Pāriet uz saturu

Krievija olimpiskajās spēlēs

Vikipēdijas lapa
Krievija olimpiskajās spēlēs
SOK kods RUS
NOK Krievijas Olimpiskā komiteja
Mājaslapa www.olympic.ru (krievu valodā)
Medaļas
Zelts Sudrabs Bronza Kopā
194 165 186 545
Dalība vasaras olimpiskajās spēlēs
Dalība ziemas olimpiskajās spēlēs
Citas saistītas dalības
 Krievijas Impērija (1900 – 1912)
 Padomju Savienība (1952 — 1988)
 Apvienotā komanda (1992)
 Olimpiskie sportisti no Krievijas (2018 ZOS)

Krievija olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās 1994. gada Albērvilas spēlēs, savukārt pēc diviem gadiem tā pirmo reizi piedalījās 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Atlantā. Taču kā Krievijas Imērija tā pirmo reizi olimpiskajās spēlēs piedalījās 1900. gadā Parīzes olimpiskajās spēlēs, piedaloties līdz 1912. gada Stokholmas spēlēm. Krievija olimpiskajās spēles pēc tam atgriezās pēc 40 gadu pārtraukuma Padomju Savienības sastāvā, sportistiem pārstāvot to līdz Padomju Savienības sabrukumam. Pēc Padomju Savienības likvidācijas 1991. gadā Krievija 1992. gada olimpiskajās spēlēs piedalījās Apvienotās komandas sastāvā un 1994. gada ziemas olimpiskajās spēlēs atkal atgriezās kā Krievija. Savukārt 2018. gada Phjončhanas ziemas spēlēs Krievijas sportisti startēja Olimpisko sportistu no Krievijas komandas sastāvā, jo Starptautiskā Olimpiskā komiteja liedza šajās spēlēs Krievijas sportistiem startēt zem sava karoga, jo vairāki sportisti bija iesaistīti valsts finansētā dopinga sistēmā, kuru izgaismoja Maklarena ziņojums.

Krievijas Olimpiskā komiteja tika izveidota 1991. gadā un starptautiski atzīta 1993. gadā. Krievijas teritorijā ir tikušas organizētas divas olimpiskās spēles. 1980. gadā Padomju Savienība organizēja vasaras olimpiskās spēles Maskavā un 2014. gadā Krievijas pilsētā Sočos tika sarīkotas ziemas olimpiskās spēles.

Kopš Krievijas dalības olimpiskajās spēlēs, kā neatkarīgai valstij, tā ir izcīnījusi 545 olimpiskās medaļas, no tām 424 medaļas vasaras olimpiskajās spēlēs un 121 medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs. No 545 medaļām, 194 ir zelta medaļas, 165 ir sudraba medaļas un 186 — bronzas medaļas. 1996. gada Atlantas un 2000. gada Sidnejas vasaras spēlēs pēc kopējo iegūto medaļu skaita tā bija otrajā vietā, savukārt nākamajās divās — 2004. gada Atēnu un 2008. gada Pekinas vasaras spēlēs — trešajā vietā. Krievija ziemas olimpiskajās spēlēs pēc kopēju iegūto medaļu skaitadivas reizes ir bijusi pirmajā vietā — 1994. gada Lillehammeres un 2014. gada Soču spēlēs. Visvairāk medaļu Krievija ir izcīnījusi vingrošanā (64 medaļas), vieglatlētikā (60 medaļas) un cīņas sportā (56 medaļas). Cīņas sportā tā ir līdere starp valstīm pēc iegūtajām medaļām. Savukārt no ziemas olimpiskajiem sporta veidiem Krievija visvairāk medaļas ir izcīnījusi distanču slēpošanā (33 medaļas), daiļslidošanā (26 medaļas) un biatlonā (22 medaļas). Kopumā Krievija medaļas ir ieguvusi 24 vasaras un 13 ziemas olimpiskajos sporta veidos. Ar medaļām visbagātākais Krievijas sportists ir vingrotājs Aleksejs Ņemovs. Viņš no 1996. līdz 2000. gadam olimpiskajās spēlēs ir izcīnījis 12 medaļas.

