Dinišs I

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dinišs I
Diniz I
D. Dinis - Compendio de crónicas de reyes (Biblioteca Nacional de España).png
Portugāles karalis
1279. gada 16. februāris — 1325. gada 7. janvāris
Priekštecis(-e) Afonsu III
Pēctecis(-e) Afonsu IV
Dzimis 1261. gada 9. oktobrī
Lisabona, Portugāles karaliste
(Karogs: Portugāle Portugāle)
Miris 1325. gada 7. janvārī (63 gadu vecumā)
Santarena, Portugāles karaliste
(Karogs: Portugāle Portugāle)
Apglabāts Sv. Diniša klosteris, Odivelaša, Karogs: Portugāle Portugāle
Dzīvesbiedre Aragonas Izabella
Bērni
Dinastija Burgundijas dinastija
Tēvs Afonsu III
Māte Kastīlijas Beatrise
Reliģija katoļticība

Dinišs I (portugāļu: Dinis (Diniz) I de Portugal "o Lavrador"; dzimis 1261. gada 9. oktobrī, miris 1325. gada 7. janvārī), saukts Zemkopis (o Lavrador), bija Portugāles karalis no 1279. gada līdz nāvei 1325. gadā, Burgundijas dinastijas pārstāvis, karaļa Afonsu III un viņa dzīvesbiedres Kastīlijas Beatrises dēls.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Afonsu III no Boloņas, viņa tēvs, bieži piesaistīja princi Dinišu kā troņmantnieku dalīt ar viņu atbildību valsts pārvaldē. Viņa kronēšanas brīdī Portugāles karaliste atkal tika ierauta diplomātiskā konfliktā ar Katolisko baznīcu. Dinišs kopā ar pāvestu parakstīja baznīcai labvēlīgu līgumu, apņemdamies sargāt baznīcas intereses Portugālē. Šajā sakarā viņš deva patvērumu Templiešu ordeņa bruņiniekiem, kuri tika Francijā vajāti, un izveidoja Kristus ordeni, kas bija aicināts turpināt Tempļa ordeņa tradīcijas.

Tā kā rekonkista bija beigusies, un Portugāle bija brīva no mauru valdīšanas, Dinišs valdīja kā karalis-administrators, nevis kā karalis-karavīrs. Karu periods bija pārgājis apgaismības periodā. Tomēr no īslaicīga kara Portugālei ar Kastīlijas-Leonas karalisti neizdevās izvairīties, un strīda objekti bija Serpas un Moras pilsētas. Pēc šī konflikta beigām karadarbība vairs nenotika. Dinišs bija īpaši miermīlīgs monarhs priekš šī nemierīgā Eiropas vēstures perioda. Portugāle beidzot no visām apkārtējām varām tika atzīta par neatkarīgu valsti, un Dinišs 1297. gadā parakstīja paktu par robežām ar Kastīlijas Ferdinandu IV, kas ir spēkā līdz mūsu dienām. Diniša valdīšanas beigās 1325. gadā Portugāle nostājās vienādās tiesībās ar visām pārējām Pireneju pussalas karalistēm.

Diniša valdīšanas beidzamās dienas tika aptumšotas ar iekšējiem konfliktiem. Konfliktējošie bija Diniša abi dēli: Afonsu, likumīgais troņmantnieks un Afonsu Sanšess, viņa blakus dēls, kas pastāvīgi strīdējās par karaliskās uzmanības piesaistīšanu.

Valdīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Diniša galvenā prioritāte bija valsts organizatoriskās reformas. Viņš turpināja sava tēva politiku likumdošanas joma un varas centralizācijā. Viņš izdeva civilkodeksa un kriminālkodeksa pamatlikumus, kas aizstāvēja zemākās šķiras no apspiešanas un izspiešanas. Kā karalis, viņš pastāvīgi ceļoja pa valsti, risinot dažādas problēmas un izskaužot netaisnību. Pēc viņa pavēles tika uzcelti daudzi cietokšņi, dibinātas jaunas pilsētas, ka arī piešķirtas pilsētu tiesības jau esošajām apmetnēm. Ar savu sievu, Aragonas Izabellu, Dinišs daudz papūlējās, lai uzlabotu nabadzīgo stāvokli un dibināja vairākus sociālos institūtus.

Pastāvīgi rūpējoties par valsts infrastruktūru, Dinišs pavēlēja izpētīt akmeņogļu, sudraba, alvas un dzelzs atradnes, pārpalikumus sūtot uz eksportu citām Eiropas valstīm. 1308. gadā tika parakstīts pirmais Portugāles tirdzniecības līgums ar Angliju.

Un vēl Dinišs dibināja portugāļu floti, uzticot to dženoviešu admirālim, kā arī pavēlēja uzcelt vairākus dokus. Bet viņa galvenais darbs bija lauksaimnieciskās infrastruktūras stimulēšana un attīstība, kas arī bija par iemeslu viņa iesaukai - Zemkopis. Dinišs pārdalīja zemes, atbalstot lauksaimniecību, noorganizēja zemes īpašnieku biedrības un personīgi interesējās eksporta sakārtošanā. Viņš iedibināja vairākās pilsētās regulārus gadatirgus un sekoja to darbībai. Viens no galvenajiem viņa sasniegumiem bija lauksaimniecības zemju aizsargāšana Leirijā no ceļojošām kāpām iestādot priežu audzi. Šis mežs vēl joprojām ir saglabājies kā viens no lielākajiem, saukts Pinhal de Leiria.

Daiļrade[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dons Dinišs nesa ieguldījumu Portugāles kultūras attīstībā. Viņš ir viens no lielākajiem un ražīgākajiem portugāļu viduslaiku dzejniekiem, kļūdams slavens kā "karalis-dzejnieks" (Rei-Poeta), "karalis-trubadūrs" (Rei-Trovador). Dinišs, tāpat kā viņa vectēvs, Kastīlijas karalis Alfonso X Gudrais, rakstīja grāmatas. Neapšaubāmi viņš ir 137 vienbalsīgu dziesmu autors, no kurām 73 ir par mīlestību, 51 kantiga par draudzību, 10 satīriskas kantigas un 3 pastorāles. No tām melodijas pierakstītas septiņām kantigām par mīlestību, kas tika atrastas 1990. gadā (Šarrera pergaments).


Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]