Depeche Mode

Vikipēdijas lapa
Depeche Mode
Depeche Mode kopā ar pavadītājmūziķiem Barselonā, 2006. gadā
Galvenā informācija
Izcelsmes vieta Anglija Basildona, Anglija
Žanri Elektroniskā mūzika
Sintpops
Jaunais vilnis
Darbības gadi 1980 - pašlaik
Izdevēji Mute Records
Sire Records
Reprise Records
Mājaslapa depechemode.com
Dalībnieki
Deivs Gahans
Martins Gors
Bijušie dalībnieki
Vinss Klārks
Alans Vailders
Endrū Flečers

Depeche Mode ir angļu elektroniskā mūzikas grupa, kas izveidota 1980. gadā Basildonā, Esseksā. Grupu dibinātāji ir Deivs Gahans, Martins Gors un Endrū Flečers.

Šī laikmeta izcelšanās bija grupas 1988. gada jūnija koncerts Pasadenas “Rose Bowl” stadionā, kurā viņi pulcēja pūli, kas pārsniedza 60 000 cilvēku. Jaunajā desmitgadē Depeche Mode izlaida albumu “Violator”, kas ir tiek uzskatīts par viņu visveiksmīgāko studijas albumu.

Depeche Mode ir bijušas 50 dziesmas Apvienotās Karalistes singlu topā. Depeche Mode ir pārdevuši vairāk nekā 100 miljonus ierakstu visā pasaulē.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmsākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Depeche Mode pirmsākums ir datējams ar 1977. gadu, kad Vinss Klārks (vokāls, ģitāra) un Endijs Flečers (bass) dibināja grupu ar nosaukumu "No Romance in China".[1] 1979. gadā Vinss Klārkss spēlēja ģitāru jau citā grupā "The Plan". Tai pat laikā Mārtins Gors kopā ar skolas draugu spēlēja akustiskā duetā "Norman and the Worms".[2] Šis duets sacer dziesmu "See You", kas vēlāk tiks izdota kā Depeche Mode dziesma. 1979. gadā Gors, Klārks un divi viņu draugi dibina grupu "The French Look", kur Gors spēlē ģitāru un Klārks — taustiņinstrumentus. 1980. gada martā Klārks, Gors un Flečers dibina grupu "Composition of Sound", kur Klārks spēlē ģitāru un dzied, Gors spēlē taustiņinstrumentus un Flečers - basģitāru. "Composition of Sound" laikā top arī pirmās Depeche Mode dziesmas, to skaitā arī "Photographic". Drīz pēc "Comopsition of Sound" dibināšanas arī Klārks un Flečers nolemj pāriet uz taustiņinstrumentiem, viņi sāka strādāt ikdienas darbu, lai nopelnītu tiem naudu, vai arī aizņēmās tos no draugiem. 1980. gadā grupai pievienojas Deivs Gahans (balss), kurš grupā tiek pieņemts un atzīts par labu esam, kad pārējie grupas dalībnieki dzirdēja viņu dziedam Deivida Bovija dziesmu "Heroes". Grupa maina nosaukumu uz "Depeche Mode" (nosaukums ņemts no franču žurnāla ar tādu pašu nosaukumu).

1980-1989[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Speak & Spell (1981)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kādā no koncertiem ar grupu uzsāk sarunu Daniels Millers (ierakstu kompānijas Mute Records dibinātājs). Millers bija ieinteresēts, lai Depeche Mode viņa jaundibinātās ierakstu kompānijas paspārnē ieraksta singlu.[3] Šīs sarunas rezultāts ir grupas pirmais singls "Dreaming of Me", kas tika izdots 1981. gada februārī un Apvienotās Karalistes singlu topā ieņēma 57. vietu. Negaidītā panākuma iedrošināti Depeche Mode ierakstīja un tā paša gada jūnijā klajā laida otro singlu "New life", kas Apvienotas Karalistes singlu topā ierindojās 11. vietā. Pēc trim mēnešiem klajā nāk jau trešais grupas singls "Just can't get enough", kurš pārspēj abus savus priekšgājējus un Apvienotās Karalsites singlu topā ierindojas 8. vietā. Singlu panākumi bruģē labu ceļu grupas pirmajam albumam "Speak & Spell", kas nāk klajā 1981. gada novembrī. Albums iekļūst Apvienotās Karalistes pirktāko albumu Top 10. Kritiķu atsauksmes par albumu nav viennozīmīgas. "Melody Maker" to nosauc par lielisku albumu, kamēr uz rokmūziku orientētais Rolling Stone to nodēvē par pārvērtētu.

