Eva Mārtuža

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Eva Mārtuža
Personīgā informācija
Dzimusi 1954. gada 15. decembrī (65 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Gaigalavas pagasts, Rēzeknes rajons, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latviete
Māsas Veronika Bikse
Dzīvesbiedrs Pēteris Mārtužs
Bērni 2 dēli un meita
Literārā darbība
Pseidonīms Digna Eira, Ieva Bondere
Nodarbošanās rakstniece, dzejniece
Valoda latviešu
Rakstīšanas laiks 1974
Žanri dzeja, proza, esejas, publicistika
Slavenākie darbi romāns "Pētera zvērests"
Augstskola Latvijas Valsts universitāte
Apbalvojumi “Delfi” lasītāju balva par dzejas krājumu “Es tumsai pieglaužos” (2005)
Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts                        Infokaste

Eva Mārtuža (dzimusi Eva Juhņeviča, 1954. gada 15. decembrī Gaigalavas pagastā) ir latviešu rakstniece, dzejniece un publiciste. Izdoti 4 viņas dzejoļu krājumi, dzeja 12 izlasēs, 3 eseju un 11 prozas grāmatas, 1 stāstu grāmata.[1] Darbojas politikā, ir Rīgas domes deputāte no Jaunās konservatīvās partijas.

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eva Mārtuža dzimusi Gaigalavas pagstā. Mācījās Rēzeknes internātskolā, Mores astoņgadīgajā skolā, Vecpiebalgas, Madonas un Ļaudonas vidusskolās, absolvēja Pļaviņu vidusskolu. 1972. gadā iestājās Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļā, 1978. gadā ieguva sociālo zinātņu maģistra grādu. No 1985. gada studēja M. Gorkija Literatūras institūta aspirantūrā Maskavā, no 2011. līdz 2013. gadam studēja teoloģiju Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē un ieguva teoloģijas zinātņu maģistra grādu.

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Strādājusi laikrakstā "Cīņa" par galvenā redaktora sekretāri, Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā par zinātnisko līdzstrādnieci, no 1978. gada līdz 1998. gadam — Latvijas valsts televīzijā par redaktori, tad a/s "Mežaparks" par projektu vadītāju. No 2000. gada līdz 2006. gadam — avīzē "Lauku Avīze" (vēlāk "Latvijas Avīze") par korespondenti. No 2006. līdz 2007. gadam bija labklājības ministres preses sekretāre. Kopš 2007. gada strādāja izdevniecībā "Lauku Avīze" par grāmatu redaktori un projektu vadītāju. '

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 2017. gada E. Mārtuža ir Rīgas Domes deputāte, ievēlēta no Jaunās konservatīvās partijas.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Evas Mārtužas dzeja pirmo reizi publicēta 1974. gadā. Darbi ir tulkoti vācu, poļu, krievu, lietuviešu, ukraiņu, armēņu, gruzīnu un itāļu valodās. 1980.–1989. gadā ar Evas Mārtužas vārdu publicēti viņas radinieces Broņislavas Martuževas dzejoļi, arī krājumi "Balta puķe ezerā" (1981), "Rakstītāja" (1987).[2]

Dzeja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2015 Nepiesavināmā
  • 2004 Es tumsai pieglaužos („Delfi” balva „2005. gada labākais dzejnieks”)
  • 1996 Sniegs apsedz vaļēju brūci
  • 1993 No mana kodiena nemirst
  • 1978 dzeja kopkrājumos "Acis" un "Dzejas dienas"

Esejas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2016 "Nospiedumi dzīves smiltīs", grāmatā "Vīrs ar Nameja gredzenu"
  • 2009 eseja grāmatā "Labdien, skolotāj!"
  • 2007 eseja grāmatā "Spriediet paši!"
  • 2006 Dvēseles pasts
  • 2006 "Lielo spēļu spēlmaņu atklāsmes", grāmatā "Ēvalds Valters" un "Lustīga strādāšan'"
  • 2004 Veltījums Andrejam Eglītim
  • 2002 "Mans prātiņš aiziet ganos", krājumā "Grāmatas aizkulises"
  • 1995 Viņa (esejas Raimonda Renča fotoalbumā)

Romāni un stāsti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2017 romāns "Langobardi"
  • 2016 romāns "Pētera zvērests"[3] (atkārtots izdevums), tulkota lietuviski
  • 2014 romāns "Bize vētras acī"
  • 2010 romāns "Irbes skarbās māsas"
  • 2008 romāns "Pētera zvērests"
  • 2007 romāns dokumentālais "Freda un Ufo brokastu kods"
  • 2007 romāns "Jasmīnu pūderis" (pseid. Ieva Bondere)
  • 2005 romāns "Negudrā", tulkota lietuviski
  • 2002 romāns "Karaļkronis" (pseid. Ieva Bondere)
  • 2001 pastāsti, publicistiski domugraugi „Kā iekarot, mīlēt, paturēt vīrieti” (pseid. Digna Eira)
  • 2000 romāns "Starp slāpēm un starp kausu"[4]
  • 1999 romāns "Izravētā sirds"[5], tulkota lietuviski
  • 1996 romāns "Neatsaki vīrietim"
  • 1995 romāns "Bize mākoņspraugā" (žurnālā "Draugs")

