Eva Mārtuža

Eva Mārtuža
	13. Saeimas deputāte
	Amatā; 2020. gada 2. aprīlis — 2022. gada 1. novembris
Prezidents	Raimonds Vējonis; Egils Levits;
Premjerministrs	Arturs Krišjānis Kariņš
Politiskā partija	Jaunā konservatīvā partija

Eva Mārtuža;
Eva Mārtuža 2020. gadā
Personīgā informācija
Dzimusi	1954. gada 15. decembrī (70 gadi); Gaigalavas pagasts, Rēzeknes rajons, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Dzīves vieta	Rīga, Latvija
Tautība	latviete
Brāļi	8
Māsas	4
Dzīvesbiedrs	Pēteris Mārtužs
Bērni	2 dēli un meita
Literārā darbība
Pseidonīms	Digna Eira, Ieva Bondere
Nodarbošanās	akstniece, dzejniece
Valoda	latviešu
Rakstīšanas laiks	1974
Žanri	dzeja, proza, esejas, publicistika
Slavenākie darbi	romāns "Pētera zvērests"
Augstskola	Latvijas Valsts universitāte
Apbalvojumi	“Delfi” lasītāju balva par dzejas krājumu “Es tumsai pieglaužos” (2005)
	Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Eva Mārtuža (dzimusi Eva Juhņeviča 1954. gada 15. decembrī Gaigalavas pagastā) ir latviešu rakstniece, dzejniece un publiciste.^[1] Darbojas politikā, bijusi 13. Saeimas deputāte, pārstāv partiju Jauno konservatīvo partiju (arī "Konservatīvie"). Iepriekš bijusi arī Rīgas domes deputāte.

Izglītība

Eva Mārtuža dzimusi Gaigalavas pagastā. Mācījās Rēzeknes internātskolā, Mores astoņgadīgajā skolā, Vecpiebalgas, Madonas un Ļaudonas vidusskolās, absolvēja Pļaviņu vidusskolu. 1972. gadā iestājās Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļā, 1978. gadā ieguva sociālo zinātņu maģistra grādu. No 1985. gada studēja M. Gorkija Literatūras institūta aspirantūrā Maskavā, no 2011. līdz 2013. gadam studēja teoloģiju Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē un ieguva teoloģijas zinātņu maģistra grādu. 2014.—2015. gadā studēja Erasmus programmas ietvaros Vācijā Eberhard Karls Universität Tübingen Evangelisch-Theologische Fakultät. 2024. gadā aizstāvēja promocijas darbu "Teopoētika latviešu tautasdziesmās un izvēlētos literārajos darbos". ieguva Teoloģijas zinātņu doktora grādu.

Karjera

Strādājusi laikrakstā "Cīņa" par galvenā redaktora sekretāri, Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā par zinātnisko līdzstrādnieci, no 1978. gada līdz 1998. gadam — Latvijas valsts televīzijā par redaktori, tad a/s "Mežaparks" par projektu vadītāju. No 2000. gada līdz 2006. gadam — avīzē "Lauku Avīze" (vēlāk "Latvijas Avīze") par korespondenti. No 2006. līdz 2007. gadam bija Labklājības ministrijas preses sekretāre. Kopš 2007. gada strādāja izdevniecībā "Lauku Avīze" par grāmatu redaktori un projektu vadītāju.^[1]

Politiskā darbība

2014. gadā E. Mārtuža kandidēja 12. Saeimas vēlēšanās no Jaunās konservatīvās partijas, taču partija nepārvarēja procentu barjeru, lai iekļūtu Saeimā. 2017. gadā ievēlēta Rīgas domē, un no 2017. līdz 2020. gadam bija Rīgas domes deputāte. Kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās 2018. gadā, netika ievēlēta, bet 2020. gadā pēc Jutas Strīķes nāves aizstāja to Saeimā. 2020. gada ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās netika ievēlēta Rīgas domē, saglabāja Saeimas deputātes mandātu.

E. Mārtuža kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gadā, taču partijas "Konservatīvie" saraksts nepārvarēja 5% barjeru. Nesekmīgi kandidēja 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur partijas saraksts saņēma 1,5% balsu.

Bibliogrāfija

Evas Mārtužas dzeja pirmo reizi publicēta 1974. gadā. Izdoti 4 viņas dzejoļu krājumi, dzeja 12 izlasēs, 3 eseju un 11 prozas grāmatas, 1 stāstu grāmata. Darbi ir tulkoti vācu, poļu, krievu, lietuviešu, ukraiņu, armēņu, gruzīnu un itāļu valodās.^[1] 1980.—1989. gadā ar Evas Mārtužas vārdu publicēti viņas radinieces Broņislavas Martuževas dzejoļi, arī krājumi "Balta puķe ezerā" (1981), "Rakstītāja" (1987). Publicējusi ap 1000 rakstu par literatūru un kultūru.^[1]

Dzeja

2015 Nepiesavināmā
2004 Es tumsai pieglaužos („Delfi” balva „2005. gada labākais dzejnieks”)
1996 Sniegs apsedz vaļēju brūci
1993 No mana kodiena nemirst
1978 dzeja kopkrājumos "Acis" un "Dzejas dienas"

