Dānija olimpiskajās spēlēs

Dānija Olimpiskajās spēlēs
SOK kods	DEN
NOK	Dānijas nacionālā olimpiskā komiteja un sporta konfederācija
Mājaslapa	www.dif.dk (dāņu un angļu valodās)
Medaļas	Zelts Sudrabs Bronza Kopā 48 79 79 206
Dalība vasaras olimpiskajās spēlēs
1896 1900 1904 1908 1912 1920 1924 1928 1932 1936 1948 1952 1956 1960 1964 1968 1972 1976 1980 1984 1988 1992 1996 2000 2004 2008 2012 2016 2020 2024
Dalība ziemas olimpiskajās spēlēs
1948 1952 1956 1960 1964 1968 1972–1984 1988 1992 1994 1998 2002 2006 2010 2014 2018 2022 2026
Citas saistītas dalības
1906 neoficiālās olimpiskās spēles

Dānija olimpiskajās spēlēs piedalās kopš vasaras olimpisko spēļu izveidošanas 1896. gadā. Dānija ir piedalījusies gandrīz visās vasaras olimpiskajās spēlēs, izņemot 1904. gada Sentluisas spēles. Ziemas olimpiskajās spēlēs Dānija pirmo reizi piedalījās 1948. gadā, kad tās notika Šveices pilsētā Sanktmoricā. Līdz 1988. gadam tā ziemas olimpiskajās spēlēs piedalījās ar pārtraukumiem, bet kopš 1988. gada Kalgari spēlēm tā ir piedalījusies visās ziemas olimpiskajās spēlēs.

Līdz šim Dānija olimpiskajās spēlēs ir izcīnījusi 206 olimpiskās medaļas (48 zelta, 79 sudraba un 79 bronzas). Lielākā daļa medaļu, 205 medaļas, ir izcīnītas vasaras olimpiskajās spēlēs un tikai viena medaļa ir izcīnīta ziemas olimpiskajās spēlēs. Dānijas sportisti medaļas ir izcīnījuši 20 vasaras un 1 ziemas olimpiskajā sporta veidā. Visvairāk medaļas, 31 medaļa, ir izcīnītas burāšanā, taču vairāk kā 20 medaļas ir izcīnītas arī riteņbraukšanā (29 medaļas) un airēšanā (25 medaļas). Vienīgais ziemas olimpiskais sporta veids, kurā Dānija ir ieguvusi medaļas ir kērlings. Visveiksmīgākās vasaras olimpiskās spēles Dānijai līdz šim ir bijušas 1948. gada Londonas spēles, kad tā izcīnīja 20 olimpiskās medaļas (5 zelta, 7 sudraba un 8 bronzas medaļas). Savu vienīgo medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs tā izcīnīja 1998. gada Nagano spēlēs.

Ar medaļām bagātākie Dānijas sportisti ir airētājs Eskilds Ebesens, riteņbraucējs Lase Normans Hansens un sporta šāvēji Larss Jergens Madsens un Nilss Larsens. Viņi visi olimpiskajās spēlēs ir izcīnījusi 5 medaļas. Taču burātājs Pauls Elvstrems ir vienīgais Dānijas sportists, kurš olimpiskajās spēlēs ir izcīnījis 4 zelta medaļas.

Sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs

Paskaidrojumi

#	Sportistu skaits
#•	Sportists(-i) startēja vairākos sporta veidos
—	Sportisti nestartēja
	Nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā

Sportistu skaits

	1896	1900	1904	1908	1912	1920	1924	1928	1932	1936	1948	1952	1956	1960	1964	1968	1972	1976	1980	1984	1988	1992	1996	2000	2004	2008	2012	2016
Vīrieši	3	13		78	151	150	63	68	18	101	141	115	31	88	53	60	114	56	55	49	57	77	54	53	48	64	63	79
Sievietes		—		—	1	4	10	9	6	15	18	14	6	12	7	4	12	10	3	11	21	33	65	44	44	20	50	41
Kopā	3	13		78	152	154	73	78	24	116	159	129	37	100	60	64	126	66	58	60	78	110	119	97	92	84	113	120
Sporta veidi	5	5		8	13	14	12	13	8	13	16	15	11	15	10	11	17	15	13	11	15	14	14	16	16	16	17	16