Libreti un dziesmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2018 dziesmas (arī videoklips) "Meitene sapni zīmē" teksts, (komponists Uldis Timme)[6]
  • 2016 oratorijas teksts "No letu zemes"[7] (komponists Jēkabs Janševskis)
  • 2016 festivāla fimnas "Mēs Latvijai" teksts, (komponists Arnis Miltiņš)

Zinātniskie referāti un raksti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2017. 30.11. Referāts “Par latviskuma diskreditācijas gadījumiem audiovizuālajos medijos.”
  • 2017. 30.10. Letonika. Referāts “Dieva būtība latviešu folklorā saistībā ar klasiskā teisma koncepciju.”
  • 2017. 6.04. Referāts "Latviskums un reliģiskā pārliecība" LU konferencē ("Latviskums – valsts augstākā vērtība, tā izpratne medijos")
  • 2017. 6.02. Referāts LU TF konferencē " Reformācija un Vācijas zemnieku karš (1524.–1526.)
  • 2015. 12. 10. Referāts LU "Parapasauliķu Bābele Jāņa Valka romānā "Verķumāte"", LU konference Literatūra un reliģija
  • 2015. 25.09. Referāts LU "Gaismas pieminējumi latviešu senreliģijā un tās mūsdienu konteksti."
  • 2014. 30.09. Referāts LU "L. Adamovičs par latviešu folkloras Dieva izpratni".
  • 2014. 6.07. Vieslekcija Hamiltonā 6.07.2014."Latvieša dievziņa pāvesta legāta Franciska no Moliano 1314. gada izmeklēšanas protokolā".
  • 2014. 27.–28 . 03. Liepājas 20. starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Aktuālas problēmas literatūras zinātnē" nolasīts referāts: "Senās un jaunās reliģijas literāri Filosofiskais ietērps un sadursme igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka romānā "Vīrs, kurš zināja čūskuvārdus"".
  • 2014. 7. 02. LU TF konferencē nolasīts referāts "Dvēseles funkcijas un nozīme latvju senajos avotos saistībā ar mūsdienu zinātnes versijām".
  • 2016. Raksts "Ievainotais latviskums – Jēkabs Nīmanis par tautas gara atveseļošanu", monogrāfijā Latviskas Latvijas spēks. (Rīga: IDE Rozītes, 2016.)
  • 2016. Raksts "Senreliģija, Dieva meklējumi un izpratne igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka romānā "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus", "Literatūra un reliģija" (rakstu krājums, Rīga: LU akadēmiskais apgāds, 2016).
  • 2015. Raksts "Ludviga Adamoviča senlatviešu reliģijas izpratne", žurnālā "Ceļš", nr. 65, (Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2015), 104.—114.
  • 2015. Raksts "Dievi, ticība, reliģijas igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka romānā "Vīrs, kurš zināja čūskuvārdus"", Aktuālas problēmas literatūras zinātnē" (rakstu krājums, 20. Atb. red. Edgars Lāms (Liepāja: LiePA, 2015), 387 lpp.
  • 2015. Raksts "Latvieša dievziņa pāvesta legāta Franciska no Moliano 1314. gada izmeklēšanas protokolā", Labietis, (Minneapolis: Latvju Dievturu sadraudze).
  • 2014. Raksts "Dvēsele latviešu folklorā saistībā ar mūsdienu zinātnes versijām" populārzinātniskā versija žurnālā "Mājas Viesis", (Rīga: Lauku Avīze, 2014, 17. 04.) un interneta vietnē: www.skripts.lv

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «Literatura - Meklēšana». literatura.lv (latviešu). Skatīts: 2018-03-16.
  2. ↑ literatura.lv
  3. ↑ «Eva Mārtuža. Pētera zvērests». ELEKTRONISKĀS GRĀMATAS (lv-LV). 2015-10-28. Skatīts: 2018-03-16.
  4. ↑ «Starp slāpēm un starp kausu - eraksti.lv». egramatas.lv. Skatīts: 2018-03-16.
  5. ↑ «Izravētā sirds - eraksti.lv». eraksti.lv. Skatīts: 2018-03-16.
  6. ↑ Patvērums Drošā māja (2018-03-13), Meitene sapni zīmē. Atjaunināts: 2018-03-14
  7. ↑ Jēkabs Jančevskis (2016-04-19), Jēkabs Jančevskis - NO LETU ZEMES. Atjaunināts: 2018-03-16

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Rīgas dome (2017—2020)
Frakcijas
Vadība
Deputāti
NDF
Rīgai
Beigušās pilnvaras
Saistītie raksti
Kategorijas
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Eva_Mārtuža&oldid=3180773"