Cīravas muiža
Cīravas muiža (vācu: Gut Zierau) bija Kurzemes muiža, kuras centrs atradās mūsdienu Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta Cīravas ciemā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1560. gadā Cīravas muižu ieguva dāņu hercogs un pēdējais Kurzemes bīskaps Magnuss. Pēc tam Cīravas muiža nokļuva Maidelu un Bēru dzimtas īpašumā. 1752. gadā celto Cīravas muižas kungu māju 1875. gadā pārbūvēja neogotiskā stilā pēc T. Zeilera projekta. 1880. gados pabeidza vairāku Cīravas muižas pils iekštelpu apdari, griestu gleznojumos izmantojot renesanses motīvus, ko, iespējams, veica R. Häusermann būvfirma.[1] 20. gadsimta sākumā Cīravas pils bija Manteifeļu-Scēgu dzimtas īpašumā.
1920. gada zemes reformā Cīravas muižu (Zierau) ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās. Muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai. kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam, tad pilī sāka darboties mehanizācijas skola.[2]
Līdz 2001. gadam muižas telpās atradās Cīravas arodvidusskola. Pēc vairākkārtējas īpašnieku maiņas Cīravas muižas komplekss nokļuva Danske Bank īpašumā,[3] no kuras 2013. gada pavasarī to iegādājās itālis Davide Degli Esposti.[4] 2018. gada pavasarī Aizputes novada būvvalde veica Cīravas muižas pils apsekošanu, atzina to par vidi degradējošu būvi un uzdeva īpašniekam steidzami novērst ēkas bīstamību.[5] 2020. gadā veikta pils torņa nostiprināšana.[6]
Parks
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Cīravas muižas parka veidošanā piedalījās arī kādreizējais Rīgas parku direktors Georgs Kūfalts (1853—1938). Cīravas parkā aug Eiropas baltegle, duglāzija, asā un Kanādas egle, Eiropas ciedru priede, parastais un sarkanlapu dižskābardis, kizils, sniegoga, korķa koks, sarkanlapainā kalnu kļava, mežvīns, Amerikas irbene. Kopš 1957. gada parks atrodas valsts aizsardzībā. Aiz ainavu parka 30 ha platībā plešas ozolu un skuju koku audze.[7]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Jānis Zilgalvis (1992. gada 1. maijs). "Eklektisma arhitektūra: 2. Latvijas neorenesanses muižu arhitektūras īpatnības". Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis (Latvijas Zinātņu akadēmija) Nr. 5: 9.—14. lpp. "1880. gados izveidota ari Cīravas muižas pils vairāku iekštelpu apdare. Pielietoti renesanses motīvi griestu gleznojumos, kuri veikti atbilstoši savam laikam ar šablonu palīdzību. Ņemot vērā, ka Cīravas muiža tāpat piederēja Manteifeļu dzimtai, kā ari aptuveni vienu un to pašu darbu izpildes laiku kā Kazdangā, iespējams, ka arī Cīravas pils iekštelpu apdari veikusi "R. Häusermann" būvfirma."
- ↑ «Par Cīravu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 17. septembrī. Skatīts: 2010. gada 10. decembrī.
- ↑ «Laikraksts: Cīravas muižai atkal meklē jaunu īpašnieku». Delfi. 2011. gada 27. jūnijs. Skatīts: 2024. gada 11. novembrī.
- ↑ «Itālieša nopirktās Cīravas muižas tālākais liktenis neskaidrs». Delfi. 2014. gada 19. februāris. Skatīts: 2024. gada 11. novembrī.
- ↑ «Remontdarbus brūkošajā Cīravas muižas pilī cer sākt pavasarī». Latvijas Sabiedriskais medijs. 2019. gada 1. janvāris. Skatīts: 2024. gada 11. novembrī.
- ↑ Liene Andersone. «Cīravas pilij beidzot nostiprina bīstamāko torni». liepajniekiem.lv, 2020. gada 14. oktobris. Skatīts: 2024. gada 11. novembrī.
- ↑ Cīravas muižas pils no cirava.lv