Augstsprieguma tīkls

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
AS Augstsprieguma Tīkls
Tips Akciju sabiedrība
Darbības joma Elektroenerģijas pārvade
Dibināts 1939. gada 15. oktobrī
Galvenais birojs Rīga, Latvija
Darbības zona Latvija
Galvenās personas Varis Boks (Valdes priekšsēdētājs)
Pakalpojumi Elektroenerģijas pārvade
Ieņēmumi 185,77 milj EUR
Neto ienākumi 4,47 milj. EUR
Īpašnieks(-i) Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Darbinieki 548
Mājaslapa www.ast.lv

AS "Augstsprieguma tīkls" (saīsināti AST) ir Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina nepārtrauktu, drošu un ilgtspējīgi efektīvu elektroenerģijas pārvadi visā Latvijā.[1] Visas AST akcijas pieder Latvijas Republikai Finanšu ministrijas personā (100%).[2]

1939. gada 15. oktobrī darbu uzsāka Ķeguma spēkstacija un pirmā apakšstacija Rīgā. Plkst. 23:36 rīdzinieki pirmo reizi saņēma Ķeguma spēkstacijas ražoto elektroenerģiju. Šī diena uzskatāma par AS “Augstsprieguma tīkls” vēstures sākumu.[3]

Vēsturiski AST bija koncerna "Latvenergo" sastāvdaļa. 2005. gadā AS “Augstsprieguma tīkls” kļuva par akciju sabiedrību un saņēma Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas licenci elektroenerģijas pārvadei visā Latvijas teritorijā.[3]

2017. gada nogalē AST iegadājās dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora akciju sabiedrībā “Conexus Baltic Grid” (Conexus) 34,36% kapitāldaļu[4]. Kapitāldaļas iegādātas, izpildot Latvijas Ministru kabineta lēmumu tās iegūt valsts īpašumā - balstoties uz atbildīgo institūciju un piesaistīto neatkarīgo konsultantu veikto vērtējumu un atzinumiem, valdība ir secinājusi, ka Conexus akciju iegāde ir svarīgs valsts enerģētiskās neatkarības un drošības jautājums[5].

AST pārziņā ir Latvijas elektroenerģijas sistēmas mugurkauls — pārvades tīkls, kas sastāv no 330 kV un 110 kV elektroenerģijas pārvades līnijām un apakšstacijām, kas nepieciešamas elektroenerģijas tālākai pārvadīšanai pārvades sistēmas lietotājiem, t.i. atsevišķiem lieliem patērētājiem, ražotājiem un sadales tīklu operatoriem. Uzņēmums nodrošina augstsprieguma līniju, apakšstaciju un sadales punktu ekspluatāciju, apkopi un remontu, kā arī tālāko pārvades tīkla attīstību.[6]

Pārvades tīkls savieno Latvijas elektrostacijas ar kaimiņvalstu energosistēmām un sadales tīklu uzņēmumiem, tādējādi nodrošinot patērētājus ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu reāla laika režīmā, kā arī iespēju ražotājiem eksportēt un tirgotājiem importēt elektroenerģiju no kaimiņvalstīm. Latvijas energosistēmas 330 kV tīkls ir Baltijas valstu energosistēmas vidus posms starp tās ziemeļu un dienvidu daļām. Visām 330 kV apakšstacijām, izņemot “Daugavpils”, ir divpusēja barošana. 110 kV tīklam ir loku shēma. Lielākā daļa 110 kV apakšstaciju ir ar diviem transformatoriem un ar divpusīgu barošanu.[6]

Pārvades tīkla galvenie raksturlielumi ir pazeminošo apakšstaciju un augsta sprieguma sadales punktu skaits noteiktā teritorijā, kuru, savukārt, raksturo īpatnējais elektroenerģijas jaudas pieprasījums tajā, un atbilstošs pārvades līniju (330 kV un 110 kV) tīkls, kurš izpilda arī elektroapgādes drošuma un ekonomiskuma kritērijus. Pēc minētajiem kritērijiem pārvades tīkls uzskatāms par tuvu optimālam ar attīstības potenciālu, kas ik gadu tiek aktualizēts Pārvades sistēmas novērtējuma ziņojumā un Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas 10 gadu attīstības plānā.[7]

AST vispārējais stratēģiskais mērķis ir nodrošināt Latvijas energoapgādes drošumu, sniegt nepārtrauktu, kvalitatīvu un pieejamu energoapgādes pārvades pakalpojumu, kā arī īstenot valstij stratēģiski svarīgo energoapgādes aktīvu ilgtspējīgu pārvaldību un sekmēt to integrāciju Eiropas Savienības iekšējā energoresursu tirgū.[8]

AST peļņa 2018. gadā sasniedza 4,7 milj. eiro, no kuriem 3,6 milj. eiro izmaksāti dividendēs valstij, atlikusī summa tiks ieguldīta pamatkapitālā ar mērķi attīstības projektu realizācijai. 2018. gadā AST sasniedza 194 milj. eiro apgrozījumu, kas ir par 35 milj. eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Ieņēmumi par elektroenerģijas pārvades tīkla pakalpojumiem ir 72,6 miljoni eiro jeb 37% no apgrozījuma.[9]

AST rentabilitāte 2018. gadā atbilst Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu metodikā noteiktajai. Peļņas pieaugums, kā arī pašu kapitāla atdeves rādītāja pieaugums no 3,6% 2017. gadā līdz 6,6% 2018. gadā ir saistīts ar saņemtajām dividendēm no AS "Conexus Baltic Grid" par 2017. pārskata gadu.[9]


Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Par mums| AST». www.ast.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-07-27. Skatīts: 2018-08-10.
  2. «Īpašuma struktūra| AST». www.ast.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-08-16. Skatīts: 2018-08-10.
  3. 3,0 3,1 «Vēsture | AST». www.ast.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-09-08. Skatīts: 2018-08-10.
  4. «AS “Augstsprieguma tīkls” ir iegādājusies AS “Conexus Baltic Grid” kapitāldaļas| AST». www.ast.lv. Skatīts: 2020-04-22.
  5. «AS “Augstsprieguma tīkls” iegādājusies AS “Conexus Baltic Grid” kapitāldaļas| AST». www.ast.lv. Skatīts: 2020-04-22.
  6. 6,0 6,1 «Pārvades tīkla vispārīga informācija| AST». www.ast.lv (latviešu). Skatīts: 2018-08-10.
  7. «Elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plāns| AST». www.ast.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-08-16. Skatīts: 2018-08-10.
  8. «Mērķis un stratēģija| AST». www.ast.lv. Skatīts: 2020-03-31.
  9. 9,0 9,1 «Fiananšu pārskati| AST». www.ast.lv. Skatīts: 2020-03-31.