Bērzpils pagasts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Domopoles pagasts)
Bērzpils pagasts
Novads: Balvu novads
Centrs: Bērzpils
Kopējā platība:[1] 127,8 km2
 • Sauszeme: 124,6 km2
 • Ūdens: 3,2 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 609
Blīvums (2023): 4,9 iedz./km2
Bērzpils pagasts Vikikrātuvē

Bērzpils pagasts ir viena no Balvu novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Tilžas, Krišjāņu un Lazdukalna pagastiem, Madonas novada Indrānu pagastu un Ošupes pagastiem un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastu.

Pagasta teritorijā atrodas akmens laikmeta Lubāna līdzenuma iedzīvotāju apmetnes - Ičas apmetne (no 5. līdz 2. g.t. p.m.ē.) un Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūrai piederīgā Upesgala apmetne (3. g.t. p.m.ē.).

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdensteces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aiviekste, Dziļaune, Iča, Keiba, Kolnupe, Moziča, Paukle, Skujatne, Vecā Dziļaune, Vecā Iča, Vejupeite, Vērde.

Ūdenstilpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Putreņa ezers.

Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bierzpiļs pūrs, Veju ezers.

Dabas aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā atrodas daļa no dabas lieguma Lubāna mitrājs. Valsts aizsardzībā ir Bērzpils aleja.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasts dibināts ap 1840. gadu Domopoles muižas teritorijā un līdz 1925. gadam tā nosaukums bija Domopoles pagasts. Pēc 1920. gada agrārās reformas Bonifacevas muiža sadalīta 25 vienībās ar kopplatību 262 ha, Ludvinovas muiža sadalīta 51 vienībā ar 356 ha, Mūra muiža sadalīta 77 vienībās ar 599 ha, Vecpils muiža sadalīta 29 vienībās ar 256 ha, Cūkupes muiža 6 vienībās ar 183 ha, Gailīšu muiža 5 vienībās ar 151 ha, Poļanovas muiža 37 vienībās ar 172 ha, Domopoles muiža 36 vienībās ar 201 ha. Kopā reformas gaitā izveidoja 27 jaunsaimniecības, no tām 13 jaunsaimniecības 1925. gadā pievienoja Rugāju un Tilžas pagastiem.[4]

1935. gadā Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagasta platība bija 320 km² un tajā dzīvoja 6456 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Benislavas, Bērzpils, Drudžu, Golvaru, Lieparu un Osudaru ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Balvu rajona Bērzpils ciemam 1951. gadā pievienoja likvidēto Osudaru ciemu, 1954. gadā - likvidēto Golvaru ciemu.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Bērzpils pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Balvu novadā.

Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nr. 246.: Berzīnes pilskalns - Bērzpils kapsētā
  • Nr. 247.: Domopoles senkapi (Kara kapi) - Domopolē
  • Nr. 248.: Golvaru viduslaiku kapsēta - Golvaros pie kapsētas
  • Nr. 249.: Gribkovas viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) - Gribkovā pie Berķeļiem
  • Nr. 250.: Ičas apmetne - Ičas upes lejastecē
  • Nr. 251.: Upesgala apmetne - Ičas vecupes labajā krastā, Upesgala līcī
  • Nr. 252.: Vārenes kalns (senkapi) - pie Bērzpils vidusskolas
  • Nr. 253.: Beļausku senkapi - pie bijušās Beļausku fermas
  • Nr. 254.: Bonifacovas senkapi (Priežu saliņa) - Salā
  • Nr. 255.: Salas senkapi (Mēra kapi) - Salā
  • Nr. 2838.: Bērzpils katoļu baznīca - Bērzpilī (1852)
  • Nr. 2839.: Bērzpils skola - Bērzpilī (1938)
  • Nr. 2840.: Bēržu kapu kapliča - Bēržu kapos (19. gadsimta 1. puse)
  • Nr. 2841.: Bonifacovas muižas kungu māja - Bonifacovā (19. gadsimta vidus)
  • Nr. 2842.: Saksmales kapu kapliča - Saksmales kapos (18./19. gadsimts)
  • Nr. 2843.: Salas zemnieku-zvejnieku sētu grupa (Salas ciems) - Salā (19. gadsimta beigas - 20. gadsimts)
  • Nr. 8626.: Altāris - Bērzpils (Bēržu) katoļu baznīcā (19. gadsimts)

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19352 875—    
19592 500−13.0%
19652 232−10.7%
GadsIedz.±%
19791 673−25.0%
19891 236−26.1%
20001 123−9.1%
GadsIedz.±%
2011812−27.7%
2021653−19.6%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Bērzpils (pagasta centrs), Apšenieki, Augstari, Beļauski, Bonifacova, Domopole, Gabrāni, Golvari, Gribkova, Jabalova, Javenieki, Kononi, Lāčaunieki, Līdumnieki, Masalnieki, Pāliņi, Saksmale, Silamuiža, Sola, Viškuļi, Zosuli.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
  3. http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
  4. Latviešu konversācijas vārdnīcas II. sējuma 2259-2260 slejas. Rīga: 1928.-1929.
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  7. OSP