Cūkdelfīni

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Cūkdelfīni
Phocoena (Cuvier, 1816)
Cūkdelfīns (Phocoena phocoena)
Cūkdelfīns (Phocoena phocoena)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
VirsklaseČetrkājaiņi (Tetrapoda)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaVaļveidīgie (Cetacea)
ApakškārtaZobvaļi (Odontoceti)
VirsdzimtaDelfīnu virsdzimta (Delphinoidea)
DzimtaCūkdelfīnu dzimta (Phocoenidae)
ĢintsCūkdelfīni (Phocoena)
Cūkdelfīni Vikikrātuvē

Cūkdelfīni jeb jūras cūkas[1] (Phocoena) ir viena no cūkdelfīnu dzimtas (Phocoenidae) ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas. Ģints zinātniskais nosaukums Phocoena atvasināts no grieķu valodas, kas latviešu valodā nozīmē "jūras cūka".[2] Daži zinātnieki briļļaino cūkdelfīnu sistematizē atsevišķā ģintī — Australophocaena — tā kā to skelets ir atšķirīgs: briļļainajam cūkdelfīnam ir vairāk muguras skriemeļu, nekā citiem cūkdelfīniem.[2]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalifornijas cūkdelfīns (Phocoena sinus) sastopams nelielā areālā Kalifornijas līcī
Cūkdelfīns (Phocoena phocoena) pie Dānijas krastiem

Cūkdelfīnu ģints sugas sastopamas krasta tuvumā, salīdzinoši šaurā joslā, Atlantijas, Indijas, Klusajā un Dienvidu okeānā.[3] Izņēmums ir briļļainais cūkdelfīns (Phocoena dioptrica), kurš izvairās no sekliem piekrastes ūdeņiem.[2] Baltijas jūrā, retos gadījumos arī pie Latvijas krastiem, var novērot vienu šīs ģints sugu — cūkdelfīnu (Phocoena phocoena).[4]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cūkdelfīni ir nelieli delfīni un ir vieni no mazākajiem vaļveidīgajiem pasaulē.[2] Mazākais ģintī ir Kalifornijas cūkdelfīns (Phocoena sinus), kura ķermeņa garums ir 1,4 m, bet svars 54 kg.[5] Toties lielākais ir briļļainais cūkdelfīns, kura lielākie īpatņi sasniedz 2,24 m garumu un 115 kg masu.[6] Gandrīz visām sugām raksturīgs dzimumu dimorfismsmātītes ir nedaudz lielākas nekā tēviņi.[7][8] Izņēmums ir briļļainais cūkdelfīns, kuram tēviņi ir lielāki nekā mātītes.[6]

Cūkdelfīniem galva ir apaļa, acis mazas un novietotas galvas sānos, purns ir īss, noapaļots. Uz muguras ir trīsstūrveida spura. Visām sugām ir biezs zemādas tauku slānis. Mazuļi piedzimst ar plānu tauku slānīti, tādēļ vairošanās notiek siltos ūdeņos.

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cūkdelfīni veido nelielus barus, kuros ir līdz 5—10 īpatņiem.[2] Tie ir uzmanīgi un kautrīgi delfīni, tādēļ dabā grūti pamanāmi.[9] Barojas galvenokārt ar dažādu sugu zivīm un kalmāriem, bet tie barojas arī ar vēžveidīgajiem (garnelēm un kriliem).[10] Iecienītākās zivis ir siļķes, saidas, makreles, mencas un sardīnes.[2]

Dzimumbriedumu cūkdelfīnu ģints sugas sasniedz 3—4 gadu vecumā.[11] Grūsnības periods ilgst apmēram gadu, piedzimst viens mazulis, par kuru rupējas tikai mātīte. Cūkdelfīna piens ir ļoti trekns un biezs, atgādinot zobu pastu. Tā kā mazulis zem ūdens nespēj saņemt mutē zīdekli, tad māte to baro, ar muskuļu palīdzību iešļācot pienu mazuļa mutē.[12] Zīdīšanu māte pārtrauc, kad jaunais delfīns ir apmēram 11 mēnešus vecs, bet jaunais delfīns turpina sekot mātei, līdz sasniedz 1—2 gadu vecumu. Dzīves ilgums ir salīdzinoši īss, apmēram 8—10 gadi,[2] lai gan ideālos apstākļos tas var sasniegt 20 gadus.[13]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas Daba: Cūkdelfīnu, jūras cūku dzimta
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 Genus: Common Porpoises
  3. ADW: Phocoenidae
  4. Latvijas Daba: Cūkdelfīns
  5. About: Toothed whale
  6. 6,0 6,1 ADW: Phocoena dioptrica
  7. Sexual Dimorphism
  8. Anatomical adaptations of aquatic mammals
  9. Whaling Museum: Phocoenidae
  10. Dolphins, Porpoises, and Whales of the World: the IUCN Red Data Book
  11. Randall R. Reeves; Brent S. Stewart; Phillip J. Clapham; James A. Powell (2002). National Audubon Society Guide to Marine Mammals of the World. Alfred A. Knopf, Inc. ISBN 0375411410.
  12. E. J. Slijper (1966), "Functional morphology of the reproductive system in Cetecea", in Kenneth Stafford Norris, Whales, Dolphins, and Porpoises, University of California Press, p. 310, ISBN 978-0-520-03283-5
  13. Rojas-Bracho, L.; Reeves, R. R.; Jaramillo-Legorreta, A. (13 November 2006). "Conservation of the vaquita Phocoena sinus". Mammal Review. 36 (3): 179–216. doi:10.1111/j.1365-2907.2006.00088.x

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]