Vinss Klārks pamet grupu un Alans Vailders pievienojas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Speak & Spell koncertturnejas laikā Vinss Klārks sāk protestēt pret virzienu, kurā grupa iet. Viņš vairāk laika grib veltīt darbam studijā nevis koncertiem. 1981. gada nogalē Vinss Klārks publiski paziņoja, ka pamet Depeche Mode. Vēlāk viņš dibina un pats piedalās tādās grupās kā Yazoo un Erasure. Daudzi skeptiķi paredzēja jaunās grupas galu, jo grupu pameta tās galvenais komponists, bet kļūdījās, jo dziesmu komponista funkcijas uzņēmās Martins Gors, kura divas dziesmas (Tora!Tora!Tora, Big Muff) jau bija iekļautas grupas pirmajā albumā "Speak & Spell". Pēc Vinsa Klārka aiziešanas, grupa sāk meklēt viņa aizvietotāju un žurnālā "Melody Maker" ievieto anonīmu sludinājumu, kurā aicina pievienoties grupai taustiņinstrumentālistu ne vecāku par 21 gadu. Piesakās Alans Vailders, kurš tobrīd jau ir 22 gadu vecs, bet noklusē savu patieso vecumu, jo viņam ļoti ir nepieciešams pastāvīgs darbs. Pēc noklausīšanās viņš tiek pieņemts Depeche Mode, bet pie grupas otrā albuma ierakstīšanas procesa vēl netiek pielaists un tiek izmantots tikai koncerttūrē.

A Broken Frame (1982)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1982. gada janvārī grupa izdod jaunu singlu "See You", dziesmu, kuru sarakstījis Martins Gors un tā pretēji prognozētajam pārspēj visus Klārka laika singlu panākumus un Apvienotās Karalistes singlu topā ierindojas 6. vietā. Līdz 1982. gada beigām grupa izdod vēl divus singlus "The Meaning of Love" (12. vieta Apvienotas Karalistes singlu topā) un "Leave in Silence" (18. vieta Apvienotas Karalistes singlu topā), kā arī jaunu albumu "A Broken Frame". Visu jaunā albuma dziesmu autors ir Martins Gors, albuma skanējums ir drūmāks salīdzinājumā ar "Speak & Spell", tajā ir tikai divas optimistiskas, jautras dziesmas "The Meaning of Love" un "A Photograph of You".

Construction Time Again (1983)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1983. gada janvārī iznāk jauns grupas singls "Get the Balance Right!", kas ir pirmais Alana Vaildera darbs ar grupu, un sasniedz 13. pozīciju Apvienotās Karalistes singlu topā. Pats Alans un arī pārējie grupas dalībnieki ar šo dziesmu nav apmierināti un joprojām uzskata to par vienu no saviem sliktākajiem singliem. Bet nākamais singls "Everything Counts" ir gan pašu Depeche Mode, gan arī klausītāju atzīts, dziesma sasniedz 6. vietu Apvienotās Karalistes singlu topā, atkārtojot "See You" panākumus, kā arī iekļūst Rietumvācijas, Zviedrijas, Šveices, Īrijas un Dienvidāfrikas pirktāko singlu Top 30. Pie sava trešā studijas albuma "Construction Time Again" ieraksta grupa nolemj strādāt kopā ar producentu Garetu Džonsu un albuma ieraksts notiek Hansa Studijā Rietumvācijā, kurai blakus atrodas Berlīnes mūris, kas piešķir albuma ierakstam neparastu noskaņu. Albumā ir jūtama pamatīga skanējuma maiņa, jo līdz šim izmantoto analogo sintezatoru vietā grupa sāk izmantot emulatoru samplerus, ierakstot dažādu objektu skaņas un padarot grupas skanējumu industriālāku.[4] Līdz ar grupas skanējumu mainās arī dziemu teksti, kas pievēršas politiskiem un sociāliem procesiem sabiedrībā. Divām albuma "Construction Time Again" dziesmām (Two Minute Warning un The Landscape Is Changing) kā mūzikas līdzautors piedalās arī Alans Vailders.

Some Great Reward (1984)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savas karjeras pirmajos trīs gados grupa bija guvusi vērā ņemamus panākumus tikai dzimtajā Lielbritānijā, taču viss mainījās līdz ar singla "People Are People" izdošanu 1984. gada martā, kas sasniedza ne tikai līdz šim augstāko panākumu Apvienotās Karalistes singlu Topā - 4. vieta, bet atnesa grupai arī pirmo Nr. 1 Rietumvācijā, Nr. 2 Īrijā un dziesma bija atrodama vai ikvienas Eiropas valsts singlu Top 10. 1985. gada vasarā 'People Are People' iekļuva arī ASV Billboard singlu Top 13. vietā. Paši grupas dalībnieki gan atzīst, ka viņiem šī dziesma nav sevišķi tuva, varbūt tāpēc tā nav spēlēta dzīvajos koncertos kopš 1988. gada, kā vienu no iemesliem nepatikai pret šo dziesmu Martins Gors min dziesmas tekstu, kas ir interpretējams tikai vienā veidā kā pretrasistisks un iecietīgs, citām Depeche Mode dziesmām lirikas tomēr ir interpretējamas dažādi. Nākamais singls "Master and Servant" klajā nāk 1984. gada augustā un arī gūst lielus panākumus. Tā paša gada septembrī grupa laiž klajā savu ceturto studijas albumu "Some Great Reward", kas atsaucoties uz [allmusic.com] [1] ir viens no joprojām labākajiem elektroniskās mūzikas albumiem. Melody Maker raksta, ka albums liek neaizmigt un ievērot, kas notiek tepat mūsu acu priekšā.[5] Un tas tiek atzīts par mēneša ierakstu. Apvienotās Karalistes albumu topā "Some Great Reward" ierindojas 5. vietā, kā arī bija atrodams vairāku Eiropas valstu albumu topos. Krustugunīs grupa nokļūst ar nākamo dubultsinglu "Blasphemous Rumours/Somebody" singla a-puses dziesmas "Blasphemous Rumours" teksts vēsta par meiteni, kas savu dzīvi velta Dievam bet aiziet bojā. Dziesmu aizliedz atskaņot BBC radio un līdzīgi ierobežojumi ir arī ASV radiostacijās. Taču šī singla otrā dziesma "Somebody" ir skaista balāde Martina Gora izpildījumā. 1984. gada decembrī grupas koncerta laikā Hannoverē publikā tiek uzspridzināta bumba.

