, līdz 2001. gadā to no jauna atklāja botāniķu grupa Corps de Garde kalna nogāzē.[4]

Apputeksnēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trohētijas ir vieni no nedaudziem zināmiem augiem, kas spēj producēt krāsainu nektāru. Tā, Trochetia boutoniana nektārs ir sarkans, bet Trohetia blackburniana — dzeltens. Daži zinātnieki sliecas domāt, ka tās varēja apputeksnēt kolonizācijas laikā izmirušās putnu sugas. Tomēr nesenie pētījumi liecina, ka dažas trohētiju sugas apputeksnē felsumas, turklāt labprātāk izvēloties augus ar krāsainu nektāru nekā augus, kuru nektārs ir bezkrāsains.

Mūsdienās galvenie apputeksnētāji ir Maurīcijas olīvzaļie briļļuputni, Maurīcijas pelēkie briļļuputni, introducētās medusbites un felsumas.

Vietās, kur olīvzaļie briļļuputni izzuduši, Trochetia blackburniana pamatā apputeksnē zilastes gekoni. Turklāt, apputeksnēšanas produktivitāte atkarīga no pandānu blīvuma, kuru lapu spirālisko pušķu vidi šīm felsumām kalpo par patvērumu.[4][5]

Sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trohētiju ģinti veido sešas sugas, piecas no kurām endēmas Maurīcijai, bet viena — Reinjonai:[1][6][7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]