Kopš Krievijas dalības tai ir atņemtas 45 medaļas, ko tā ir izcīnījusi, galvenokārt saistībā ar atklātajām pozitīvajām dopinga analīzēm. Atņemto medaļu kopskaita ziņā Krievija ir pirmajā vietā.

Visas medaļas, ko izcīnīja Krievijas Impērija un Padomju Savienība vasaras un ziemas olimpiskajās spēlēs mantoja Krievija, taču to skaits netiek iekļauts kopējā Krievijas medaļu skaitā. Arī 2018. gada Phjončhanas ziemas spēļu iegūtās medaļas netiek ieskaitītas kā Krievijas iegūtās medaļas.

Rīkotās spēles

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienu Krievijas teritorijā ir rīkotas kopumā divas olimpiskās spēles. Pirmās — 1980. gada Maskavas vasaras spēles — tika rīkotas tagadējās Krievijas galvaspilsētā, tajā laikā Padomju Savienības galvaspilsētā, Maskavā. Otrās 2014. gadā jau tika rīkotas mūsdienu Krievijas teritorijā.

Spēles Rīkotājpilsēta Datumi Dalībvalstis Dalībnieki Sporta veidi, disciplīnas
1980 Vasaras OS Maskava 19. jūlijs — 3. augusts 80 5179 21 sporta veidi, 27 disciplīnas
2014 Ziemas OS Soči 7. — 23. februāris 88 2973 7 sporta veidi, 15 disciplīnas

Sportisti Vasaras olimpiskajās spēlēs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Paskaidrojumi
# Sportistu skaits
#• Sportists(-i) startēja vairākos sporta veidos
 — Sportisti nestartēja
Nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā

Sportistu skaits

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1996 2000 2004 2008 2012 2016
Vīrieši 232 241 244 231 204 143
Sievietes 159 194 202 233 226 142
Kopā 391 435 446 454 430 285
Sporta veids 24 27 27 27 28 27

Sadalījums pa vasaras olimpiskajiem sporta veidiem

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sporta veids 1996 2000 2004 2008 2012 2016
Airēšana 24 23 19 10 5 4
Badmintons 5 3 2 2 6 4
Basketbols 11 23 12 24 24
Bokss 9 12 11 11 10 11
Burāšana 12 12 13 10 10 7
Cīņas sports 20 16 18 18 16 17
Daiļlēkšana 7 7 9 10 7 8
Džudo 13 10 11 13 12 12
Galda teniss 4 3 6 5 5 3
Golfs 1
Jāšana 2 3 5 3 5
Loka šaušana 6 4 5 5 3 3
Mākslas (sinhronā) peldēšana 10 8 9 9 9 9
Modernā pieccīņa 3 3 4 4 4 3
Paukošana 15 15 18 14 18 19
Peldēšana 30 28 30 35 35 37
Pludmales volejbols 2 4 6 6
Riteņbraukšana 18 19 20 22 17 12
Rokasbumba 14 15 14 28 14 15
Smaiļošana un kanoe airēšana 14 12 8 14 21 16
Svarcelšana 9 9 9 10 9
Šaušana 19 21 24 22 22 18
Tekvondo 2 2 4 3
Teniss 4 5 9 9 10 8
Triatlons 1 3 5 5 6
Ūdenspolo 13 25 26 13 13 13
Vieglatlētika 85 109 115 104 97 1
Vingrošana 22 22 24 24 21 20
Volejbols 24 24 22 24 24 24
Sporta veids 1996 2000 2004 2008 2012 2016

Sportisti Ziemas olimpiskajās spēlēs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Paskaidrojumi
# Sportistu skaits
#• Sportists(-i) startēja vairākos sporta veidos
 — Sportisti nestartēja
Nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā

Sportistu skaits

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1994 1998 2002 2006 2010 2014 2018[A]
Vīrieši 75 79 85 100 94 125 88
Sievietes 38 43 66 74 81 88 80
Kopā 113 122 151 174 175 213 168
Sporta veidi 12 12 15 15 15 15 15

