Bulgārija olimpiskajās spēlēs
Bulgārija olimpiskajās spēlēs | |||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
![]() | |||||||||
SOK kods | BUL | ||||||||
NOK | Bulgārijas Olimpiskā komiteja | ||||||||
Mājaslapa |
www | ||||||||
Medaļas |
| ||||||||
Dalība vasaras olimpiskajās spēlēs | |||||||||
Dalība ziemas olimpiskajās spēlēs | |||||||||
Bulgārija olimpiskajās spēlēs piedalās kopš to atjaunošanas 1896. gadā, kad Atēnu vasaras olimpiskajās spēlēs piedalījās viens vingrotājs. Šis vingrotājs bija Šarls Šampo, kurš dzīvoja Sofijā, bet viņam bija arī Šveices pilsonība, tādēļ atsevišķos avotos viņš tiek uzskatīts par Šveices pārstāvi.
Oficiāli Bulgārijas komanda nākamreiz vasaras olimpiskajās spēlēs piedalījās 1924. gadā, kad tās notika Francijas galvaspilsētā Parīzē. Kopš tā laika Bulgārija ir piedalījusies gandrīz visās vasaras olimpiskajās spēlēs, izņemot 1932. gada Losandželosas (Lielās depresijas laikā), 1948. gada Londonas (pēc Otrā pasaules kara) un 1984. gada Losandželosas vasaras olimpiskajās spēlēs, kad Bulgārija piedalījās PSRS rīkotajā 1984. gada Losandželosas olimpisko spēļu boikotā. Kopš 1936. gada Garmišas-Partenkirhenes ziemas olimpiskajām spēlēs Bulgārija ir piedalījusies pilnīgi visās ziemas olimpiskajās spēlēs.
Bulgārija olimpiskajās spēlēs līdz šim ir izcīnījusi 230 olimpiskās medaļas. Lielāko vairumu — 224 medaļas — tā ir izcīnījusi vasaras olimpiskajās spēlēs, savukārt 6 medaļas tā ir izcīnījusi ziemas olimpiskajās spēlēs. Kopš 1952. gada Helsinku spēlēm Belgārija ir izcīnījusi medaļas visās vasaras olimpiskajās spēlēs, kurās tā ir piedalījusies. Visvairāk medaļu — 41 medaļu — izcīnījusi 1980. gada Maskavas spēlēs. Savukārt pirmo medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs Bulgārija izcīnīja 1980. gada Leikplesidas spēlēs. Kopumā Bulgārija medaļas ir izcīnījusi 16 vasaras olimpiskajos sporta veidos/disciplīnās. Visvairāk medaļas, 71 medaļa, ir tikušas izcīnītas cīņas sportā un 37 medaļas ir tikušas izcīnītas svarcelšanā. Savukārt no 6 ziemas olimpiskajām spēlēm, puse — 3 medaļas — ir tikušas izcīnītas šorttrekā. Ar medaļām bagātākā Bulgārijas sportiste ir sporta šāvēja Marija Grozdeva, kura olimpiskajās spēlēs kopumā ir izcīnījusi 5 medaļas.
Kopš Bulgārijas dalības tai ir atņemas 7 izcīnītās olimpiskās medaļas, jo to ieguvēji sportisti ir pieķerti neatļauto vielu lietošanā. Visas šīs atņemtās medaļas ir svarcelšanā.
Sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Paskaidrojumi
# | Sportistu skaits |
#• | Sportists(-i) startēja vairākos sporta veidos |
— | Sportisti nestartēja |
Nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā |
Sportistu skaits[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1896 | 1900 — 1920 | 1924 | 1928 | 1932 | 1936 | 1948 | 1952 | 1956 | 1960 | 1964 | 1968 | 1972 | 1976 | 1980 | 1984 | 1988 | 1992 | 1996 | 2000 | 2004 | 2008 | 2012 | 2016 | |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Vīrieši | 1 | 24 | 5 | 24 | 54 | 44 | 89 | 56 | 102 | 106 | 105 | 183 | 104 | 87 | 74 | 52 | 49 | 43 | 37 | 29 | ||||
Sievietes | — | — | — | 9 | 3 | 9 | 7 | 10 | 24 | 53 | 88 | 68 | 51 | 36 | 39 | 46 | 27 | 26 | 22 | |||||
Kopā | 1 | 24 | 5 | 24 | 63 | 47 | 98 | 63 | 112 | 130 | 158 | 271 | 172 | 138 | 110 | 91 | 95 | 70 | 63 | 51 | ||||
Sporta veids | 1 | 4 | 2 | 6 | 8 | 7 | 12 | 9 | 13 | 15 | 14 | 20 | 15 | 18 | 17 | 15 | 18 | 14 | 16 | 14 |
Sadalījums pa vasaras olimpiskajiem sporta veidiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sporta veids | 1896 | 1900 — 1920 | 1924 | 1928 | 1932 | 1936 | 1948 | 1952 | 1956 | 1960 | 1964 | 1968 | 1972 | 1976 | 1980 | 1984 | 1988 | 1992 | 1996 | 2000 | 2004 | 2008 | 2012 | 2016 | |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Airēšana | ![]() |
— | — | — | — | — | — | — | 5 | 8 | 33 | 52 | 35 | 15 | 5 | 4 | 6 | 3 | — | 2 | |||||
Badmintons | ![]() |
7 | 3 | 4 | 2 | 1 | 1 | 3 | |||||||||||||||||
Basketbols | ![]() |
— | 14 | 11 | 12 | — | 12 | — | 12 | 12 | 12 | — | — | — | — | — | — | — | |||||||
Bokss | ![]() |
— | — | — | 4 | 2 | 6 | 6 | 9 | 9 | 11 | 11 | 11 | 7 | 6 | 3 | 5 | 2 | 4 | 3 | |||||
Burāšana | ![]() |
— | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | 5 | — | — | — | 1 | 2 | 1 | 2 | — | ||||
Cīņas sports | ![]() |
— | — | — | — | — | 8 | 16 | 16 | 16 | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | 12 | 8 | 13 | 12 | 9 | 11 | ||||
Daiļlēkšana | ![]() |
— | — | — | — | — | — | — | — | — | — | 2 | — | 1 | 1 | — | — | — | — | — | |||||
Džudo | ![]() |
4 | 4 | 5 | 5 | 1 | 2 | 2 | — | 1 | 2 | ||||||||||||||
Futbols | ![]() |
11 | — | — | 11 | 14 | 15 | — | 18 | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | |||||
Galda teniss | ![]() |
2 | 1 | — | — | — | — | — | — | ||||||||||||||||
Jāšana | ![]() |
2 | 3 | 3 | 3 | 4 | 5 | — | — | 4 | — | 11 | — | 1 | — | 3 | 1 | — | — | — | |||||
Loka šaušana | ![]() |
— | — | 2 | — | 1 | 1 | — | 1 | 1 | 1 | — | |||||||||||||
Mākslas (sinhronā) peldēšana | ![]() |
— | — | — | — | 2 | — | — | — | ||||||||||||||||
Modernā pieccīņa | ![]() |
— | — | — | — | — | — | — | 3 | 3 | 3 | 3 | — | 2 | — | 1 | — | — | — | 1 | |||||
Paukošana | ![]() |
— | — | 2 | 1 | — | — | 2 | — | — | 5 | 5 | 5 | 5 | — | 3 | — | — | — | 1 | 1 | ||||
Peldēšana | ![]() |
— | — | — | — | — | — | — | — | 3 | 3 | 5 | 13 | 8 | 5 | 1 | 6 | 6 | 4 | 4 | 3 | ||||
Pludmales volejbols | ![]() |
— | 2 | 2 | — | — | — | ||||||||||||||||||
Riteņbraukšana | ![]() |
— | 7 | — | 10 | 5 | — | 5 | 1 | — | 4 | 6 | 6 | — | 1 | — | — | 3 | 2 | 2 | 1 | ||||
Smaiļošana un kanoe airēšana | ![]() |
— | — | 5 | 2 | 3 | 7 | 12 | 12 | 12 | 11 | 11 | 7 | 7 | 2 | 1 | 2 | ||||||||
Svarcelšana | ![]() |
— | — | — | — | — | 2 | 7 | 5 | 5 | 9 | 9 | 10 | 6 | 10 | 10 | 9 | 9 | — | 2 | — | ||||
Šaušana | ![]() |
— | — | 1 | 6 | — | 5 | 4 | 6 | 5 | 7 | 11 | 6 | 13 | 9 | 6 | 3 | 4 | 4 | 3 | |||||
Teniss | ![]() |
