Džeimsa Veba kosmiskais teleskops

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Džeimsa Veba kosmiskais teleskops
James Webb Space Telescope
Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa ilustrācija
Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa ilustrācija
KA veidsOrbitālā observatorija
OperatorsNASA, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
ESA, Karogs: Eiropas Savienība Eiropas Savienība
CSA, Karogs: Kanāda Kanāda
IzgatavotājiNorthrop Grumman
Ball Aerospace & Technologies
Starta datums25.12.2021. 12:20:00 UTC
Starta vietaGviānas kosmiskais centrs[1]
NesējraķeteAriane 5ECA[2]
Darbības ilgums5 līdz 10 gadi[2]
NSSDC ID2021-130A
SCN50463
Tīmekļa vietnehttps://www.jwst.nasa.gov/
Enerģija2000 W
Centr. ķermenisZemes un Saules Lagranža punkts L2[2]
Periods6 mēneši
Apoapsīda1 500 000 km
Periapsīda374 000 km
Džeimsa Veba kosmiskais teleskops Vikikrātuvē

Džeimsa Veba kosmiskais teleskops (angļu: James Webb Space Telescope, JWST) ir kopīga Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA), Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) un Kanādas Kosmosa aģentūras (CSA) kosmiskā observatorija. To kosmosā palaida 2021. gada 25. decembrī.

Kosmiskā observatorija ir nosaukta bijušā NASA vadītāja Džeimsa Veba (James E. Webb) vārdā.[3] Sākotnēji projekta nosaukums bija Next Generation Space Telescope (NGST).[4]

No zinātniskās pētniecības viedokļa Džeimsa Veba kosmiskais teleskops tiek uzlūkots par Habla kosmiskā teleskopa pēcteci,[1] kā arī no infrasarkano novērojumu viedokļa — par Spicera kosmiskā teleskopa pēcteci.

Kopsavilkums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Projektu pārrauga trīs kosmiskās aģentūras: ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA), Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA) un Kanādas Kosmosa aģentūra (CSA).[4], un projektā ir iesaistītas vairāk kā 17 valstis. Kosmiskā teleskopa kopējās izmaksas bija aptuveni 9,5 miljardus ASV dolāru un tiek lēsts, ka papildus būs nepieciešams vairāk nekā 1 miljards ASV dolāru, lai to uzturētu turpmākos gadus.[5]

JWST starta masa bija 6161 kg, tostarp paša spoguļa masa ir 705 kg ar kopējo platību 25 m2, kas tādējādi Džeimsa Veba kosmiskais teleskops ir lielākā jebkad palaistā kosmiskā observatoriju.[2][5] Teleskopa primārais spogulis ir salikts kopā no 18 mazākiem sešstūra formas spoguļiem, kas izgatavoti no berilija. Tie ir pārklāti ar plānu zelta kārtiņu, lai tādējādi pēc iespējas vairāk atstarotu Saules gaismu un nepārkarsētu zinātniskos instrumentus.[2][5]

Džeimsa Veba kosmiskais teleskops darbosies galvenokārt infrasarkanajā spektrā.[4] Tā kā teleskopa spoguļa diametrs ir 6,5 metri (Habla kosmiskā teleskopa spoguļa diametrs ir tikai 2,4 metri), tas dod iespēju detalizētāk novērot Visuma pirmsākumus un pētīt pirmatnējo galaktiku veidošanos, kā arī meklēt jaunas citplanētas.[4][3] Tāpat tas būs spējīgs izšķirt citplanētu atmosfēru sastāvu ar nosacījumu, ja attiecīgo planētu būs iespējams novērot ar tranzīta metodi.[6]

Kosmisko teleskopu sākotnēji bija paredzēts palaist 2018. gada decembrī, taču pēc vairāku starta termiņu pārcelšanas, to beidzot plānoja palaist 2021. gada decembrī.[7]

Misija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zinātniskās misijas ilgums varētu būt mērāms no 5 līdz 10 gadiem, kuras laikā ir paredzēts īstenot 4 būtiskus mērķus:[2]

Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa palaišana kosmosā no Gviānas kosmiskā centra Franču Gviānā 2021. gada 25. decembrī.

Džeimsa Veba kosmiskais teleskops 2021. gada 25. decembrī 12:20:00 UTC tika palaists ar nesējraķeti Ariane 5 ECA (lidojums VA256) no Gviānas kosmiskā centra starta laukuma ELA-3.

30 dienu laikā pakāpeniski tika izvērstas teleskopa konstrukcijas daļas. 2022. gada 24. janvārī kosmiskais aparāts sasniedza Zemes un Saules Lagranža punktu L2. Nākamo nedēļu laikā instrumenti tiks atdzesēti līdz darba temperatūrai, un 5 mēnešu laikā paredzēts veikt testēšanas un kalibrēšanas procedūras.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Habla pēcteča starts atkal aizkavēsies». delfi.lv. DELFI. 2020. gada 12. jūnijs. Skatīts: 2021. gada 24. februāris.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 «Webb Key Facts». jwst.nasa.gov. Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija. Skatīts: 2021. gada 22. februāris.
  3. 3,0 3,1 «Zinātnieki turpina montēt milzīgo Džeimsa Veba kosmosa teleskopu». tvnet.lv. 2016. gada 13. maijs. Skatīts: 2017. gada 18. janvāris.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 «James Webb Space Telescope». nasa.gov. Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija. Skatīts: 2017. gada 18. janvāris.
  5. 5,0 5,1 5,2 Insane Curiosity. «James Webb Space Telescope Is About To Fly: Are You Ready For The Revolution?». youtube.com. YouTube, 2021. gada 12. februāris. Skatīts: 2021. gada 22. februāris.
  6. John M. Godier [Event Horizon]. «Aliens are Hard to Find with Prof. Sara Seager». youtube.com. YouTube, 2021. gada 18. februāris. Skatīts: 2021. gada 22. februāris.
  7. «NASA Announces New James Webb Space Telescope Target Launch Date». nasa.gov. Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija. 2020. gada 16. jūlijs. Skatīts: 2021. gada 1. janvāris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]