Diplakanti
| Diplakanti Diplacanthus Agassiz, 1843 | |
|---|---|
 Diplakants (Diplacanthus striatus). | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Infratips | Žokļaiņi (Gnathostomatha) |
| Klase | Žokļžaunzivis (Acanthodii) |
| Kārta | Klimatijveidīgās (Climatiiformes) |
| Dzimta | Diplakantīdas (Diplacanthidae) |
| Ģints | Diplakanti (Diplacanthus) |
| Iedalījums | |
 Diplakanti Vikikrātuvē | |
Diplakanti (Diplacanthus) ir klimatijveidīgo akantodu ģints. Tās pārstāvji dzīvoja devona periodā, bija izplatīti Skotijā, Kanādā, Dienvidāfrikā u.c. Šīs dzimtas pārstāvji ir sastopami arī Latvijas devona nogulumos. Diplakantu tipveida suga ir Diplacanthus crassisimus.
Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nelielas zivis ar nedaudz izliektu muguras līniju.[1] Ķermeņa maksimālais augstums atrodas priekšējā muguras spuras dzelkšņa vietā, kas projicējas starp krūšu un vēdera spuru. Aizmugurējās muguras spuras dzelksnis projicējas pretī anālajam dzelksnim vai arī nedaudz pirms tā. Muguras, vēdera un anālā dzelkšņu peldplēves aiziet pilnībā vai gandrīz pilnībā līdz dzelkšņu galiem. Aste ir īsa un spēcīga. Cirkumorbitālais gredzens sastāv no vienas iegarenas un daudzām īsām plātnītēm. Plecu joslas ādas un endoskeleta elementus veido krūšu un admediānie dzelkšņi, skapulokorakoīds, prokorakoīds, pinnālās un priekšējās vēdera plātnes, savienotas ar locītavu vai saaugušas kopā vienotā struktūrā katrā ķermeņa pusē. Ārējie (krūšu) dzelkšņi ir daudz lielāki par iekšējiem (admediānajiem) dzelkšņiem. Dzelkšņi ornamentēti ar rupjām gareniskām ribiņām, vietām paugurainām. Krūšu spuru dzelkšņiem aizmugurējā malā ir sīku dzelksnīšu rinda.
Zvīņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zvīņas pārsvarā ir sīkas. Gareniskie ķīlīši uz vainaga ir šauri, augsti un sadalīti ar dziļām vadziņām. Vainaga priekšējā daļā tie izvietoti radiāli vai vēdekļveidīgi. Aizmugurējā daļā bieži vien orientēti perpendikulāri vainagam. Parasti krasi izceļas daudz platākais un augstākais centrālais ķīlis. Kakliņš ir augsts, gluds vai ar izaugumiem sānu sieniņās. Pamats ir neliels un izliekts. Vainagu veido mezodentīns. Zvīņās ir kanālu tīkls, kas caur porām atveras augstu kakliņa aizmugurē. Pamatnes bezšūnu kaula audi ir caurausti ar lieliem, zarotiem kanāliem. Šarpeja šķiedra ir izteikti saskatāma. Radiālie kanāli virs pamatnes virsmas un augšupejošie kanāli kakliņā ir ar pārtraukumiem un atstarpēm.[2]
Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- †D. acus Gess, 2001
- †D. crassisimus Duff, 1842 (tipveida suga)
- †D. gravis? Valiukevičius, 1986
- †D. kleesmentae? Valiukevičius, 1988
- †D. poltnigi? Valiukevičius, 2003
- †D. solidus? Valiukevičius, 1986
- †D. tenuistriatus Traquair, 1844
(†) - izmirušu organismu grupa.