Sadalījums pa vasaras olimpiskajiem sporta veidiem

Sporta veids		1896	1900	1904	1908	1912	1920	1924	1928	1932	1936	1948	1952	1956	1960	1964	1968	1972	1976	1980	1984	1988	1992	1996	2000	2004	2008	2012	2016
Airēšana			—		—	15	1	—	10	—	16	25	25	7	16	14	10	12	7	7	10	3	13	13	10	12	10	10	13
Badmintons																							12	16	18	12	10	10	8
Bokss					2		12	8	6	2	8	6	5	3	5	4	2	3	3	3	—	5	4	2	—	—	—	1	—
Burāšana		—	—		—	3	—	4	5	—	7	11	7	4	9	9	12	11	10	10	8	14	16	11	12	14	6	11	11
Cīņas sports		—			10	9	10	11	7	3	5	5	5	—	4	3	3	3	—	2	—	—	—	—	—	1	2	2	1
Daiļlēkšana					—	—	5•	4	1	1	2	3	2	1	2	2	—	—	—	1	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Džudo																	—	—	—	—	1	1	—	—	—	—	—	—	—
Futbols			—		13	15	11	—	—		—	13	11	—	12	—	—	16	—	—	—	—	16	15	—	—	—	—	18
Galda teniss																						—	—	—	2	2	1	3	1
Golfs			—																										4
Jāšana			—		—	4	—	1	3	—	4	6	5	6	4	—	—	3	3	—	3	4	7	3	6	5	4	4	4
Lauka hokejs					—		12		13	—	16	16	—	—	12	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Loka šaušana			—		—		—											4	1	—	—	3	3	—	1	1	2	3	—
Modernā pieccīņa						4	4	3	2	—	—	—	—	—	1	—	1	3	2	—	—	1	—	—	1	—	—	—	—
Paukošana		1•	1		8	6	8	11	10	7	9	15	12	1	1	—	—	6	1	1	—	—	—	1	—	—	—	—	—
Peldēšana		—	1		5•	1	—	4	5	2	18	6	9	2	4	3	3	6	2	1	3	15	8	10	7	6	9	10	15
Riteņbraukšana		—	—		—	8	6	6	5	6	11	11	13	2	8	12	13	13	11	11	13	9	11	12	9	8	15	11	13
Rokasbumba											—							16	13	14	14	—	—	15	15	15	14	28	14
Smaiļošana un kanoe airēšana											4	7	9	7	9	7	5	6	1	1	1	6	6	4	3	2	4	5	5
Svarcelšana		1•					5	—	1	1	—	4	3	—	—	—	—	3	1	1	1	2	2	—	—	—	—	—	—
Šaušana		3•	5		10	14	15	7	—	—	6	7	5	2	4	2	6	7	7	4	3	6	7	8	4	5	1	5	3
Tekvondo																									2	2	—	—	—
Teniss		—	—		—	10	3	5														3	2	2	1	—	1	1	1
Triatlons																								2	1	1	2	1
Vieglatlētika		3•	4•		8	14	18	9	10	2	10	16	11	2	9	4	6	13	3	2	3	5	3	7	4	5	3	6	8
Vingrošana		1•	—		24•	49	45•	—	—	—	—	8	7	—	—	—	3	1	1	—	—	1	—	—	—	1	1	1	—
Virves vilkšana			3•		—	—	—
Sporta veids		1896	1900	1904	1908	1912	1920	1924	1928	1932	1936	1948	1952	1956	1960	1964	1968	1972	1976	1980	1984	1988	1992	1996	2000	2004	2008	2012	2016

Sportisti ziemas olimpiskajās spēlēs

Paskaidrojumi

#	Sportistu skaits
#•	Sportists(-i) startēja vairākos sporta veidos
—	Sportisti nestartēja
	Nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā

Sportistu skaits

	1948	1952	1956	1960	1964	1968	1972 — 1984	1988	1992	1994	1998	2002	2006	2010	2014	2018
Vīrieši	2	1		2	1	3		1	4	4	5	5	—	9	8	10
Sievietes	—	—		—	—	—		—	2	—	7	6	4	8	5	7
Kopā	2	1		1	2	3		1	6	4	12	11	4	17	13	17
Sporta veidi	2	1		1	2	1		1	3	3	6	2	1	7	3	5

Sadalījums pa ziemas olimpiskajiem sporta veidiem

Sporta veids		1948	1952	1956	1960	1964	1968	1972 — 1984	1988	1992	1994	1998	2002	2006	2010	2014	2018
Ātrslidošana		1	—		1	1	3		—	2	—	—	—	—	1	—	3
Biatlons					—	—	—		—	—	—	—	—	—	1	—	—
Daiļslidošana		1	1		—	—	—		1	2	1	1	—	—	—	—	—
Distanču slēpošana		—	—		—	1	—		—	—	2	1	—	—	1	2	1
Frīstaila slēpošana										—	—	—	1	—	1	—	1
Kalnu slēpošana		—	—		—	—	—		—	2	1	3	—	—	3	1	2
Kērlings												5	10	4	9	10	10
Snovbords												1	—	—	1	—	—

