Cūkāpsis

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Cūkuāpsis)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Cūkāpsis
Arctonyx collaris (Cuvier, 1825)
Cūkāpsis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Dzimta Caunu dzimta (Mustelidae)
Apakšdzimta Eirāzijas āpšu apakšdzimta (Melinae)
Ģints Cūkāpši (Arctonyx)
Suga Cūkāpsis (Arctonyx collaris)
Izplatība
Hog Badger area.png
Cūkāpsis Vikikrātuvē

Cūkāpsis jeb cūkuāpsis (Arctonyx collaris) ir caunu dzimtas (Mustelidae) cūkāpšu ģints (Arctony) plēsējs. Cūkāpsis pieder Eirāzijas āpšu apakšdzimtai (Melinae). Cūkāpsis ir izplatīts Dienvidaustrumāzijā, sākot ar Indijas austrumiem, areālam turpinoties līdz Birmai, Taizemei, Vjetnamai, Kambodžai un Laosai.[1] Cūkāpsis apmetas mežos, sākot ar ieleju lietus mežiem un beidzot ar kalnu mežiem līdz 3000 metriem virs jūras līmeņa.

Sistemātikas izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 2008. gada cūkāpšu ģintī bija tikai viena suga — cūkāpsis (Arctonyx collaris). Zinātniekiem, rūpīgi izpētot un veicot analīzes dažādiem pasaules muzeju eksponātiem, atklājās, ka cūkāpšu ģintī ir 3 atšķirīgas sugas. Zinātnieki savu pētījumu publicēja 2008. gada oktobrī.[1] Līdz ar to divas no pasugām kļuva par atsevišķām sugām: Tibetas cūkāpsis un Sumatras cūkāpsis.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cūkāpša purns atgādina cūkas šņukuru

Cūkāpsi var atpazīt pēc tā purna, kas izskatās kā cūkas šņukurs. Pateicoties šai līdzībai ar cūkas šņukuru āpsis ir ieguvis savu nosaukumu. Tāpat kā cūkai cūkāpsim šņukurs ir garš, kustīgs un bez apmatojuma, bet vairāk līdzību cūkāpsim ar cūku nav. Tā tuvākais radinieks ir Eiropas āpsis. Cūkāpsis ir par to lielāks, tas ir lielākais āpsis starp visiem āpšiem pasaulē.[1] Daudzos informācijas avotos rakstīts, ka cūkāpsis ir vidēja garuma, šis apraksts atspoguļo faktu, ka kādreiz pie cūkāpšiem tika pieskaitīti arī vidējā auguma Tibetas cūkāpši un mazie Sumatras cūkāpši.

Cūkāpša kažoka matojums ir rupjš,[1] krāsa pelēcīgi brūna vai dzeltenīgi brūna, uz baltās sejas tam ir divas kontrastainas melnas svītras, kas sākas pie šņukura un beidzas pie galvas pamatnes. Melnās svītras it kā vizuāli palielina acis.[2] Ir indivīdi kuriem uz sejas ir par divām melnām svītrām vairāk. Tās sākas pie mutes kaktiņa, šķērsojot vaigus, un pie auss savienojas ar acu melnajām svītrām. Matojums uz kājām un pavēderes ir melns, bet uz pakakles balts, kas ir pretēji Eiropas āpsim, kura pakakle ir melna. Cūkāpsim ir salīdzinoši garāka aste, un tā ir balta. Priekšķepu nagi ir balti.

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cūkāpsis ir nakts dzīvnieks, pa dienu tas slēpjas alā. Alu cūkāpsis izrok pats vai piemeklē jau esošu dabā, tādēļ tā bieži atrodas klintīs vai zem akmeņiem. Cūkāpši ir visēdāji, tie barojas ar tārpiem, bezmugurkaulniekiem, saknēm un augļiem, kā arī tie medī mazus zīdītājdzīvniekus. Meklējot barību, tie izmanto savu īpaši labo ožu. Atšķirībā no citiem āpšiem, kas zemi rok ar nagiem, cūkāpsis tāpat kā cūka zemi rok arī ar šņukuru un apakšžokļa ilkņiem.

Cūkāpsi medī tīģeris un leopards, lai gan tas nav viegls medījums, jo tam ir gari nagi, asi zobi un brīva, staipīga āda, kas neļauj to tik viegli sagrābt.[3]

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nav daudz zināms par cūkāpšu vairošanos. Riests cūkāpšiem ir maijā, bet mazuļi dzimst nākamajā gadā februārī vai martā, jo mātītei ir embrioniskā diapauze un tā spēj atlikt embrija attīstību. Zinātnieki uzskata, ka aktuālais grūsnības periods ir 6 nedēļas. Mazuļi piedzimst alā, parasti tie ir divi līdz četri. Māte tos zīda ar pienu līdz 4 mēnešu vecumam. Nebrīvē mazuļi pieauguša āpša augumu sasniedz 7 - 8 mēnešu vecumā. Toronto zoodārza cūkāpsim mazuļi dzimst katru otro gadu.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]