The Singles 81>85 (1985)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1985. gads ir ievērojams ar to, ka ir pirmais gads kopš 1981, kad grupa neizlaiž jaunu studijas albumu taču klajā nāk 2 singli "Shake the Disease" un "It's Called a Heart". Pēc grupas dalībnieku domām "It's Called a Heart" ir viņu pašu nemīļākais singls. Alans Vailders pat ir cīnījies par singla "It's Called a Heart" b-puses "Fly on the Windscreen" izvirzīšanu a-pusei, taču ierakstu kompānija to nav atļāvusi, jo dziesmas "Fly on the Windscreen" teksts sākas ar vārdu "Nāve".[6] 1985. gada oktobrī klajā nāk Depeche Mode pirmā dziesmu izlase "The Singles 81>85" (priekš ASV "Catching Up with Depeche Mode"), kurā apkopotas laika periodā no 1981. līdz 1985. gadam singlu formātā izdotās dziesmas. Šai laikā dažās aprindās grupa tiek asociēta ar gotu kultūru, kas aizsākās Lielbritānijā un pamazām ieguva popularitāti arī ASV. ASV grupas mūziku atskaņo studentu un modernā roka radiostacijas, tādas KROQ un WLIR, tādējādi viņi galvenokārt tiek pieņemti alternatīvās jaunatnes vidū, kura nav mierā ar vieglā roka un popa pārsvaru radiostaciju ēterā. Tas ir pilnīgā pretstatā tam, kā grupa izskatījās Eiropā, kur viņi ir jauniešu elki un regulāri viesi jauniešu žurnālos un TV pārraidēs. 1985. gadā grupa sniedz savus pirmos koncertus padomju bloka valstīs - Ungārijā un Polijā.

Black Celebration (1986)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grupas lielākā pārveidošanās notiek ar tās piekto studijas albumu "Black Celebration", atbrīvojoties no iepriekšējiem diviem albumiem raksturīgās industriālā popa skaņas, grupa piesaka draudošu, ļoti atmosfērisku un strukturētu skanējumu, kas ir labi dzirdams albuma priekšvēstnesī singlā "Stripped". Grupas dziesmu komponists Martins Gors kādā intervijā atzinies, ka viņam patīk praktiski visi grupas albumi sākot ar Black Celebration. Albuma "Black Celebration" singls "A Question of Time" ir ievērojams ar to, ka tas ir pirmais grupas singls, kura video ir veidojis Antons Korbins. Depeche Mode un Antona Korbina sadarbība izvēršas gana ražīga, jo Antons Korbins līdz šim ir veidojis 19 Depeche Mode dziesmu videoversijas, kā arī projektējis koncerttūru skatuvju, studijas albumu un singlu vāciņu dizainu.

Music for the Masses (1987)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1987. gada rudenī grupa izdod savu sesto studijas albumu "Music for the Masses", kuru producē Deivs Baskombs (strādājis arī ar Tears for Fears). Albums ir ievērojams ar to, ka tam izdodas saniegt līdz šim augstāko pozīciju ASV Billboard albumu topā un apklusināt grupas daiļrades kritiķus ASV. Pēc albuma izdošanas grupa devās savā līdz šim garākajā koncerttūrē, kas ilga deviņus mēnešus un noslēdzās 1988. gada 18. jūlijā ar grandiozu koncertu ASV, Pasadenā, Rose Bowl stadionā, kuru apmeklēja aptuveni 75 000 klausītāju. Šī koncerttūre tika iemūžināta arī koncertfilmā un koncertalbumā "101".

1990-1999[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Violator (1990)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1989. gada vasarā grupa sanāk kopā ar producentu Flood Milānā, Itālijā, lai sāktu darbu pie sava septītā studijas albuma. Pirmais singls no gaidāmā albuma ir "Personal Jesus", kas iznāk 1989. gada augustā un sasniedz 13. pozīciju Apvienotās Karalistes singlu topā, kā arī ir pirmais singls kopš "People are People", kas ielaužas ASV Billboard singlu Top 20 un kļūst par pārdotāko 12-collu singlu ierakstu kompānijas Warner Bros. vēsturē.[7] 1990. gada februārī grupa laiž klajā jaunu singlu "Enjoy the Silence", kas kļūst par grupas līdz šim visveiksmīgāko singlu, sasniedzot 6. vietu Apvienotās Karalistes singlu topā un pirmo, un līdz šim brīdim vienīgo ASV Billboard singlu Top10 hitu - 8. vieta. 1991. gada sākumā ikgadējā BritAwards "Enjoy the Silence" saņem arī balvu kā "gada labākais britu singls". Grupas septītais studijas albums "Violator" klajā nāk 1990. gada martā un kļūst par līdz šim komerciāli veiksmīgāko Depeche Mode studijas albumu. Tas pārdots aptuveni 8 miljonos eksemplāru. Komerciāli veiksmīga bija arī Violator sekojoša Violation koncerttūre, kuras koncerti tika izpārdoti zibenīgā ātrumā - 48 000 biļešu uz grupas koncertu Losandželosā ASV tika izpārdotas stundas laikā, bet 40 000 biļešu uz koncertu Ņujorkā - 8 stundu laikā. Divi nākamie singli no albuma bija "Policy of Truth" un "World in My Eyes". 1991. gadā Depeche Mode ieraksta dziesmu "Death's Door" filmai "Until The End Of The World".

