Cīrava
| Cīrava | |
|---|---|
| lielciems | |
 Cīravas pils | |
  Cīrava | |
| Koordinātas: 56°44′11″N 21°23′05″E / 56.73639°N 21.38472°EKoordinātas: 56°44′11″N 21°23′05″E / 56.73639°N 21.38472°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Dienvidkurzemes novads |
| Pagasts | Cīravas pagasts |
| Pirmoreiz minēta | 1253. gads |
| Platība | |
| • Kopējā | 2,70 km2 |
| Augstums | 22 m |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |
| • kopā | 415 |
| • blīvums | 177,4/km² |
| Pasta nodaļa | LV-3453 Cīrava |
 Cīrava Vikikrātuvē | |
Cīrava ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies pagasta centrā Durbes upes krastos pie Rudītes, Cepļupes un Dubeņas ietekas tajā. Cīravā atrodas pagasta administrācija, arodskola, bērnudārzs, kultūras nams, bibliotēka, ambulance, luterāņu baznīca, sporta laukums, lidlauks, dzirnavas. Atrodas 30 km attālumā no novada centra Grobiņas, 15 km attālumā no tuvākās pilsētas Aizputes un 194 km no Rīgas.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[3]
|
| ||||||||||||||||||||||||
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā, kad Kurzemes bīskapa vasaļiem izlēņotas Cīravas Dzērves (Dserwen). Vārds „Cīrava” kuršu valodā apzīmējot strauju pagriezienu, virziena maiņu, ko dara Durbes upe ciema centrā. 1560. gadā Cīravu ieguva dāņu hercogs un pēdējais Kurzemes bīskaps Magnuss. Pēc tam Cīravas muiža nokļuva Bēru dzimtas īpašumā.
19. gadsimta pirmajā pusē Cīravā mācītājs bija Johans Kristaps Volters, kurš ar muižnieku atbalstu Cīravā 1832. gadā ierīkoja skolu. Skolā sagatavoja skolotājus Kurzemes tautskolām, un tā uzskatāma par Irlavas skolotāju semināra pirmsākumu. Tajā mācījās vēlākie skolotāji Andrejs Spāģis, Ernests Dinsbergs un citi.
Agrārās reformas gaitā Cīravas muiža (Zierau) ar pusmuižām tika sadalīta 55 jaunsaimniecībās. Muižas centrs tika nodots Meža skolai un virsmežniecībai. Meža skola pilī darbojas līdz 1953. gadam, tad pilī sāka darboties mehanizācijas skola.[4] Pašlaik Cīravas muižas pils ir Itālijas pilsoņa īpašumā un samērā bēdīgā stāvoklī.[5]
Pēc bāzu līguma nosacījumiem PSRS karaspēka kontingents 1939. gadā Cīravā uzsāka kara lidlauka būvi. Otrā pasaules kara laikā lidlauku līdz pat 1945. gada 4.-5. maijam izmantoja vācu Luftwaffe. Cīravas lidlauks atrodas 2 kilometrus no ciema. Vairākus km uz dienvidaustrumiem no Cīravas muižas atradās 1900. gadā atklātās šaursliežu Liepājas—Aizputes dzelzceļa līnijas pieturas punkts "Cīrava", kas slēgts 1964. gadā.
Tradīcijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1881. gadā dibinātajās Cīravas ūdensdzirnavās biedrība "Citaabra" veido Jauniešu neformālās izglītības centru ar koncertzāli, izstāžu zāli, kultūras un mākslas centru, deju zāli un mākslinieku rezidenču centru. Katru gadu 21. jūnijā notiek Cīravas Saulgriežu svētki.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Cīravu». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ «Informācija par objektu: Cīrava». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2016. gada 14. aprīlī.
- ↑ OSP
- ↑ «Par Cīravu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 17. septembrī. Skatīts: 2010. gada 10. decembrī.
- ↑ Sandra Danosa. «Kaucmindei atkal nav paveicies». BauskasDzive.lv (latviešu), 2023-07-03. Skatīts: 2024-04-21.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |