Dlaboka

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dlaboka
maķedoniešu: Длабока река (Dlaboka reka)
albāņu: Përroi i Thellë
Dlabokas augštece ar Koraba ūdenskritumu tālumā
Dlabokas augštece ar Koraba ūdenskritumu tālumā
Dlaboka (Ziemeļmaķedonija)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Dlaboka (Eiropa)
Dlaboka
ieteka
ieteka
Izteka Koraba kalns
41°45′25″N 20°31′56″E / 41.75694°N 20.53222°E / 41.75694; 20.53222
Ieteka Ribnička (Ratikas pieteka Drinas baseinā)
41°43′04″N 20°38′09″E / 41.71778°N 20.63583°E / 41.71778; 20.63583Koordinātas: 41°43′04″N 20°38′09″E / 41.71778°N 20.63583°E / 41.71778; 20.63583
Baseina valstis Karogs: Ziemeļmaķedonija Ziemeļmaķedonija,
Karogs: Albānija Albānija
Caurteces valstis Karogs: Ziemeļmaķedonija Ziemeļmaķedonija
Dlaboka Vikikrātuvē

Dlaboka (maķedoniešu: Длабока река, Dlaboka Reka; albāņu: Përroi i Thellë), burtiski "Dziļā upe", ir upe Ziemeļmaķedonijas rietumos Gorna Rekas reģionā. Tā ietek Ribničkas upē, kura savukārt ietek Radikā un tālāk — Melnajā Drinā. Upes avots atrodas 2647 m augstajā Koraba kalnā, notekot tā plūst caur pēdējā apledojuma laikā veidojušos stāvu U veida ieleju (trogu), kas atrodas vienīgajā valsts rajonā, kurā valda alpīnais klimats.[1] Arī lejāk ielejā izveidojušies stāvi kanjoni, lielākais no kuriem pie Žužņes ir vairāk nekā kilometru garš, ar 100 un 300 metrus augstām gandrīz vertikālām sienām un 2-3 metrus plats apakšā. Lejtecē V veida ieleja.

Līdz 2010. gadiem teritorija bija gandrīz neapmeklēta, tomēr sekojusī drošības uzlabošanās un aizsardzības režīma mīkstināšana noveda pie tūrisma maršrutu iezīmēšanas. Sekoja cīņa par un pret šīs apkaimes saimniecisku attīstīšanu, kuras rezultātā upes ieleja 2020. gadā tika iekļauta Pasaules mantojuma saraksta kandidātu sadaļā.[2]

Visā garumā tek pa Mavrovas nacionālo parku,[3] netālu no iztekas atrodas 136 metrus augstais Koraba ūdenskritums. Ūdens daudzums upē lielā mērā atkarīgs no sniegu un ledāju kušanas kalnos un īpaši Mazajā Korabā — Koraba otrajā virsotnē. Lielākais ūdens caurplūdums ūdenskritumā maija beigās un jūnija sākumā. Upes krastos ciemati: Žužņe (pamests), Nistrovo un Bibaņe. Upes garums ap 8 km, krastos cilvēka maz ietekmēti dižskābaržu meži.[4]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]