Songs of Faith and Devotion (1993)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1992. gadā maijā Madridē, Spānijā grupa kopā ar producentu Flood sāk darbu pie sava astotā studijas albuma ieraksta. Pa šo laiku kopš Violation koncerttūres beigām daudz kas ir noticis gan pašu mūziķu privātajās dzīvēs (grupas solists Deivs Gahans ir pametis savu pirmo sievu un pārcēlies uz dzīvi Losandželosā), gan arī rokmūzikā kopumā. Vieglo roku un hair metal ir nomainījis grandžs. 1993. gada martā klajā nāk astotais grupas studijas albums "Songs of Faith and Devotion", kura skanējumā ir dzirdamas elektriskās ģitāras, dzīvās bungas un sieviešu bekvokāli, kas bija diezgan neraksturīgi grupas līdzšinējam skanējumam. Mainījies bija arī grupas solista ārējais veidols, kas no allaž glīti apcirptā puiša bija kļuvis par matainu hipiju. Albums sasniedza 1. pozīciju gan Apvienotās Karalistes, gan ASV albumu topā un Depeche Mode kļuva par pirmo britu alternatīvo grupu, kurai bija izdevies sasniegt nr. 1 ASV albumu topā. Pēc albuma izdošanas grupa devās 14 mēnešu ilgā koncerttūrē, kas pašiem grupas dalībniekiem bija neveiksmīgākā no visām, Deivs Gahans cieta no heroīna atkarības un reiz pat nevarēja pabeigt koncertu un atlikušās dziesmas izpildīja Martins Gors, Martins Gors piedzīvoja slimību lēkmes, Endrū Flečers atteicās piedalīties otrajā tūres daļā dēļ psihiskas nestabilitātes. Tai laikā viņu koncertos aizvietoja Darils Bamonts, kurš ilgus gadus strādāja kā grupas personiskais palīgs. 1993. gada novembrī grupa izdod koncertalbumu ar nosaukumu "Songs of Faith and Devotion live", kas ir viņu astotā studijas albuma reprodukcija ar dziesmu koncertversijām, izveidota, lai uzlabotu albuma "Songs of Faith and Devotion" pārdošanas apjomus, bet šis koncertalbums izrādījās komerciāli neveiksmīgs.

Alans Vailders pamet grupu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viena no sliktākajām dienām Depeche Mode pastāvēšanas vēsturē bija 1995. gada 1. jūnijs, kad Alans Vailders paziņoja ka pamet Depeche Mode.[8] Vailders turpina darboties kā solomākslinieks savā muzikālajā projektā "Recoil". Pēc Vaildera aiziešanas daudzi skeptiķi paredzēja grupas galu, ko vēl vairāk pastiprināja grupas solista Deiva Gahana atkarība no heroīna. Martins Gors centās grupu savākt studijā uz ierakstu sesijām, taču Deivs Gahans reti kad tās apmeklēja un, ja arī apmeklēja, tad bija nepieciešamas vairākas dienas, lai ierakstītu viņa vokālu. Martins Gors pat apsvēra iespēju paziņot par grupas izjukšanu un turpināt karjeru kā soloizpildītājs.

Ultra (1997)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lūzuma punkts notika 1996. gada vidū, kad Deivs Gahans pēc narkotiku pārdozēšanas un klīniskās nāves pārdzīvošanas sāka ārstēties no heroīna atkarības, un grupa sāka strādāt pie sava devītā studijas albuma. Devītā albuma priekšvēstneši singli 'Barrel of a Gun' un 'It's No Good' sasniedza labus rezultātus Apvienotās Karalistes singlu topā (Barrel of a Gun - 4. vieta (atkārtots augstākais sasniegums Apvienotās Karalistes singlu kopš 'People Are People' un 'It's No Good' - 5. vieta)). Devītais studijas albums ar nosaukumu "Ultra" iznāca 1997.aprīlī. Tas sasniedza 1. vietu Apvienotās Karalistes albumu topā un 5. vietu ASV Billboard albumu topā. Visi albuma singli sasniedza pozīciju Nr. 1 Latvijas populārāko dziesmu sarakstā Latvian Airplay Top un bija atrodami starp 1997. gada Latvijas populārāko dziesmu saraksta [9] populārākajām dziesmām.

