Cīravas pagasts
| Cīravas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Dienvidkurzemes novads |
| Centrs: | Cīrava |
| Kopējā platība:[1] | 131,6 km2 |
| • Sauszeme: | 128,7 km2 |
| • Ūdens: | 2,9 km2 |
| Iedzīvotāji (2025):[2] | 892 |
| Blīvums (2025): | 6,9 iedz./km2 |
| Mājaslapa: | www |
 Cīravas pagasts Vikikrātuvē | |
Cīravas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām Durbes abos krastos. Robežojas ar sava novada Lažas, Aizputes, Dunalkas un Sakas pagastiem.
Daba
[rediģēt | labot pirmkodu]Hidrogrāfija
[rediģēt | labot pirmkodu]Upes
[rediģēt | labot pirmkodu]Akmene, Ašvalks, Cepļupe, Dubeņa, Gliemežvalks, Kraukļu valks, Mālvalks, Melnupīte, Pilsnika, Rudīte.
Ezeri
[rediģēt | labot pirmkodu]Vēsture
[rediģēt | labot pirmkodu]Mūsdienu Cīravas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Cīravas muiža (Gut Zierau, Cīrava) un Dzērves muiža (Gut Dserwen, Dzērves skola)..
1935. gadā Cīravas pagasta platība bija 116 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Cīravas un Upsēdes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Cīravas ciemam pievienoja Upsēdes ciemu. 1960. gadā Cīravas ciema padomju saimniecības «Pāvilosta» teritoriju pievienoja Sakas ciemam. 1968. gadā Cīravas ciemam pievienoja Apriķu ciema kolhoza «Jaunā dzīve» teritoriju.[3] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[4] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Aizputes novadā. 2021. gada Aizputes novadā iekļāva jaunajā Dienvidkurzemes novadā.
Cauri pagastam veda 1900. gadā atklātā šaursliežu Liepājas—Aizputes dzelzceļa līnija ar pieturas punktiem "Cīrava" un "Marienhofas pusstacija (Marijas)", kas slēgta 1964. gadā.
Pieminekļi
[rediģēt | labot pirmkodu]Valsts nozīmes
[rediģēt | labot pirmkodu]Vietējas nozīmes
[rediģēt | labot pirmkodu]Iedzīvotāji
[rediģēt | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[rediģēt | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[7]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[rediģēt | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Cīrava (pagasta centrs), Dzērvenieki, Akmene, Dzērves skola.
Ievērojamas personības
[rediģēt | labot pirmkodu]- Kārlis Zemdega (1894—1963) — latviešu tēlnieks
- Zigrīda Stungure (1928—2010) — latviešu aktrise
- Skaidrīte Putniņa (1945) — latviešu aktrise
Saimniecība
[rediģēt | labot pirmkodu]Transports
[rediģēt | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[rediģēt | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Ārējās saites
[rediģēt | labot pirmkodu]Atsauces
[rediģēt | labot pirmkodu]- ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 Janvāris 2025.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 Oktobris 2025.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 14. augustā. Skatīts: 2017. gada 16. janvārī.
- ↑ «Dzērves pagastskolas mājas lapa. Skolas vēsture.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 13. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 16. janvārī.
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