Medaļu tabulas

Medaļas vasaras olimpiskajās spēlēs

Spēles	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā	Rangs
2020 Tokija	3	4	4	11	25
2016 Riodežaneiro	2	6	7	15	28
2012 Londona	2	4	3	9	29
2008 Pekina	2	2	3	7	30
2004 Atēnas	2	1	5	8	34
2000 Sidneja	2	3	1	6	30
1996 Atlanta	4	1	1	6	19
1992 Barselona	1	1	4	6	30
1988 Seula	2	1	1	4	23
1984 Losandželosa	—	3	3	6	27
1980 Maskava	2	1	2	5	16
1976 Monreāla	1	—	2	3	24
1972 Minhene	1	—	—	1	25
1968 Mehiko	1	4	3	8	22
1964 Tokija	2	1	3	6	18
1960 Roma	2	3	1	6	13
1956 Melnburna	1	2	1	4	20
1952 Helsinki	2	1	3	6	15
1948 Londona	5	7	8	20	10
1936 Berlīne	—	2	3	5	23
1932 Losandželosa	—	3	3	6	20
1928 Amsterdama	3	1	2	6	13
1924 Parīze	2	5	2	9	12
1920 Antverpene	3	9	1	13	10
1912 Stokholma	1	6	5	12	14
1908 Londona	—	2	3	5	16
1904 Senluisa
1900 Parīze	1	3	2	6	10
1896 Atēnas	1	2	3	6	9
Kopā	48	78	79	205	27

Medaļas ziemas olimpiskajās spēlēs

Spēles	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā	Rangs
2022 Pekina	—	—	—	0	—
2018 Phjončhana	—	—	—	0	—
2014 Soči	—	—	—	0	—
2010 Vankūvera	—	—	—	0	—
2006 Turīna	—	—	—	0	—
2002 Soltleiksitija	—	—	—	0	—
1998 Nagano	—	1	—	1	18
1994 Lillehammere	—	—	—	0	—
1992 Albērvila	—	—	—	0	—
1988 Kalgari	—	—	—	0	—
1972 — 1984
1968 Grenoble	—	—	—	0	—
1964 Insbruka	—	—	—	0	—
1960 Skvoveli	—	—	—	0	—
1956 Kortīna d'Ampeco
1952 Oslo	—	—	—	0	—
1948 Sanktmorica	—	—	—	0	—
Kopā	0	1	0	1	—

Medaļas pa vasaras sporta veidiem

Sporta veids	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
Airēšana	7	5	13	25
Bokss	2	3	4	9
Bokss	1	5	6	12
Burāšana	13	9	9	31
Cīņas sports	—	3	6	9
Daiļlēkšana	1	—	1	2
Futbols	—	3	1	4
Galda teniss	—	—	1	1
Jāšana	—	4	2	6
Lauka hokejs	—	1	—	1
Paukošana	1	2	3	6
Peldēšana	3	5	7	15
Riteņbraukšana	8	11	10	29
Rokasbumba	4	1	—	5
Smaiļošana un kanoe airēšana	3	6	7	16
Svarcelšana	1	2	—	3
Šaušana	3	11	5	19
Teniss	—	1	—	1
Vieglatlētika	—	4	3	7
Vingrošana	1	2	1	4
Kopā (20 sporta veidi)	48	78	79	205

Medaļas pa ziemas sporta veidiem

Sporta veids	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
Kērlings	—	1	—	1
Kopā (1 sporta veids)	0	1	0	1

Medaļām bagātākie sportisti

Pauls Elvstrems ir vienīgais Dānijas sportists, kurš olimpiskajās spēlēs ir izcīnījis 4 medaļas.

Šajā tabulā apkopoti tikai tie sportisti, kas pēc Starptautiskās olimpiskās komitejas datiem pārstāvot Dāniju ir ieguvuši trīs un vai vairāk olimpiskās medaļas.