The Singles 86>98 (1998)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1998. gadā septembrī grupa izdod savu otro singlu kolekciju "The Singles 86>98", kurā apkopotas šajā laika periodā singlu formātā izdotās dziesmas, kā arī iekļauts grupas jaunākais singls "Only When I Lose Myself", dziesma no albuma "Ultra" ierakstu sesijām. 1998. gads ir ievērojams arī ar to, ka pēc četru gadu pārtraukuma grupa dodas pasaules koncertturnejā un pirmoreiz apciemo arī Latviju. Depeche Mode pirmais koncerts Latvijā notiek 1998. gada 3. septembrī tenisa centra Lielupe kortos. 1998. gadā par godu grupai tiek izdots disks ar nosaukumu "For the Masses", kurā Depeche Mode dziesmas ir interpretējuši citi izpildītāji tādi kā Rammstein, The Cure, Smashing Pumpkins, Deftones.

2000-2009[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Exciter 2001[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2001. gada maijā grupa laiž klajā savu desmito studijas albumu "Exciter". Albumu producēja Marks Bels, kurš ieviesa albumā minimālistisku un digitalizētu skanējumu. Komerciāli albums bija neveiksmīgāks par trim saviem priekšgājējiem un bija pirmais Depeche Mode albums, kurš ASV Billboard albumu topā ieņēma augstāku pozīciju (8. vieta) nekā Apvienotās Karalistes albumu topā (9. vieta). Kritiķu atsauksmes par albumu nebija viennozīmīgas, kamēr uz rokmūziku orientētie (NME, Rolling Stone) deva pozitīvu vērtējumu, citi (Q, PopMatters un Pitchfork Media) nodēvēja "Exciter" par slikti producētu, garlaicīgu un blāvu ierakstu.[10] Pēc albuma izdošanas grupa devās pasaules koncertturnejā un 2001. gada 29. augustā otro reizi viesojās arī Latvijā un sniedza koncertu Rīgā Skonto stadionā vairāk nekā 20 000 klausītāju. Albuma pēdējais singls "Goodnight Lovers" ir ievērojams ar to, ka ir vienīgais grupas pastāvēšanas vēsturē, kas neiekļūst Apvienotās Karalistes singlu Top100.

2003. gadā grupas dalībnieki pievēršas solo karjerai un savus solo albumus izdod Deivs Gahans "Paper Monsters" un Martins Gors "Counterfeit²", kamēr trešais grupas dalībnieks Endrū Flečers izveido savu ierakstu kompāniju Toast Hawaii, kuras vienīgais mākslinieks bija sintpopa grupa Client, kas tagad gan ir pametusi Toast Hawaii.

2004. gadā tiek izdots Depeche Mode dziesmu remiksu albums "Remixes 81-04", kurš ietvēra sevī jaunus un neizdotus grupas singlu remiksus, no kuriem "Enjoy the Silence" Maika Šinodas versijā tiek izdots kā singls un sasniedz 7. vietu Apvienotās Karalistes singlu topā.

Playing the Angel 2005[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2005. gada oktobrī grupa izdod savu vienpadsmito studijas albumu Playing the Angel. Albumu producējis Bens Hiljers, kurš strādājis kopā ar tādām britu alternatīvā roka grupām kā Elbow, Doves. Albums bija komerciāli veiksmīgs, tas pārdots vairāk nekā 3 miljonos eksemplāru, un sasniedzis pirmo pozīciju septiņpadsmit valstu albumu topos. Albuma priekšvēstnesis singls Precious Apvienotās Karalistes singlu topā atkārto augstāko grupas sasniegumu - 4. vietu, bet Latvijas populārāko dziesmu sarakstā Latvian Airplay Top pirmajā vietā ir atrodams 8 nedēļas un kļūst par populārāko dziesmu Latvijā 2005. gadā.[11] Albums ir ievērojams arī ar to, ka tas ir pirmais kopš Some Great Reward, kurā visu dziesmu autors nav Martins Gors, trīs no Playing the Angel dziesmām (Suffer Well, I Want It All, Nothing's Impossible) ir sarakstījis grupas solists Deivs Gahans sadarbībā ar Kristiānu Eigneru un Endrū Filpotu. Suffer Well ir arī trešais singls no albuma un Latvijas populārāko dziesmu sarakstā Latvian Airplay Top kļūst par 2006. gada populārāko dziesmu Latvijā. 2006. gada Latvian Airplay Top5[12] ir atrodamas trīs Depeche Mode dziesmas (Suffer Well (#1), Martyr (#3), Lilian (#5)). Pēc albuma izdošanas grupa dodas koncertturnejā Touring the Angel, un 2006. gada 17. martā trešo reizi viesojas Latvijā. Koncerts notika Arēnā Rīga.[13] 2006. gadā MTV Europe Music Awards Depeche Mode saņem balvu kā labākā grupa. 2006. gada nogalē grupa laida klajā savu labāko dziesmu izlasi The Best Of, Volume 1, kurā iekļauj arī jaunu dziesmu Martyr, dziesmu no albuma Playing the Angel ierakstu sesijām. 2007. gadā nāk klajā grupas solista Deiva Gahana otrais soloalbums Hourglass, kuram neseko koncerttūre kā tas bija debijas albuma Paper Monsters gadījumā, kas lika domāt, ka Depeche Mode ir gatavi doties studijā, lai ierakstītu savu divpadsmito studijas albumu.