Esejas

2016 "Nospiedumi dzīves smiltīs", grāmatā "Vīrs ar Nameja gredzenu"
2009 eseja grāmatā "Labdien, skolotāj!"
2007 eseja grāmatā "Spriediet paši!"
2006 Dvēseles pasts
2006 "Lielo spēļu spēlmaņu atklāsmes", grāmatā "Ēvalds Valters" un "Lustīga strādāšan'"
2004 Veltījums Andrejam Eglītim
2002 "Mans prātiņš aiziet ganos", krājumā "Grāmatas aizkulises"
1995 Viņa (esejas Raimonda Renča fotoalbumā)

Romāni un stāsti

2017 romāns "Langobardi"
2016 romāns "Pētera zvērests"^[2] (atkārtots izdevums), tulkota lietuviski
2014 romāns "Bize vētras acī"
2010 romāns "Irbes skarbās māsas"
2008 romāns "Pētera zvērests"
2007 romāns dokumentālais "Freda un Ufo brokastu kods"
2007 romāns "Jasmīnu pūderis" (pseid. Ieva Bondere)
2005 romāns "Negudrā", tulkota lietuviski
2002 romāns "Karaļkronis" (pseid. Ieva Bondere)
2001 pastāsti, publicistiski domugraugi „Kā iekarot, mīlēt, paturēt vīrieti” (pseid. Digna Eira)
2000 romāns "Starp slāpēm un starp kausu"^[3]
1999 romāns "Izravētā sirds"^[4], tulkota lietuviski
1996 romāns "Neatsaki vīrietim"
1995 romāns "Bize mākoņspraugā" (žurnālā "Draugs")

Libreti un dziesmas

2024 koncertuzvedums "Merķelis. Latvieši. Mēs": dziesma "Caur sidraba sauli", (komponists Arnis Miltiņš)
2018 dziesmas (arī videoklips) "Meitene sapni zīmē" teksts, (komponists Uldis Timme)^[5]
2016 oratorijas teksts "No letu zemes"^[6] (komponists Jēkabs Janševskis)
2016 festivāla himnas "Mēs Latvijai" teksts, (komponists Arnis Miltiņš)

Zinātniskie referāti un raksti

2022.28.01. Referāts “Bīskapu, ordeņa un pamatiedzīvotāju konflikti Livonijā un to atainojums Pāvesta legāta Franciska no Moliano 1312. gada izmeklēšanas protokolā. Conflicts of bishops, military order and indigenous population in Livonia and their representation in the investigation minutes of Pope Legate Francis of Moliano, 1312

2020. 30.01. Referāts “Dievs — savējais, svešais, sinkrētiskais. Daugavpils universitātes Humanitārā fakultāte (DU HF). Starptautiskā zinātniskā konference.
2020. 06.03. Referāts “Dieva mīlestības koncepts saistībā ar bāreņu tēmu latviešu tautasdziesmās. Starptautiskā zinātniskā konference. Liepājas universitāte. Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā.
2019. 15.03. Referāts “Dieva īpašību atainojums latviešu tautasdziesmās teopoētikas kontekstā.“ 25. starptautiskā zinātniskā konference. Liepājas universitāte. Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā.
2019. 24.01. Referāts “Dieva un dabas attiecības latviešu tautasdziesmās un to saistība ar mūsdienu ekoteoloģiju.“ Daugavpils universitātes Humanitārā fakultāte (DU HF). Starptautiskā zinātniskā konference.
2017. 30.11. Referāts “Par latviskuma diskreditācijas gadījumiem audiovizuālajos medijos.”
2017. 30.10. Letonika. Referāts “Dieva būtība latviešu folklorā saistībā ar klasiskā teisma koncepciju.”
2017. 6.04. Referāts "Latviskums un reliģiskā pārliecība" LU konferencē ("Latviskums — valsts augstākā vērtība, tā izpratne medijos")
2017. 6.02. Referāts LU TF konferencē " Reformācija un Vācijas zemnieku karš (1524—1526)
2015. 12.10. Referāts LU "Parapasauliķu Bābele Jāņa Valka romānā "Verķumāte"", LU konference Literatūra un reliģija
2015. 25.09. Referāts LU "Gaismas pieminējumi latviešu senreliģijā un tās mūsdienu konteksti."
2014. 30.09. Referāts LU "L. Adamovičs par latviešu folkloras Dieva izpratni".
2014. 6.07. Vieslekcija Hamiltonā 6.07.2014."Latvieša dievziņa pāvesta legāta Franciska no Moliano 1314. gada izmeklēšanas protokolā".
2014. 27.—28 . 03. Liepājas 20. starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Aktuālas problēmas literatūras zinātnē" nolasīts referāts: "Senās un jaunās reliģijas literāri Filosofiskais ietērps un sadursme igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka romānā "Vīrs, kurš zināja čūskuvārdus"".
2014. 7.02. LU TF konferencē nolasīts referāts "Dvēseles funkcijas un nozīme latvju senajos avotos saistībā ar mūsdienu zinātnes versijām".

