COVID-19 vakcīna

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pieci veidi, kā izveidot vekcīvu pret SARS‐Cov‐2 (A daļa augšā). Inaktivēto vīrusu vakcīna (B), plazmīdu DNS vakcīna (C), adenovīrusu vektoru vakcīna (D), mRNS vakcīna (E), proteīnu apakšvienību vakcīna (F).

COVID-19 vakcīna ir vakcīna, kas paredzēta, lai nodrošinātu iegūto imunitāti pret SARS-CoV-2 vīrusu, kas izraisa COVID-19.

Izveide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau pirms COVID-19 pandēmijas bija izveidojušās zināšanas par koronavīrusu izraistītajām SARS un MERS slimībām, kas ļāva paātrināti izstrādāt dažādas vakcīnu tehnoloģijas 2020. gada sākumā. 2020. gada 10. janvārī ar SARS-CoV-2 ģenētiskās sekvences datu starpniecību tika izplatīti GISAID dati, un līdz 19. martam pasaules farmācijas nozare paziņoja par apņemšanos risināt COVID-19 problēmu.[1][2]

2020. gada novembrī ziņoja, ka farmācijas un biotehnoloģijas uzņēmumi Pfizer un BioNTech kopīgi izstrādātā vakcīna Comirnaty pret jauno koronavīrusu trešajā izmēģinājumu fāzē uzrādīja 90% efektivitāti pret inficēšanos, līdz ar to Eiropas Komisija paziņoja, ka ir noslēgusi līgumu par pirmo 300 miljonu vakcīnu iegādi tās iedzīvotājiem.[3] III fāzes izmēģinājumos vairākas COVID-19 vakcīnas pierādīja pat 95 % efektivitāti simptomātisku COVID-19 infekciju novēršanā. Daudzās valstīs ieviesa pakāpeniskas vakcīnu izplatīšanas plānus, kuros par prioritāti izvirzīja personas ar visaugstāko komplikāciju risku, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkus un personas ar augstu inficēšanās un pārnešanas risku.

Paveidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2021. gada martā dažādās izstrādes stadijās bija 308 vakcīnu kandidātvielas, no kurām 73 bija klīniskās izpētes stadijā, tostarp 24 - I fāzes pētījumos, 33 - I-II fāzes pētījumos un 16 - III fāzes izstrādē. 2021. gada aprīlī dažādās pasaules valstīs bija atļautas četru paveidu vakcīnas:

  • divas RNS vakcīnas (Comirnaty un Moderna),
  • piecas vīrusu vektoru vakcīnas (Sputnik Light, Sputnik V, Oxford-AstraZeneca, Convidecia un Johnson & Johnson),
  • septiņas inaktivēto vīrusu vakcīnas (BBIBP-CorV, CoronaVac, Covaxin, WIBP-CorV, CoviVac, Minhai-Kangtai un QazVac),
  • divas proteīnu apakšvienību vakcīnas (EpiVacCorona un RBD-Dimer).

Līdz 2020. gada decembrim valstis bija iepriekš pasūtījušas vairāk nekā desmit miljardus vakcīnas devu, no kurām aptuveni pusi devu bija iegādājušās valstis ar augstu ienākumu līmeni, kurās ir 14 % pasaules iedzīvotāju. Saskaņā ar 2021. gada 22. maija oficiālajiem ziņojumiem no valstu veselības aģentūrām pasaulē bija izlietoti 1,65 miljardi COVID-19 vakcīnas devu. AstraZeneca 2021. gadā plānoja saražot 3 miljardus devu, Pfizer-BioNTech - 1,3 miljardus devu, bet Sputnik V, Sinopharm, Sinovac un Johnson & Johnson - pa 1 miljardam devu. Moderna plānoja 2021. gadā saražot 600 miljonus devu un Convidecia - 500 miljonus devu.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Animal testing begins for first novel coronavirus vaccines in China». pharmaceutical-technology.com. 2020. gada 24. februāris. Skatīts: 2020. gada 27. februāris.
  2. Uģis Lībietis. «Eiropas Komisija rosina izveidot Eiropas Veselības aģentūru». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskie Mediji, 2020. gada 11. novembris. Skatīts: 2020. gada 12. novembris.
  3. «Pirmās vakcīnas pret Covid-19 varētu saņemt 3% iedzīvotāju». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskie Mediji. 2020. gada 12. novembris. Skatīts: 2020. gada 12. novembris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]