Chrysolina coerulans

Vikipēdijas lapa
Chrysolina coerulans
Chrysolina coerulans (Scriba, 1791)
Chrysolina coerulans
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
KārtaVaboles (Coleoptera)
VirsdzimtaLapgraužu virsdzimta (Chrysomeloidea)
DzimtaLapgraužu dzimta (Chrusomelidae)
ApakšdzimtaChrysomelinae
CiltsChrysomelini
ĢintsChrysolina
ApakšģintsChrysolina (Synerga)
SugaChrysolina coerulans
Sinonīmi
  • Chrysomela coerulans Scriba, 1791
  • Chrysomela violacea Panzer, 1797, nec Goeze, 1777
  • Chrysomela oblonga Duftschmidt, 1825
Iedalījums
  • pasuga: Chrysolina coerulans angelica Reiche et Saulcy, 1858
  • pasuga: Chrysolina coerulans bella Jacoby, 1890
  • pasuga: Chrysolina coerulans coerulans (Scrabia, 1791)
  • pasuga: Chrysolina coerulans iranica Jacob, 1954
  • pasuga: Chrysolina coerulans piffle Lopatin, 1967
  • pasuga: Chrysolina coerulans relicta L. Medvedev, 1977
  • pasuga: Chrysolina coerulans uzbekorum Bechyne, 1950
Chrysolina coerulans Vikikrātuvē

Chrysolina coerulans ir lapgraužu dzimtas suga, kurā ir aprakstītas 7 pasugas. Pasugas ir izplatītas no Eiropas līdz Centrālāzijai un Ķīnai; nominatīvā pasuga (C. coerulans coerulans) sastopama arī Latvijā.[1]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Chrysolina coerulans sensu lato ir izplatīta no Centrāleiropā un Austrumeiropā, Kaukāzā, Mazajā Āzijā, Tuvajos Austrumos, Irānā, Irākā, Afganistānā, Centrālāzijā, Urālu dienvidos, Ķīnas rietumos un Indijā.[1][2] Nominālā pasuga ir sastopama Centrāleiropā un Austrumeiropā; C. coerulans angelica sastopama Sīrijā; C. coerulans bella — Ziemeļindijā, Austrumindijā, Pakistānā un Rietumķīnā; C. coerulans iranica — Rietumirānā un Afganistānā; C. coerulans piffi — Pakistānā; C. coerulans relictaJekaterinburgā; C. coerulans splendorifera — Kaukāzā, Irānā, Irākā un Turkmenistānā; C. coerulans uzbekorum — Kaukāzā, Uzbekistānā un Ziemeļafganistānā.[3][4]

Latvijā šī suga pirmo reizi ir iereģistrēta 2009. gadā. Baltijā šī suga ir pazīstama Igaunijā un Baltkrievijā.[1]

Pieaugušo īpatņu apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pieaugušā īpatņa (imago) ķermeņa garums ir 6 — 9,5 mm. Ķermenis ir nedaudz garens. Nominatīvā pasuga no mugurpuses ir pilnīgi zila vai ar gareniskām gaiši zilām, zaļām, zeltītām vai vara krāsa līnijām.[1]

Pronotums bez sāna iespiedumiem. Pronotuma priekšējā malā ir sariņu kopums. Epipleiras aizmugurējā pusē no sāna rakursa nav redzamas. Edeaguss ar tievu, trulu apikālu zobiņu.[1]

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vaboles ir sastopamas uz ūdenstilpju (piemēram, upju, strautu) krastiem, mitrajos tīrumos, kalnainās un klinšu vidēs.[5][6] Apdzīvo ozolu un skujkoku stādījumus. Vaboles ir oligofāgi fitofāgi, jo barojas tikai ar mētru ģints sugām, piemēram, ar ūdens mētru, staltu mētru,[1] un dažreiz vaboles var arī sastapt uz citiem augiem, piemēram, uz parastā biškrēsliņa.[5][6]

Šīs vaboles ir laupītājmušu no Paraphamartania syriaca sugas medījums.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Andris Bukejs. Two new leaf-beetles species (Coleoptera: Chrysomelidae) for the Latvian fauna. Baltic J. Coleopterol. 2009. No. 9(2). P. 155—160. ISSN 1407-8619.
  2. Andris Bukejs & Dmitry Telnov. On Latvian Chrysomelinae (Coleoptera: Chrysomelidae): 4. Genus Chrysolina Motschulsky, 1860. Acta Zoologica Lituanica. Daugavpils, Latvia: Institute of Systematic Biology, Daugavpils University, 2010. Vol. XX, no. 2. P. 133—150. ISSN 1648-6919. doi:10.2478/v10043-010-0013-8
  3. Andrzej O. Bieñkowski. A study on the genus Chrysolina MOTSCHULSKY, 1860, with a checklist of all the described subgenera, species, subspecies, and synonyms (Coleoptera: Chrysomelidae: Chrysomelinae). — Wrocław, Polska, 2001. — Vol. 12 (2). — P. 105-235.
  4. Aslan İ., Gruev B. & Özbek H. A preliminary review of the subfamiliy Chrysomelinae (Cofeoptera, Chrysomelidae) of Turkey. Linzer biol. Beitr. 2003. No. 35 (1). P. 581-605.
  5. 5,0 5,1 Jřií Januš. Výsledky faunistického inventarizačního průzkumu brouků (Coleoptera) čeledi Chrysomelidae s. lat. na území Chráněné krajinné oblasti a Biosférické rezervace Křivoklátsko. Klapalekiana, 2004. Sv. 40. S. 55-121. ISSN 1210-6100.
  6. 6,0 6,1 Sanda Maican. Some Mediterranean Chrysomelid species (Coleoptera: Chrysomelidae) newly entered in the collections of “Grigore Antipa” National Museum of Natural History. Travaux du Muséum National d’Histoire Naturelle «Grigore Antipa». 2007. Vol. L. P. 421–429.
  7. H. Ghahari, P. A. Lehr, R. J. Lavigne, R. Hayat & H. Ostovan New records of robber flies (Diptera, Asilidae) for the Iranian fauna with their prey records. (en, ru) : Far East Entomologist. Дальневосточный энтомолог. 2007. № 179. С. 1-9. ISSN 1026-051X.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]