Raksti

2021. Dievs — savējais, svešais, sinkrētiskais. Zinātnisko rakstu krājums “XIII” “Kultūras studijas.” Daugavpils universitātes akadēmiskais apgāds “Saule”, 2021, 7-19.
2021. Dieva mīlestības koncepts saistībā ar bāreņu tēmu latviešu tautasdziesmās. Zinātnisko rakstu krājums “Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā”, 26 (2), Liepāja, 2021, 22-34.
2020. Dieva īpašību atainojums latviešu tautasdziesmās teopoētikas kontekstā. Rakstu krājums “Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā”, 25, Liepāja, 2020, 390-405.
2020. Dieva un dabas attiecības latviešu tautasdziesmās un to saistība ar mūsdienu ekoteoloģiju. Zinātnisko rakstu krājums “Ekokritikas un biopolitikas prakses literatūrā un kultūrā”, XX, Daugavpils universitātes akadēmiskais apgāds “Saule”, 2020, 55-72.

2016. Raksts "Ievainotais latviskums — Jēkabs Nīmanis par tautas gara atveseļošanu", monogrāfijā Latviskas Latvijas spēks. (Rīga: IDE Rozītes, 2016.)
2016. Raksts "Senreliģija, Dieva meklējumi un izpratne igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka romānā "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus", "Literatūra un reliģija" (rakstu krājums, Rīga: LU akadēmiskais apgāds, 2016).
2015. Raksts "Ludviga Adamoviča senlatviešu reliģijas izpratne", žurnālā "Ceļš", nr. 65, (Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2015), 104.—114.
2015. Raksts "Dievi, ticība, reliģijas igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka romānā "Vīrs, kurš zināja čūskuvārdus"", Aktuālas problēmas literatūras zinātnē" (rakstu krājums, 20. Atb. red. Edgars Lāms (Liepāja: LiePA, 2015), 387 lpp.
2015. Raksts "Latvieša dievziņa pāvesta legāta Franciska no Moliano 1314. gada izmeklēšanas protokolā", Labietis, (Minneapolis: Latvju Dievturu sadraudze).
2014. Raksts "Dvēsele latviešu folklorā saistībā ar mūsdienu zinātnes versijām" populārzinātniskā versija žurnālā "Mājas Viesis", (Rīga: Lauku Avīze, 2014, 17. 04.) un interneta vietnē: www.skripts.lv

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 «Literatura - Eva Mārtuža». literatura.lv (latviešu). Skatīts: 2022-02-16.
↑ «Eva Mārtuža. Pētera zvērests». ELEKTRONISKĀS GRĀMATAS (lv-LV). 2015-10-28. Skatīts: 2018-03-16.^{[novecojusi saite]}
↑ «Starp slāpēm un starp kausu - eraksti.lv». egramatas.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-06-08. Skatīts: 2018-03-16.
↑ «Izravētā sirds - eraksti.lv». eraksti.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-06-08. Skatīts: 2018-03-16.
↑ Patvērums Drošā māja (2018-03-13), Meitene sapni zīmē. Atjaunināts: 2018-03-14
↑ Jēkabs Jančevskis (2016-04-19), Jēkabs Jančevskis - NO LETU ZEMES. Atjaunināts: 2018-03-16

Ārējās saites

LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas rakstu krājums
https://www.literatura.lv/en/work/Aktualas-izpetes-problemas-latviesu-literatura-un-folklora/1184827, Ruta Suseja. Feminisma aspekti R. Kalpiņas un E. Mārtužas romānos
http://www.eraksti.lv/autori/eva_martuza.html Arhivēts 2018. gada 30. janvārī, Wayback Machine vietnē.
https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/5230/40448—Renate_Karklina_2014.pdf?sequence=1
Eva Mārtuža "Pētera zvērests"
https://examplewordpresscom1500.wordpress.com/2015/10/28/eva—martuza—petera—zverests/^{[novecojusi saite]}
http://www.satori.lv/article/ko—iesakt—ar—latviesu—kriptotrilleri
https://www.literatura.lv/en/work/Aktualas-izpetes-problemas-latviesu-literatura-un-folklora/1184827,Lita^{[novecojusi saite]} Silova. Ko man apsola vai apzvēr Evas Mārtužas jaunais romāns, Žurnāls "Karogs", Rīga, 2009.

[:0-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 «Literatura - Eva Mārtuža». literatura.lv (latviešu). Skatīts: 2022-02-16.

[2] «Eva Mārtuža. Pētera zvērests». ELEKTRONISKĀS GRĀMATAS (lv-LV). 2015-10-28. Skatīts: 2018-03-16.^{[novecojusi saite]}

[3] «Starp slāpēm un starp kausu - eraksti.lv». egramatas.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-06-08. Skatīts: 2018-03-16.

[4] «Izravētā sirds - eraksti.lv». eraksti.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-06-08. Skatīts: 2018-03-16.

[5] Patvērums Drošā māja (2018-03-13), Meitene sapni zīmē. Atjaunināts: 2018-03-14

[6] Jēkabs Jančevskis (2016-04-19), Jēkabs Jančevskis - NO LETU ZEMES. Atjaunināts: 2018-03-16

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]