Sounds of the Universe 2009[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2008. gada 6. oktobrī Berlīnes Olimpiskajā stadionā notika preses konference, kurā tika paziņots par grupas jauno turneju "Tour of the Universe",[14] kurā bija paredzēts Depeche Mode ceturtais koncerts Latvijā. Koncerts tika plānots 2009. gada 25. maijā Rīgā Skonto stadionā,[15] tomēr Deivida Gahana slimības dēļ tas tika atcelts.[16] 2009. gada aprīlī Depeche Mode izdeva savu divpadsmito studijas albumu "Sounds of the Universe",[17] kura producents tāpat kā iepriekšējam albumam "Playing the Angel" bija Bens Hiljers. Šis albums turpināja "Playing the Angel" aizsākto elektronisko skanējumu, tikai atšķirībā no sava priekšgājēja "Sounds of the universe" vairāk tika izmantoti analogie sintezatori un bungmašīnas, kurus albuma tapšanas laikā Martins Gors lielā vairumā pirka "e-bay" izsolēs.[18] Pirmais singls "Wrong" no jaunā albuma radiostaciju un mūzikas kanālu rotācijā nonāca 2009. gada februārī. Dziesmas klips tika izvirzīts Grammy balvai nominācijā "Labākais klips", bet albums "Sounds of the Universe" kā labākais alternatīvās mūzikas ieraksts.[19] Albumā tika iekļautas 13 dziesmas, no kurām trim tāpat kā iepriekšējā grupas albumā autors ir grupas solists Deivs Gahans, bet pārējo autors ir Martins Gors. Albumam sekojošā koncerttūre "Tour of the Universe" bija viena no smagākajām Depeche Mode pastāvēšanas vēsturē, jo 17 no tūres koncertiem tika atcelti vai pārcelti uz vēlāku laiku Deiva Gahana slimības dēļ. Tai pat laikā saviļņojošs notikums bija 2010. gada 17. februārī notikušais koncerts “Teenage Cancer Trust” labdarības koncertu sērijā, kur grupai dziesmas "Somebody" laikā uz skatuves pievienojās tās bijušais dalībnieks Alans Vailders,[20] kurš ar grupu nebija uzstājies kopš 1994. gada.

2010-pašlaik[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Delta Machine 2013[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013. gada 22. martā iznāca Depeche Mode 13.studijas albums "Delta Machine", kurš ir plānots kā pēdējais grupas albums, ko producējis Bens Hiljers, tādējādi noslēdzot Bena Hiljera albumu triloģiju.[21] Albuma miksēšanā piedalījies arī producents Flood, kurš ir producējis klasiskos grupas ierakstus "Violator" un "Songs of Faith and Devotion". Albumam, līdzīgi kā diviem tā priekšgājējiem, 3 dziesmas ir sakomponējis tās solists Deivs Gahans un atlikušās desmit galvenais komponists Martins Gors. Albums saņēma dalītas izjūtas no mūzikas kritiķiem un grupas faniem, kamēr daļa slavēja albumu par to, ka grupa tajā atguvusi savu agrāko agresiju un melodiskumu, nosaucot to par labāko grupas albumu jaunajā tūkstošgadē,[22] tikmēr citi albumu kritizēja par inovāciju trūkumu un savu veco muzikālu ideju ekspluatēšanu.[23] Delta Machine skanējuma ziņā turpina sava priekšgājēja "Sounds of the Universe" aizsākto analogo sintezatoru izmantošanu, savienojumā ar klasiskiem blūza rifiem un modernās popmūzikas elementiem, grupas mūziķu vārdiem runājot, radot modernu elektroniskā blūza ierakstu. Pēc albuma iznākšanas grupa devās 10 mēnešu garā pasaules koncertturnejā "Delta Machine tour", kurā 2013 gada 27. jūlijā sniedza vienīgo brīvdabas koncertu Baltijas valstīs - Lietuvā, Viļņā, Viņģa Parkā, 30 000 klausītājiem [24] un 2014. gada 2. martā plānots arī grupas ceturtais koncerts Latvijā, Rīgā, Arēnā Rīga.[25]

Spirit 2017[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2016. gada 25. janvārī Martins Gors paziņoja par plānoto atgriešanos ierakstu studijā brīdī, kad Gors un Gahans jau ir sarasktījuši jaunas dziesmas. 2016. gada oktobrī grupa paziņoja, ka viņu četrpadsmitais studijas albums ar nosaukumu “Spirit” tiks izlaists 2017. gada pavasarī. "Where’s The Revolution" galvanais singls no “Spirit” tika izlaists 2017. gada 3. februārī. Oficiālais video tika publicēts nedēļu vēlāk, 9. februārī. “The Global Spirit Tour” oficiāli aizsākās 2017. gada 5. maijā ar izrādi Stokholmā. Grupa pabeidza tūri Dienvidamerikā ar koncertu 2018. gada 27. martā Sanpaulu, Brazīlijā.

Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Studijas albumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Singli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1980. gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Dziesma Augstākā vieta topā Albums
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Hot Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Dance Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Rock Valsts karogs: Īrija Valsts karogs: Austrija Valsts karogs: Francija Valsts karogs: Vācija Valsts karogs: Zviedrija Valsts karogs: Itālija Valsts karogs: Šveice Valsts karogs: Austrālija
1981 "Dreaming of Me" [30] 57 - 47 - - - - - - - - -
"New Life" 11 - 29 - 22 - - - 1 - - - Speak & Spell
"Just Can't Get Enough" 8 - 26 - 16 - - - 14 - - 4
1982 "See You" 6 - - - 9 - - 44 - - - - A Broken Frame
"The Meaning Of Love" 12 - - - 17 - - 64 16 - - -
"Leave In Silence" 18 - - - 13 - - 58 17 - - -
1983 "Get The Balance Right!" 13 - 31 - 16 - - 38 - - - -
"Everything Counts" 6 - 17 - 15 - - 23 18 - 8 - Construction Time Again
"Love, In Itself" 21 - - - 27 - - 28 - - - -
1984 "People Are People" 4 13 44 - 2 6 - 1 15 - 4 25 Some Great Reward
"Master And Servant" 9 87 49 - 6 - 34 2 7 - 8 89
"Blasphemous Rumours" / "Somebody" 16 - - - 8 - - 22 - - 19 87
1985 "Shake The Disease" 18 - - - 9 - 13 4 5 - 6 - The Singles 81>85
"It's Called A Heart" 18 - - - 5 - 29 8 7 - 7 -
1986 "Stripped" / "But Not Tonight" [31] 15 - - - 6 - - 4 9 - 8 - Black Celebration
"A Question Of Lust" 28 - - - 13 - - 8 17 - 12 -
"A Question Of Time" 17 - - - 10 - 29 4 18 - 9 -
1987 "Strangelove" 16 76 1 - 6 29 25 2 5 - 3 - Music for the Masses
"Never Let Me Down Again" 22 63 12 - 12 29 29 2 7 - 7 82
"Behind the Wheel" [32] 21 61 3 - 16 - 21 6 10 - 6 98
1988 "Little 15" 60 - - - - 25 - 16 - - 18 -
"Strangelove '88" - 50 24 - - - - - - - - -
1989 "Everything Counts" (Live) 22 - 16 13 17 26 - 12 - - 18 - 101
"Personal Jesus" 13 28 12 3 7 - 27 5 17 - 5 - Violator

1990. gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Dziesma Augstākā vieta topā Albums
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Hot Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Dance Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Rock Valsts karogs: Īrija Valsts karogs: Austrija Valsts karogs: Francija Valsts karogs: Vācija Valsts karogs: Zviedrija Valsts karogs: Itālija Valsts karogs: Šveice Valsts karogs: Austrālija Valsts karogs: Latvija
1990 "Dangerous" [33] - - - 13 - - - - - - - - - "Personal Jesus" singls
"Enjoy The Silence" 6 8 6 1 3 13 9 2 5 - 2 71 - Violator
"Policy Of Truth" 16 15 2 1 11 - 31 7 20 - 12 - -
"Halo" [33] - - - 21 - - - - - - - - -
"World In My Eyes" 17 52 6 17 7 - 30 7 - - 5 - -
1993 "I Feel You" 8 37 3 1 6 7 5 4 2 - 4 37 - Songs of Faith and Devotion
"Walking In My Shoes" 14 69 - 1 15 29 23 14 8 - 26 74 -
"Condemnation" 9 - - 23 19 - 36 23 3 - 38 78 -
1994 "In Your Room" 8 - - - 15 - 10 24 2 - 14 40 -
1997 "Barrel Of A Gun" 4 47 - 11 13 15 22 3 1 - 30 33 1 Ultra
"It's No Good" 5 38 1 4 13 28 - 5 1 - 30 52 1
"Home" [34] 23 88 - - - - - 11 10 - 47 - 1
"Useless" 28 - - - - - - 16 16 - - - 1
1998 "Only When I Lose Myself" 17 61 - 36 28 10 29 2 4 - 16 34 4 The Singles 86>98

2000. gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Dziesma Augstākā vieta topā Albums
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Hot Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Dance Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Rock Valsts karogs: Īrija Valsts karogs: Austrija Valsts karogs: Francija Valsts karogs: Vācija Valsts karogs: Zviedrija Valsts karogs: Itālija Valsts karogs: Šveice Valsts karogs: Austrālija Valsts karogs: Latvija
2001 "Dream On" 6 85 1 12 24 9 12 1 4 1 13 - 1 Exciter
"I Feel Loved" 12 - 1 - 27 44 39 9 16 5 64 95 1
"Freelove" 19 - 1 - - 61 52 8 20 3 67 - 2
2002 "Goodnight Lovers" [35] - - - - - - 64 15 33 16 69 - 31
2004 "Enjoy The Silence '04" 7 - 25 - - 48 15 5 31 10 44 - 24 Remixes 81 - 04
"Remixes 04" [36] 75 - - - - - - - - - - - -
2005 "Precious" 4 71 1 23 12 9 32 2 1 1 12 - 1 Playing the Angel
"A Pain That I'm Used To" 15 - 6 - - 24 96 11 13 2 23 - 5
2006 "Suffer Well" 12 - 1 38 18 67 87 13 20 5 66 - 1
"John The Revelator" / "Lilian" 18 - 38 - 22 - - 16 19 16 70 - -/1
"Martyr" 13 - 22 - - 31 64 2 10 1 17 - 1 The Best Of, Volume 1
2009 "Wrong" 24 - 6 15 34 4 8 2 5 1 23 11 1 Sounds of the Universe
"Peace" 57 - - - - 72 18 25 59 5 53 - 5

