Augstsprieguma tīkls
| AS Augstsprieguma Tīkls | |
|---|---|
 | |
| Tips | Akciju sabiedrība |
| Darbības joma | Elektroenerģijas pārvade |
| Dibināts | 2001. gads (1939. gads) |
| Galvenais birojs |
Rīga,  Latvija |
| Darbības zona | Latvija |
| Galvenās personas | Varis Boks (Valdes priekšsēdētājs) |
| Pakalpojumi | Elektroenerģijas pārvade |
| Ieņēmumi | 185,77 milj EUR |
| Neto ienākumi | 4,47 milj. EUR |
| Īpašnieks(-i) | Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija |
| Darbinieki | 548 |
| Tīmekļa vietne |
ast |
AS "Augstsprieguma tīkls" (saīsināti AST) ir Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators. Uzņēmums ir dibināts 2001. gadā, bet tā pirmsākumi sniedzas līdz 1939. gadam. "Augstsprieguma tīkls" galvenais birojs atrodas Rīgā.
AS "Augstsprieguma tīkls" 100 % akciju pieder Latvijas Republikai Klimata un enerģētikas ministrijas personā.[1]
Uzņēmumam pieder dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid 68,46 % kapitāldaļu.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1939. gada 15. oktobrī darbu uzsāka Ķeguma spēkstacija un pirmā apakšstacija Rīgā. Šī diena uzskatāma par AS "Augstsprieguma tīkls" vēstures sākumu.[2]
Vēsturiski "Augstsprieguma tīkls" bija Latvenergo sastāvdaļa. Padomju laikā tas bija iekļauts PSRS Ziemeļrietumu apvienotajā energosistēmā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā Latvenergo tika pārveidots par valsts uzņēmumu, un "Augstsprieguma tīkls" bija tā filiāle.[3] 2001. gada 13. novembrī tika dibināta akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls".[4] 2006. gada 4. janvārī AS "Latvenergo" filiāle "Augstsprieguma tīkls" tika likvidēta.[3]
2005. gadā "Augstsprieguma tīkls" saņēma Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas licenci elektroenerģijas pārvadei visā Latvijas teritorijā.[2]
2009. gadā Eiropas Savienība pieņēma enerģētikas tirgus atvēršanas direktīvu "Trešā enerģijas pakete", lai elektrības un dabasgāzes ražošanas un pārdošanas operācijas nodalītu no to transportēšanas tīkliem. Lai izpildītu šo paketi, 2011. gadā Saeima pieņēma grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot neatkarīga pārvades sistēmas operatora izveidošanu. "Augstsprieguma tīkls" kļuva par neatkarīgu sistēmas operatoru. Latvijas Republikas Finanšu ministrija kļuva par AS "Augstsprieguma tīkls" akciju turētāju.
2013. gadā Latvijā sāka darboties NordPool nākamās dienas elektroenerģijas tirgus ELSPOT. "Augstsprieguma tīkls" ieguva 2 % NordPool akciju. 2015. gadā "Augstsprieguma tīkls" pārņēma no Latvenergo meitas uzņēmuma "Latvijas elektriskie tīkli" pārvades sistēmas ekspluatācijas, uzturēšanas un attīstības funkcijas. Baltijas valstu un Somijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori 2015. gadā parakstīja vienošanos par nosacījumiem Baltijas un Ziemeļvalstu elektroenerģijas balansēšanas tirgus veidošanai.
2017. gada 15. decembrī "Augstsprieguma tīkls" no Vācijas uzņēmuma Uniper Ruhrgas International nopirka tam piederošo 18,31 % dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora Conexus Baltic Grid akciju.[5] 27. decembrī Augstsprieguma tīkls no SIA Itera Latvija nopirka tam piederošo 16,05 % Conexus Baltic Grid akciju.[6] Kopā par 34,36% akciju tika samaksāti 57,394 miljoni eiro.[7]
2020. gada 21. jūlijā "Augstpsrieguma tīkls" Ministru kabineta uzdevumā no Krievijas uzņēmuma Gazprom iegādājās Conexus Baltic Grid 34,10 % akciju, tādējādi palielinot kontroli tajā līdz 68,46 %.[8]
Pārvades tīkls
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]AST pārziņā ir Latvijas elektroenerģijas sistēmas mugurkauls — pārvades tīkls, kas sastāv no 330 kV un 110 kV elektroenerģijas pārvades līnijām un apakšstacijām, kas nepieciešamas elektroenerģijas tālākai pārvadīšanai pārvades sistēmas lietotājiem, t.i. atsevišķiem lieliem patērētājiem, ražotājiem un sadales tīklu operatoriem. Uzņēmums nodrošina augstsprieguma līniju, apakšstaciju un sadales punktu ekspluatāciju, apkopi un remontu, kā arī tālāko pārvades tīkla attīstību.[9]
