Kopš Krievijas dalības olimpiskajās spēlēs, kā neatkarīgai valstij, tā ir izcīnījusi 545 olimpiskās medaļas, no tām 424 medaļas vasaras olimpiskajās spēlēs un 121 medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs. No 545 medaļām, 194 ir zelta medaļas, 165 ir sudraba medaļas un 186 — bronzas medaļas. 1996. gada Atlantas un 2000. gada Sidnejas vasaras spēlēs pēc kopējo iegūto medaļu skaita tā bija otrajā vietā, savukārt nākamajās divās — 2004. gada Atēnu un 2008. gada Pekinas vasaras spēlēs — trešajā vietā. Krievija ziemas olimpiskajās spēlēs pēc kopēju iegūto medaļu skaitadivas reizes ir bijusi pirmajā vietā — 1994. gada Lillehammeres un 2014. gada Soču spēlēs. Visvairāk medaļu Krievija ir izcīnījusi vingrošanā (64 medaļas), vieglatlētikā (60 medaļas) un cīņas sportā (56 medaļas). Cīņas sportā tā ir līdere starp valstīm pēc iegūtajām medaļām. Savukārt no ziemas olimpiskajiem sporta veidiem Krievija visvairāk medaļas ir izcīnījusi distanču slēpošanā (33 medaļas), daiļslidošanā (26 medaļas) un biatlonā (22 medaļas). Kopumā Krievija medaļas ir ieguvusi 24 vasaras un 13 ziemas olimpiskajos sporta veidos. Ar medaļām visbagātākais Krievijas sportists ir vingrotājs Aleksejs Ņemovs. Viņš no 1996. līdz 2000. gadam olimpiskajās spēlēs ir izcīnījis 12 medaļas.
Kopš Krievijas dalības tai ir atņemtas 45 medaļas, ko tā ir izcīnījusi, galvenokārt saistībā ar atklātajām pozitīvajām dopinga analīzēm. Atņemto medaļu kopskaita ziņā Krievija ir pirmajā vietā.
Visas medaļas, ko izcīnīja Krievijas Impērija un Padomju Savienība vasaras un ziemas olimpiskajās spēlēs mantoja Krievija, taču to skaits netiek iekļauts kopējā Krievijas medaļu skaitā. Arī 2018. gada Phjončhanas ziemas spēļu iegūtās medaļas netiek ieskaitītas kā Krievijas iegūtās medaļas.
Mūsdienu Krievijas teritorijā ir rīkotas kopumā divas olimpiskās spēles. Pirmās — 1980. gada Maskavas vasaras spēles — tika rīkotas tagadējās Krievijas galvaspilsētā, tajā laikā Padomju Savienības galvaspilsētā, Maskavā. Otrās 2014. gadā jau tika rīkotas mūsdienu Krievijas teritorijā.
Tabulā attēlotas arī 2018 Phjončhanas iegūtās medaļas, taču tās pie kopējā medaļu skaita netiek pieskaitītas, jo Krievijai bija liegta dalība spēlēs. Savukārt tie Krievijas sportisti, kas piedalījās šajās spēlēs startēja kā Olimpiskie sportisti no Krievijas.
+ 1 — Medaļu skaits, kas izcīnīts 2018 Phjončhanas spēlēs, taču tā kā Krievijai bija liegta dalība šīs medaļas netiek ieskaitītas kopējā summā. Krievijas sportisti, kas piedalījās šajās spēlēs startēja kā Olimpiskie sportisti no Krievijas.
Aleksejs Ņemovs ir vistitulētākais Krievijas sportists. Viņš olimpiskajās spēlēs ir izcīnījis 12 medaļas.
Šajā tabulā apkopoti tikai tie sportisti, kas pēc Starptautiskās olimpiskās komitejas datiem pārstāvot Krieviju ir ieguvuši četras vai vairāk olimpiskās medaļas. Pārējos sportistus skatīties uzskaitījumā.
Krievijas Impērija (1900 – 1912)
Padomju Savienība (1952 — 1988)
Apvienotā komanda (1992)
.svg){kind=small}
_pictogram.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
_pictogram.svg){kind=small}
