Izcelšanās Normandijā

Izcelšanās Normandijā
	Daļa no Operācijas Overlord un Otrā Pasaules kara Rietumu frontes
	; Amerikāņu karavīru izsēšanās Omahas pludmalē 1944. gada 6. jūnijā
Vieta	Normandija, Francija
Iznākums	Izšķiroša Sabiedroto uzvara
Karotāji
Lielbritānija; ASV; Kanāda; Austrālija; Beļģija; Čehoslovākija; Brīvā Francija; Grieķijas Karaliste; Nīderlande; Jaunzēlande; Norvēģija; Polija;	Vācija
Spēks
156 000 karavīri; 195 700 jūrnieki	50 350+
Zaudējumi
Vismaz ~12 000 negadījumi; 4414 apstiprinātas nāves	4000—9000 negadījumi

Koordinātas: 49°20′N 0°34′W / 49.333°N 0.567°W / 49.333; -0.567

Izcelšanās Normandijā ^[1](operācija "Neptūns") bija Sabiedroto Normandijas operācijas desants Otrajā pasaules karā 1944. gada 6. jūnijā, kas pazīstama kā D-diena. Ar šo operāciju tika uzsākts iebrukums Vācijas okupētajā Rietumeiropas daļā, kas veicināja Sabiedroto uzvaru Otrajā pasaules karā.^[2]

Operācijas plānošana tika uzsākta 1943. gadā. Pirms iebrukuma Sabiedrotie veica būtisku maldināšanas operāciju, lai maldinātu vāciešus par galvenās Sabiedroto izcelšanās vietu un laiku. Laikapstākļi izcelšanās dienā nebija labākie, tomēr operācijas atlikšana nozīmētu kavēšanos par vismaz divām nedēļām, jo iebrukuma plānotāji noteica dažādus nosacījumus, kas bija saistīti ar Mēness fāzi, plūdmaiņām, dienas laiku, tādējādi tikai dažas dienas katrā mēnesī bija piemērotas iebrukumam.

Īsi pēc pusnakts apmēram 24 tūkstoši britu, amerikāņu un kanādiešu gaisa desantnieku nolaidās Normandijā. Notika plaša gaisa un jūras bombardēšana. Sabiedroto kājnieku un bruņotās divīzijas sāka izsēšanos Francijas krastā plkst. 6.30. Kopā operācijā piedalījās 156 000 sabiedroto karavīru. 80 km platais Normandijas krasts tika sadalīts piecos sektoros^[3]. Sabiedrotajiem neizdevās īstenot visus militāros uzdevumus pirmajā dienā, tomēr turpmākajā karadarbībā viņi uzlaboja stāvokli.