IPS/UPS pārvades tīkls jeb BRELL loks savieno Latvijas elektrostacijas ar kaimiņvalstu energosistēmām un sadales tīklu uzņēmumiem, tādējādi nodrošinot patērētājus ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu reāla laika režīmā, kā arī iespēju ražotājiem eksportēt un tirgotājiem importēt elektroenerģiju no kaimiņvalstīm. Latvijas energosistēmas 330 kV tīkls ir Baltijas valstu energosistēmas vidus posms starp tās ziemeļu un dienvidu daļām. Visām 330 kV apakšstacijām, izņemot “Daugavpils”, ir divpusēja barošana. 110 kV tīklam ir loku shēma. Lielākā daļa 110 kV apakšstaciju ir ar diviem transformatoriem un ar divpusīgu barošanu.[9]
Pārvades tīkla galvenie raksturlielumi ir pazeminošo apakšstaciju un augsta sprieguma sadales punktu skaits noteiktā teritorijā, kuru, savukārt, raksturo īpatnējais elektroenerģijas jaudas pieprasījums tajā, un atbilstošs pārvades līniju (330 kV un 110 kV) tīkls, kurš izpilda arī elektroapgādes drošuma un ekonomiskuma kritērijus. Pēc minētajiem kritērijiem pārvades tīkls uzskatāms par tuvu optimālam ar attīstības potenciālu, kas ik gadu tiek aktualizēts Pārvades sistēmas novērtējuma ziņojumā un Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas 10 gadu attīstības plānā.[10]
2018. gadā Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass, Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis un Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis parakstīja rīcības pamatnostādnes par Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas pārrobežu enerģētikas projekta izstrādi. 2023. gada 3. augustā Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte un Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa parakstīja kopīgu deklarāciju par paātrinātu Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšanu ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu 2025. gada februārī. Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ar Eiropu nepieciešams izbūvēt deviņas sinhrono kompensatoru stacijas – pa trim katrā valstī. Pirmo staciju uzbūvēja Grobiņas pagastā un Vācijā notika speciāli Latvijai ražotās kompensatora iekārtas testi. 2024. gada maijā Latvija saņēma pirmo 384 tonnas smagu elektrības iekārtu sinhronizācijai ar Eiropas tīkliem. Kopumā projekts izmaksās 114 miljonus eiro, taču 75% sedz Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments.[11]
Finanšu rādītāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]AST peļņa 2018. gadā sasniedza 4,7 milj. eiro, no kuriem 3,6 milj. eiro izmaksāti dividendēs valstij, atlikusī summa tiks ieguldīta pamatkapitālā ar mērķi attīstības projektu realizācijai. 2018. gadā AST sasniedza 194 milj. eiro apgrozījumu, kas ir par 35 milj. eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Ieņēmumi par elektroenerģijas pārvades tīkla pakalpojumiem ir 72,6 miljoni eiro jeb 37% no apgrozījuma.[12]
AST rentabilitāte 2018. gadā atbilst Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu metodikā noteiktajai. Peļņas pieaugums, kā arī pašu kapitāla atdeves rādītāja pieaugums no 3,6% 2017. gadā līdz 6,6% 2018. gadā ir saistīts ar saņemtajām dividendēm no AS "Conexus Baltic Grid" par 2017. pārskata gadu.[12]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «"Augstsprieguma tīklu" pārņems Klimata un enerģētikas ministrija». www.tvnet.lv (latviešu). Skatīts: 2022-12-21.
- ↑ 2,0 2,1 «Vēsture | AST». www.ast.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-09-08. Skatīts: 2018-08-10.
- ↑ 3,0 3,1 Augstsprieguma tīkls, Akciju sabiedrības "Latvenergo" filiāle Lursoft
- ↑ Augstsprieguma tīkls, Akciju sabiedrība Lursoft
- ↑ Papildināta - Augstsprieguma tīkls kļūst par Conexus Baltic Grid akcionāru Armanda Vilcāne, Dienas Bizness, 2017. gada 19. decembris
- ↑ AST ir iegādājies Conexus Baltic Grid kapitāldaļas Lelde Petrāne, Dienas Bizness, 2017. gada 27. decembris
- ↑ LETA. «State paid €57 million for Conexus shares». eng.lsm.lv (angļu), 2018-03-05. Skatīts: 2022-01-23.
- ↑ Iegādājoties 'Conexus' akcijas, valsts ieguvusi kontroli par gāzes pārvades sistēmu Latvijā DELFI Bizness, 21.07.2020
- ↑ 9,0 9,1 «Pārvades tīkla vispārīga informācija| AST». www.ast.lv (latviešu). Skatīts: 2018-08-10.
- ↑ «Elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plāns| AST». www.ast.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-08-16. Skatīts: 2018-08-10.
- ↑ Latvija saņem 384 tonnas smagu elektrības iekārtu sinhronizācijai ar Eiropas tīkliem lsm.lv 2024. 22. maijā
- ↑ 12,0 12,1 «Fiananšu pārskati| AST». www.ast.lv. Skatīts: 2020-03-31.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||||