2010. gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Dziesma Augstākā vieta topā Albums
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Hot Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Dance Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Rock Valsts karogs: Īrija Valsts karogs: Austrija Valsts karogs: Francija Valsts karogs: Vācija Valsts karogs: Zviedrija Valsts karogs: Itālija Valsts karogs: Šveice Valsts karogs: Austrālija Valsts karogs: Latvija
2013 "Heaven" 60 - - 38 84 22 27 2 - 33 18 - 3 Delta Machine
"Soothe My soul" 88 - 7 - - - 45 22 - - - - 1
" - " norāda, ka singls neiekļuva topā vai netika izdota attiecīgajā valstī.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Band's first incarnation as "No Romance"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 11. februārī. Skatīts: 2009. gada 22. decembrī.
  2. philburdett.com, Phil Burdett Biography
  3. Tickell, P., "A Year In The Life of Depeche Mode" Arhivēts 2011. gada 8. augustā, Wayback Machine vietnē., The Face, January 1982
  4. "The Singles 81-85" Arhivēts 2007. gada 9. martā, Wayback Machine vietnē., Shunt - Retrieved on 6 February 2007
  5. «Sacred DM - Melody Maker 29 09 84». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 4. janvārī. Skatīts: 2009. gada 16. janvārī.
  6. "It's called a heart" Singla apraksts
  7. Personal Jesus (#3), Allmusic
  8. Alan's Leaving Arhivēts 2014. gada 4. februārī, Wayback Machine vietnē., Jaakko's Depeche Mode page - Retrieved 10 February 2007
  9. 1997. gada Latvijas populārāko dziesmu sarakstsLatvian Airplay Top
  10. "Depeche Mode: Exciter (2001): Reviews" Arhivēts 2001. gada 24. decembrī, Wayback Machine vietnē., Metacritic - Retrieved on 10 February 2007
  11. 2005. gada Latvijas populārāko dziesmu sarakstsLatvian Airplay Top
  12. 2006. gada Latvijas populārāko dziesmu saraksts Arhivēts 2008. gada 12. septembrī, Wayback Machine vietnē.Latvian Airplay Top
  13. Depeche Mode RīgāDepeche Mode koncerts Rīgā
  14. BBC - Depeche Mode tour
  15. Depeche Mode ceturto reizi LatvijāDepeche Mode Rīgā
  16. "Depeche Mode" koncerts Rīgā tiek atcelts
  17. «DEPECHE MODE ANNOUNCES THE RELEASE OF SOUNDS OF THE UNIVERSE APRIL 21, 2009». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 28. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 16. janvārī.
  18. «Intervija ar Martinu Goru». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 11. maijā. Skatīts: 2010. gada 3. jūnijā.
  19. Grammy Nominācijas
  20. Diena - Alans Vailders uzstājies kopā ar Depeche Mode
  21. Jason Lipshutz. «Depeche Mode Q&A: Dave Gahan Talks 'Delta Machine,' Massive Tour Plans». Billboard. Prometheus Global Media, 2013. gada 8. marts. Skatīts: 2013. gada 8. marts.
  22. "Depeche Mode: Delta Machine (2013): TVNET recenzija", TVNET
  23. Douglas Wolk. «Depeche Mode: Delta Machine». Pitchfork Media, 2013. gada 28. marts. Skatīts: 2013. gada 2. aprīlis.
  24. "Depeche Mode koncerta Viļņā apskats", TVNET
  25. "Depeche Mode atbrauks uz Rīgu", TVNET
  26. allmusic ((( Depeche Mode > Charts & Awards > Billboard Singles )))
  27. «The Irish Charts - All there is to know». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 21. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 4. aprīlī.
  28. lescharts.com - Discographie Depeche Mode
  29. Latvian Airplay Top 50
  30. Dziesmas "Dreaming of Me" cita versija parādās albuma Speak & Burtot CD versijā, neraugoties uz to, ka oficiāli nav albuma dziesma.
  31. "But Not Tonight" tika izdots kā A puses singls tikai ASV.
  32. ASV, Austrālijā un Jaunzēlandē tika izdots singls, kurš sastāvēja no dziesmu "Route 66" un "Behind the Wheel" megamiksa.
  33. 33,0 33,1 "Dangerous" and "Halo" netika izdoti kā oficiāli singli, bet iekļuva Billboard Hot Modern Rock Tracks topa tādēļ, ka tajā iekļūst dziesmas, kas visbiežāk tiek atskaņotas ASV radio.
  34. "Home" ASV tika izdots kā dubultais A puses singls kopā ar dziesmu "Useless".
  35. "Goodnight Lovers" netika izdots Apvienotajā Karalistē tādēļ, ka singls saturēja vairāk par 3 dziesmām.
  36. "Remixes 04" bija limitēts 12 collu izdevums no remiksa albumaun "Remixes 81 - 04" "Enjoy The Silence '04" atbalstam.