Sportists	Sporta veids		Spēles	Gadi	Dzimums	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
Elvstrems, PaulsPauls Elvstrems	Burāšana		Vasaras	1952 — 1960	Vīrietis	4	—	—	4
Ebesens, EskildsEskilds Ebesens	Airēšana		Vasaras	2012 — 1996	Vīrietis	3	—	2	5
Banks, JespersJespers Banks	Burāšana		Vasaras	1988 — 1992, 2000	Vīrietis	3	—	—	3
Madsens, Larss JergensLarss Jergens Madsens	Šaušana		Vasaras	1900, 1912, 1920	Vīrietis	2	2	1	5
Eberts, TomassTomass Eberts	Airēšana		Vasaras	2012 — 1996	Vīrietis	2	—	1	3
Hansens, HenrijsHenrijs Hansens	Riteņbraukšana		Vasaras	1932 — 1928	Vīrietis	2	—	1	3
Fredborgs, NīlssNīlss Fredborgs	Riteņbraukšana		Vasaras	1968 — 1976	Vīrietis	2	—	1	3
Nīlsens, Anderss PetersAnderss Peters Nīlsens	Šaušana		Vasaras	1900, 1920	Vīrietis	1	3	—	4
Harupa, KārenaKārena Harupa	Peldēšana		Vasaras	1949	Sieviete	1	2	—	3
Larsens, NīlssNīlss Larsens	Šaušana		Vasaras	1912, 1920	Vīrietis	1	1	3	5
Bernstens, OleOle Bernstens	Burāšana		Vasaras	1948, 1956 — 1960	Vīrietis	1	1	1	3
Hansens, VillijsVillijs Hansens	Riteņbraukšana		Vasaras	1924 — 1928	Vīrietis	1	1	1	3
Jensens, VigoVigo Jensens	Svarcelšana		Vasaras	1896	Vīrietis	1	1	—	3
	Šaušana					—	—	1
Jergensens, MortensMortens Jergensens	Airēšana		Vasaras	2016 — 2008	Vīrietis	1	1	1	3
Hansens, ĒriksĒriks Hansens	Smaiļošana un kanoe airēšana		Vasaras	1960, 1968	Vīrietis	1	—	2	3
Hansens, Lāse NormansLāse Normans Hansens	Riteņbraukšana		Vasaras	2016 — 2012	Vīrietis	1	—	2	3
Nīlsens, HolgersHolgers Nīlsens	Paukošana		Vasaras	1896	Vīrietis	—	—	1	3
	Šaušana					—	1	1

Karognesēji

Dānijas sportisti, kas nesuši valsts karogu olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā.

Vasaras olimpiskās spēles

• 2020 Tokija — Sāra Petersena un Jonass Varrers
• 2016 Riodežaneiro — Karolīna Vozņacka
• 2012 Londona — Kims Knudsens
• 2008 Pekina — Joahims Olsens
• 2004 Atēnas — Eskilds Ebesens
• 2000 Sidneja — Jespers Banks
• 1996 Atlanta — Tomass Stuers-Lauridsens
• 1992 Barselona — Jergens Bojsens-Mellers
• 1988 Seula — Anne Grēte Jensene-Tornblada
• 1984 Losandželosa — Mihaels Markusens
• 1980 Maskava — Jergens Lindhardsens
• 1976 Monreāla — Judīte Andersene
• 1972 Minhene — Peders Pedersens
• 1968 Mehiko — Ēriks Hansens
• 1964 Tokija — Hennings Vinds
• 1960 Roma — Benijs Šmids
• 1956 Melnburna — Ole Hvīds Jensens
• 1952 Helsinki — Ēriks Svane Lunds
• 1948 Londona — Vagns Lofts
• 1936 Berlīne — Ēriks Hammers Serensens
• 1932 Losandželosa — Aksels Blohs
• 1928 Amsterdama — Mariuss Jergensens
• 1924 Parīze — Peters Rjefelts
• 1920 Antverpene — Roberts Jonsens
• 1912 Stokholma — Arne Hejme
• 1908 Londona — Oge Holms
• 1900 Parīze — nav zināms
• 1896 Atēnas — nav zināms

Ziemas olimpiskās spēles

• 2022 Pekina — Madeleine Duponta un Franss Nīlsens
• 2018 Phjončhana — Elena Mellere Rigasa
• 2014 Soči — Lēne Nīlsene
• 2010 Vankūvera — Sofija Fjellvanga-Sellinga
• 2006 Turīna — Dorte Holma
• 2002 Soltleiksitija — Ulriks Šmids
• 1998 Nagano — Helēna Blaha Lavrsene
• 1994 Lillehammere — Mihaels Tillesens
• 1992 Albērvila — Ebe Harcs
• 1988 Kalgari — Larss Dreslers
• 1968 Grenoble — Kirstens Karlsens
• 1964 Insbruka — Svends Karlsens
• 1960 Skvoveli — Kurts Stille
• 1952 Oslo — Pērs Koks-Klausens
• 1948 Sanktmorica — Knuds Tensbergs

Ārējās saites

• «Denmark». International Olympic Committee.
• «Olympic Medal Winners». International Olympic Committee.
• «Denmark». Sports-Reference.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-03. Arhivēts 2016-03-03 Wayback Machine vietnē.
• «Olympic Statistics» (Danish). National Olympic Committee and Sports Confederation of Denmark. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-09-30. Skatīts: 2016-01-07.