Valentīns Cirsis (dzimis 1930. gada 15. maijā, miris 1994. gada 8. februārī) bija latviešu vēsturnieks, kultūras darbinieks un gids, Jēkabpils Goda pilsonis.
Dzimis 1930. gada 15. maijā Kalupes pagasta Vizbuļos.[1] Mācījies Vaboles vidusskolā, kuru beidzis 1949. gadā. Vēlāk studējis Latvijas Universitātes Vēstures fakultātē. No 1955. gada dzīvojis un strādājis kā kultūras darbinieks Jēkabpilī.[2] 1960. gadā kļuvis par Jēkabpils Vēstures muzeja direktoru, kur nostrādājis līdz mūža beigām. Viņa vadībā tika iekārtota jauna izstāžu zāle pareizticīgo Baznīcai atņemtajā Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcā, kuru vēlāk, 1995. gadā pārņēma draudze. 1993. gadā muzeja direktors uzsāka darbu pie Krustpils pils pārņemšanas no padomju armijas muzeja iekārtošanai pils ēkā.[3] Ieguldījis lielu darbu pilsētas un tās apkārtnes novadpētniecībā. Paralēli pamatdarbam bijis gids un vadījis ekskursijas pa kādreizējo Padomju Savienību. Valentīnam Cirsim piemitušas izcilas oratora spējas un zināšanas, kā arī neizsīkstoša enerģija, tāpēc viņu mēdza saukt par sabiedrības dvēseli. Saņēmis Jēkabpils Goda pilsoņa nosaukumu. Miris Jēkabpilī, 1994. gada 8. februārī, apbedīts Jēkabpils kapsētā.