— | — | 2 | 3 | 2 | — | 1 | 1 | 2 | 2 | ||||||||||||||
Ūdenspolo | ![]() |
— | — | — | — | — | — | — | — | 11 | — | 11 | — | — | — | — | — | — | — | — | |||||
Vieglatlētika | ![]() |
— | 4 | — | 2 | 4 | — | 8 | 9 | 9 | 18 | 19 | 47 | 22 | 21 | 17 | 22 | 19 | 15 | 8 | 11 | ||||
Vingrošana | ![]() |
1 | — | — | 7 | 16 | 6 | 12 | 8 | 11 | 12 | 12 | 12 | 14 | 14 | 16 | 13 | 11 | 10 | 9 | 6 | ||||
Volejbols | ![]() |
12 | 12 | 12 | — | 22 | 12 | — | 12 | — | — | 12 | 12 | — | |||||||||||
Sporta veids | 1896 | 1900 — 1920 | 1924 | 1928 | 1932 | 1936 | 1948 | 1952 | 1956 | 1960 | 1964 | 1968 | 1972 | 1976 | 1980 | 1984 | 1988 | 1992 | 1996 | 2000 | 2004 | 2008 | 2012 | 2016 |
Sportisti ziemas olimpiskajās spēlēs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Paskaidrojumi
# | Sportistu skaits |
#• | Sportists(-i) startēja vairākos sporta veidos |
— | Sportisti nestartēja |
Nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā |
Sportistu skaits[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1936 | 1948 | 1952 | 1956 | 1960 | 1964 | 1968 | 1972 | 1976 | 1980 | 1984 | 1988 | 1992 | 1994 | 1998 | 2002 | 2006 | 2010 | 2014 | 2018 | |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Vīrieši | 7 | 5 | 10 | 6 | 4 | 3 | 2 | 4 | 29 | 8 | 15 | 24 | 22 | 10 | 8 | 13 | 11 | 12 | 13 | 12 |
Sievietes | — | — | — | 1 | 3 | 4 | 4 | — | — | — | 1 | 2 | 8 | 7 | 11 | 10 | 10 | 7 | 5 | 9 |
Kopā | 7 | 5 | 10 | 7 | 7 | 7 | 6 | 4 | 29 | 8 | 16 | 26 | 30 | 17 | 19 | 23 | 21 | 19 | 18 | 21 |
Sporta veidi/ Disciplīnas | 2 | 3 | 2 | 2 | 2 | 2 | 2 | 2 | 4 | 3 | 5 | 7 | 7 | 7 | 6 | 7 | 8 | 6 | 6 | 6 |
Sadalījums pa ziemas olimpiskajiem sporta veidiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sporta veids | 1936 | 1948 | 1952 | 1956 | 1960 | 1964 | 1968 | 1972 | 1976 | 1980 | 1984 | 1988 | 1992 | 1994 | 1998 | 2002 | 2006 | 2010 | 2014 | 2018 | |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Biatlons | ![]() |
— | — | — | — | 2 | 2 | 3 | 5 | 10• | 5 | 5 | 5 | 6 | 6 | 6 | 10 | ||||
Bobslejs | ![]() |
— | — | — | — | — | — | — | — | — | — | 5 | 5 | 2 | — | 2 | — | — | — | — | |
Daiļslidošana | ![]() |
— | — | — | — | — | — | — | — | — | — | 2 | 2 | 1 | 1 | 4 | 3 | 5 | — | — | — |
Distanču slēpošana | ![]() |
4 | 2• | 6 | 4 | 4 | 6 | 5 | 2 | 4 | 2 | 4 | 5 | 6• | 4 | 2 | 2 | 1 | 3 | 4 | 3 |
Hokejs | ![]() |
— | — | — | — | — | — | — | — | 18 | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — |
Kalnu slēpošana | ![]() |
3 | 2 | 4 | 3 | 3 | 1 | 1 | 2 | 5 | 4 | 4 | 4 | 3 | 2 | 5 | 3 | 4 | 3 | 4 | 3 |
Kamaniņu braukšana | ![]() |
— | — | — | — | — | — | 3 | 3 | 2 | — | — | 1 | 2 | 1 | 1 | |||||
Snovbords | ![]() |
1 | — | 1 | 2 | 2 | 3 | ||||||||||||||
Šorttreks | ![]() |
— | 1 | 2 | 7 | 1 | 3 | — | — | ||||||||||||
Tramplīnlēkšana | ![]() |
— | — | — | — | — | — | — | — | — | — | 3 | 2 | 3 | — | — | 1 | 2 | — | 1 | 1 |
Ziemeļu divcīņa | ![]() |
— | 1• | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — | — |
Medaļu tabulas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Medaļas pa vasaras sporta veidiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
Medaļas pa ziemas sporta veidiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
Medaļām bagātākie sportisti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šajā tabulā apkopoti tikai tie medaļnieki, kas pēc Starptautiskās olimpiskās komitejas datiem pārstāvot Bulgāriju ir izcīnījuši trīs un vairāk olimpiskās medaļas. Pārējos sportistus skatīt uzskaitījumā.