Sadalījums pa ziemas olimpiskajiem sporta veidiem

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sporta veids 1994 1998 2002 2006 2010 2014 2018[A]
Ātrslidošana 12 18 13 18 17 18 3
Biatlons 10 11 11 12 11 12 4
Bobslejs 6 6 10 11 17 16 10
Daiļslidošana 15 17 16 16 16 15 15
Distanču slēpošana 13 14 16 18 19 20 12
Frīstaila slēpošana 6 9 12 11 11 23 22
Hokejs 23 22 40 45 43 42 48
Kalnu slēpošana 6 7 5 6 5 9 5
Kamaniņu braukšana 8 7 10 10 10 10 8
Kērlings 4 5 5 9 7
Skeletons 2 2 4 6 2
Snovbords 1 8 6 15 16
Šorttreks 6 2 2 3 5 8 7
Tramplīnlēkšana 4 4 5 4 4 6 8
Ziemeļu divcīņa 4 5 4 5 2 4 1
A ^  — 2018 Phjončhanas spēlēs Krievijas sportistiem bija aizliegts piedalīties olimpiskajās spēlēs zem savas valsts karoga, saistībā ar valsts finansēto dopinga sistēmu. Tādēļ sportisti šajās spēlēs piedalījās kā Olimpiskie sportisti no Krievijas uz izmantoja olimpisko karogu.

Skatīt arī: Olimpisko medaļu skaits pēc valsts

Medaļas Vasaras olimpiskajās spēlēs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Spēles Zelts Sudrabs Bronza Kopā Rangs
Valsts karogs: Brazīlija 2016 Riodežaneiro 19 17 20 56 4
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste 2012 Londona 18 21 27 66 4
Valsts karogs: Ķīna 2008 Pekina 24 13 23 60 3
Valsts karogs: Grieķija 2004 Atēnas 28 26 36 90 3
Valsts karogs: Austrālija 2000 Sidneja 32 28 29 89 2
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis 1996 Atlanta 26 21 16 63 2
Kopā 147 126 151 424 12

Medaļas Ziemas olimpiskajās spēlēs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tabulā attēlotas arī 2018 Phjončhanas iegūtās medaļas, taču tās pie kopējā medaļu skaita netiek pieskaitītas, jo Krievijai bija liegta dalība spēlēs. Savukārt tie Krievijas sportisti, kas piedalījās šajās spēlēs startēja kā Olimpiskie sportisti no Krievijas.

Spēles Zelts Sudrabs Bronza Kopā Rangs
Valsts karogs: Dienvidkoreja 2018 Phjončhana[A] 2 6 9 17 13
Valsts karogs: Krievija 2014 Soči 11 10 9 30 1
Valsts karogs: Kanāda 2010 Vankūvera 3 5 7 15 11
Valsts karogs: Itālija 2006 Turīna 8 6 8 22 4
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis 2002 Soltleiksitija 5 4 4 13 5
Valsts karogs: Japāna 1998 Nagano 9 6 3 18 3
Valsts karogs: Norvēģija 1994 Lillehammere 11 8 4 23 1
Kopā 47 39 35 121 10

Medaļu sadalījums pa vasaras olimpiskajiem sporta veidiem

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
   Līderi sporta veidā
Sporta veids/disciplīna Zelts Sudrabs Bronza Kopā
Airēšana 1 2 3
Badmintons 1 1
Basketbols 3 3
Bokss 10 5 15 30
Burāšana 1 1 2
Cīņas sports 31 11 14 56
Daiļlēkšana 4 8 6 18
Džudo 5 4 7 16
Loka šaušana 1 1 2
Mākslas peldēšana 10 10
Modernā pieccīņa 4 1 5
Paukošana 13 5 8 26
Mākslas peldēšana 5 9 9 23
Riteņbraukšana 5 5 9 19
Rokasbumba 2 1 1 4
Smaiļošana un kanoe airēšana 2 4 7 13
Svarcelšana 4 7 7 18
Šaušana 7 13 11 31
Tekvondo 2 2 4
Teniss 3 3 2 8
Ūdenspolo 1 3 4
Vieglatlētika 19 21 19 59
Vingrošana 22 21 21 64
Volejbols 1 3 2 6
Kopā (24 sporta veidi) 148 125 153 426

