Broņislava Martuževa

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Broņislava Martuževa
Broņislava Martuževa
Personīgā informācija
Dzimusi 1924. gada 8. aprīlī
Valsts karogs: Latvija Slavīti, Domopoles pagasts, Latvija
Mirusi 2012. gada 13. februārī (87 gadi)
Valsts karogs: Latvija Madona, Latvija
Tautība latviete
Literārā darbība
Nodarbošanās Dzejniece, disidente
Valoda latviešu valoda
Literatūras virzieni Lirika

Broņislava Martuževa (dzimusi 1924. gada 8. aprīlī, mirusi 2012. gada 13. februārī[1]) bija latviešu dzejniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece un politieslodzītā.

Ir izdoti trīspadsmit Broņislavas Martuževas dzejoļu krājumi, no kuriem pirmie divi ar dzejnieces Evas Mārtužas vārdu (publicēt darbus ar savu vārdu viņai Latvijas PSR nebija iespējams).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1924. gada 8. aprīlī Domopoles pagasta Slavītu ciemā Helēnas un Jāņa Martuževu ģimenē kā septītais bērns. Bērnību pavadīja Lubānas pagasta "Lazdiņu" mājās. Mācījās Cepurītes četrklasīgajā pamatskolā (1935—1938) un Lubānas sešklasīgā pamatskolā (1938—1940). Latvijas okupācijas laikā 1940. gadā viņa uzsāka mācības Lubānas vidusskolā, bet pēc tam Rēzeknes Skolotāju institūtā (1941—1944).

Pēckara gados viņa sadarbojās ar Latvijas Nacionālo partizānu apvienības mežabrāļiem. 1946. gadā ierīkoja nacionālo partizānu slēptuvi Lazdiņu mājās, kopš 1950. gada publicēja savus dzejoļus nelegālā žurnālā „Dzimtene”. Spēlēja cītaru un akordeonu, viņas tolaik sacerētā dziesma "Jaunība" folklorizējās, Atmodas kustības laikā to izpildīja Eduards Rozenštrauhs.[2] Padomju represīvās iestādes 1951. gada 14. februārī Martuževu ģimeni apcietināja, tiesāja un izsūtīja un Ozerlaga nometni Taišetā, ieslodzījumā viņa atradās līdz 1956. gada 26. jūlijam.[3] Pēc atgriešanās dzimtenē periodiski ārstējās tuberkulozes slimnīcā un sanatorijās. Kā bijušajai politieslodzītajai, Broņislavai Martuževai Latvijas PSR laikā nebija iespējams publicēties, divi viņas dzejoļu krājumi - "Balta puķe ezerā" (1981) un "Rakstītāja" (1987) iznāca ar Evas Mārtužas vārdu. Pirmā publikācija ar savu vārdu bija dzejoļu kopa "No dienasgrāmatas" ievietota žurnālā "Karogs" (1990).

No 2009. gada mitinājās Lubānas sociālās aprūpes centrā, mirusi 2012. gada 13. februārī un apglabāta Lubānas Jaunajos kapos.[4]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Balta puķe ezerā, 1982
  • Rakstītāja, 1987
  • Ceļu krusti, 1990
  • Gaismas lāse, 1994
  • Ceļteku vālītes zied, 1996
  • Nopūtas, 1999
  • Broņislava Martuževa: lirika, 2003
  • Kā putni dzied, 2004
  • Kopotas dzejas, 2004
  • Trejdeviņas jāņuzāles, 2005
  • Laba oma, 2007
  • Zelta zīmogs: romantiskā lirika, 2008
  • Deg uguntiņa, 2011

Filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Gaismas lāse", režisors Zigurds Vidiņš, 2005
  • "Rakstnieks tuvplānā", režisore Ināra Kolmane, DVD, 2014

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]