Sportists | Sporta veids | Spēles | Gadi | Dzimums | Zelts | Sudrabs | Bronza | Kopā | |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Marija Grozdeva | Šaušana | ![]() |
Vasaras | 1992 — 2004 | Sieviete | 2 | — | 3 | 5 |
Vanja Geševa-Cvetkova | Smaiļošana un kanoe airēšana | ![]() |
Vasaras | 1980; 1988 | Sieviete | 1 | 2 | 1 | 4 |
Jordans Jovčevs | Vingrošana | ![]() |
Vasaras | 2000 — 2004 | Vīrietis | — | 2 | 2 | 4 |
Nikolajs Bukalovs | Smaiļošana un kanoe airēšana | ![]() |
Vasaras | 1988 — 1992 | Vīrietis | 2 | — | 1 | 3 |
Enju Valčevs | Cīņas sports | ![]() |
Vasaras | 1960 — 1968 | Vīrietis | 1 | 1 | 1 | 3 |
Tanju Kirjakova | Šaušana | ![]() |
Vasaras | 1988; 1996 — 2000 | Sieviete | 1 | — | 2 | 3 |
Aleksandars Tomovs | Cīņas sports | ![]() |
Vasaras | 1972 — 1980 | Vīrietis | — | 3 | — | 3 |
Jevgeņija Radanova | Šorttreks | ![]() |
Ziemas | 2002 — 2006 | Sieviete | — | 2 | 1 | 3 |
Rumjana Neikova | Airēšana | ![]() |
Vasaras | 2000 — 2008 | Sieviete | — | 1 | 2 | 3 |
Karognesēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bulgārijas sportisti, kas nesuši valsts karogu olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā.
Vasaras olimpiskās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2020 Tokija —
Marija Grozdeva un
Josifs Miladinovs
2016 Riodežaneiro —
Iveta Lalova
2012 Londona —
Jordans Jovčevs
2008 Pekina —
Petars Stoičevs
2004 Atēnas —
Marija Grozdeva
2000 Sidneja —
Ivo Janakijevs
1996 Atlanta —
Dimo Tonevs
1992 Barselona —
Ivailo Jordanovs
1988 Seula —
Vasils Etropolskis
1980 Maskava —
Aleksandars Tomovs
1976 Monreāla —
Aleksandars Tomovs
1972 Minhene —
Dimitars Zlatanovs
1968 Mehiko —
Prodans Gardževs
1964 Tokija —
Enju Valčevs
1960 Roma —
Georgijs Panovs
1956 Melnburna —
Georgijs Panovs
1952 Helsinki —
Boriss Nikolovs
1936 Berlīne —
Ļubens Doičevs
1928 Amsterdama —
Todors Semovs
1924 Parīze —
Kirils Petrunovs
1896 Atēnas — nav zināms
Ziemas olimpiskās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2022 Pekina —
Marija Zdravkova un
Radoslavs Jankovs
2018 Phjončhana —
Radoslavs Jankovs
2014 Soči —
Marija Kirkova
2010 Vankūvera —
Aleksandra Žekova
2006 Turīna —
Jekaterina Dafovska
2002 Soltleiksitija —
Stefans Georgijevs
1998 Nagano —
Ļubomirs Popovs
1994 Lillehammere —
Nadežda Aleksijeva
1992 Albērvila —
Iva Karagiozova-Škodreva
1988 Kalgari —
Vladimirs Veličkovs
1984 Sarajeva —
Vladimirs Veličkovs
1980 Leikplesida —
Petars Popangelovs
1976 Insbruka — nav zināms
1972 Saporo — nav zināms
1968 Grenoble — nav zināms
1964 Insbruka — nav zināms
1960 Skvoveli — nav zināms
1956 Kortīna d'Ampeco — nav zināms
1952 Oslo — nav zināms
1948 Sanktmorica — nav zināms
1936 Berlīne — nav zināms
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- «Bulgaria». International Olympic Committee.
- «Olympic Medal Winners». International Olympic Committee.
- «Bulgaria». Sports-Reference.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 6. decembrī. Skatīts: 2018. gada 14. martā. Archived 2017. gada 6. decembrī, Wayback Machine vietnē.
|
|