Medaļu sadalījums pa ziemas olimpiskajiem sporta veidiem

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sporta veids/disciplīna Zelts Sudrabs Bronza Kopā
Ātrslidošana 3 5 5 + 1 13
Biatlons 10 5 8 23
Bobslejs 1 1 2
Daiļslidošana 14 + 1 9 + 2 3 26
Distanču slēpošana 14 10 + 3 9 + 5 33
Frīstaila slēpošana 1 + 2 3 4
Hokejs — + 1 1 1 2
Kalnu slēpošana 1 1
Kamaniņu braukšana 3 3
Skeletons 1 — + 1 2 3
Snovbords 2 2 1 5
Šorttreks 3 1 1 + 1 5
Ziemeļu divcīņa 1 1
Kopā (13 sporta veidi) 47 39 35 121

Medaļām bagātākie sportisti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Aleksejs Ņemovs ir vistitulētākais Krievijas sportists. Viņš olimpiskajās spēlēs ir izcīnījis 12 medaļas.

Šajā tabulā apkopoti tikai tie sportisti, kas pēc Starptautiskās olimpiskās komitejas datiem pārstāvot Krieviju ir ieguvuši četras vai vairāk olimpiskās medaļas. Pārējos sportistus skatīties uzskaitījumā.

Sportists Sporta veids Spēles Gadi Dzimums Zelts Sudrabs Bronza Kopā
Aleksejs Ņemovs Vingrošana Vasaras 1996 — 2000 Vīrietis 4 2 6 12
Alija Mustafina Vingrošana Vasaras 2012 — 2016 Sieviete 2 2 3 7
Deniss Sautins Šaušana Vasaras 1996 — 2008 Vīrietis 2 2 3 7
Svetlana Horkina Vingrošana Vasaras 1996 — 2004 Sieviete 1 4 2 7
Larisa Lazutina Distanču slēpošana Ziemas 1994 — 1998 Sieviete 4 1 1 6
Jūlija Čepalova Distanču slēpošana Ziemas 1998 — 2006 Sieviete 3 2 1 6
Anastasija Davidova Sinhronā peldēšana Vasaras 2004 — 2012 Sieviete 5 5
Natālija Iščenko Sinhronā peldēšana Vasaras 2004 — 2012 Sieviete 5 5
Svetlana Romašina Sinhronā peldēšana Vasaras 2004 — 2012 Sieviete 5 5
Viktors Ans Šorttreks Ziemas 2014 Vīrietis 3 1 5
Aleksandrs Popovs Peldēšana Vasaras 1996 — 2000 Vīrietis 2 3 5
Jūlija Pahaļina Sinhronā peldēšana Vasaras 2000 — 2008 Sieviete 1 3 1 5
Albīna Ahatova Biatlons Ziemas 1998 — 2006 Sieviete 1 4 5
Deniss Abļazins Vingrošana Vasaras 2012 — 2016 Vīrietis 3 2 5
Anastasija Jermakova Sinhronā peldēšana Vasaras 2004 — 2012 Sieviete 4 4
Ļubova Jegorova Distanču slēpošana Ziemas 1998 Sieviete 3 1 4
Staņislavs Pozdņakovs Paukošana Vasaras 1996 — 2004 Vīrietis 3 1 4
Jevgeņijs Pļuščenko Daiļslidošana Ziemas 2002 — 2014 Vīrietis 2 2 4
Sergejs Šarikovs Paukošana Vasaras 1996 — 2004 Vīrietis 2 1 1 4
Jeļena Zamolodčikova Vingrošana Vasaras 2000 — 2004 Sieviete 2 1 1 4
Sergejs Tarasovs Biatlons Ziemas 1994 — 1998 Vīrietis 1 1 2 4
Sergejs Tetjuhins Volejbols Vasaras 2000 — 2012 Vīrietis 1 3 4
Marija Paseka Vingrošana Vasaras 2012 — 2016 Sieviete 3 1 4

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]