SpaceX CRS-19

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
SpaceX CRS-19
KA veidskravas kosmosa kuģis
OperatorsSpaceX, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Bāzes platformaDragon
Starta datums05.12.2019. 17:29:43 UTC
Starta vietaKanaverala SLC-40 Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
NesējraķeteFalcon 9 Full Thrust
Palaists kopā arAzTechSat-1, CryoCube 1, SORTIE, CIRiS, EdgeCube
Lidojuma ilgums32 d 22 h 12 min
NSSDC ID2019-083A
SCN44821
Orbītas elementi
Centr. ķermenisZeme
Orbītas veidsLEO
Programma Dragon
IepriekšējaisNākamais
SpaceX CRS-18SpaceX CRS-20
SpaceX CRS-19 Vikikrātuvē

SpaceX CRS-19 bija ASV uzņēmuma SpaceX bezpilota kravas kosmosa kuģa Dragon lidojums uz Starptautisko kosmosa staciju NASA Commercial Resupply Services (CRS) pagarinātajā programmā. Dragon orbītā tika palaists 2019. gada 5. decembrī; nolaižamais aparāts uz Zemes atgriezās 2020. gada 7. janvārī.

Šoreiz tika izmantots 2014. gada septembrī (CRS-4) un 2017. gada jūnijā (CRS-11) kosmosā lidojis Dragon nolaižamais aparāts. Raķete bija jauna.

Derīgā krava[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dragon kopējā kravas masa augšupceļā bija 2617 kg. Hermētiskais nodalījums bija piepildīts ar 1693 kg kravas (kopā ar iepakojumu). Transportkuģa hermētiskajā sekcijā atradās: zinātnisko eksperimentu aparatūra un materiāli (977 kg), mantas un pārtika apkalpei (256 kg), stacijas rezerves daļas un aprīkojums amerikāņu segmentam (306 kg), ārpuskuģa aktivitāšu aparatūra (65 kg), datoru piederumi (15 kg). Kravā bija arī nanopavadoņi AzTechSat-1, CryoCube 1, SORTIE, CIRiS, EdgeCube, kā arī tā saucamā "robotu viesnīca" — RiTS (Robotic Tool Stowage), platforma SKS ārpusē, kur glabāsies robotizētās iekārtas laikā, kad tās netiks izmantotas.

Nehermētiskajā kravas sekcijā (kravas kopējā masa 924 kg) bija:

  • Hyperspectral Imager Suite (HISUI), Japānas kosmosa aģentūras augstas jūtības spektrometrs, kas tiks uzstādīts uz Kibo moduļa ārējās platformas (masa aptuveni 600 kg);
  • litija jonu akumulatoru baterija; tā aizvietos 2018. gadā ar HTV-7 nogādāto akumulatoru, kas sabojājās īssavienojuma dēļ neilgi pēc uzstādīšanas stacijā.

No stacijas atpakaļ uz zemi tika nogādāta aptuveni 1630 kg krava. Tajā bija zinātnisko pētījumu paraugi un iekārtas, kā arī stacijas bojātā akumulatora uzlādēšanas modulis, ko astronauti nomainīja iziešanā kosmosā.[1]

Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dragon tika palaists 2019. gada 5. decembrī 17:29:43 UTC ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas starta laukuma SLC-40.

Pēc derīgās kravas atdalīšanas raķetes pirmā pakāpe nosēdās uz peldošās platformas Of Course I Still Love You Atlantijas okeānā. Savukārt raķetes otrā pakāpe palika orbītā dažas stundas, un pēc trīs Zemes apriņķojumiem veica 20 sekunžu ilgu dzinēja atkārtotu iedarbināšanu, tādējādi to novadot no orbītas. Šis manevrs tika veikts ASV Gaisa spēku uzdevumā, lai pārliecinātos, ka Falcon 9 otrā pakāpe var veikt atkārtotu iedarbināšanu pēc ilgāka laika sprīža, kas nepieciešams, lai kravu nogādātu ģeosinhronā orbītā.[2]

Kravas kuģis SKS sasniedza 8. decembrī. 10:05 UTC to satvēra ar stacijas manipulatoru Canadarm2, ko vadīja Luka Parmitano.[3] Kosmosa kuģis tika pārvietots uz Harmony moduļa apakšējo pieslēgvietu; pilnībā pieslēgts 12:47 UTC.

12. decembrī ar manipulatoru Canadarm-2 un Dextre no Dragon nehermētiskās kravas sekcijas izņemts HISUI. Tas tika padots manipulatoram JEM-RMS un uzstādīts uz Kibo Exposed Facility EFU 8. 13. decembrī Dextre izņēma litija jonu akumulatoru bateriju un novietoja to uz Dextre EOTP.

2020. gada 7. janvārī 08:41 UTC Dragon ar Canadarm2 palīdzību tika atvienots no Harmony moduļa. Brīvā lidojumā kravas kuģis tika palaists 10:05 UTC. Dragon 14:51 UTC uz 13 minūtēm iedarbināja dzinējus un veica noiešanu no orbītas. 15:42 UTC nolaižamais aparāts nolaidās Klusajā okeānā, 325 km uz dienvidrietumiem no Longbīčas, Kalifornija.[1] Lidojuma ilgums 32 dienas 22 stundas 12 minūtes.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Dragon cargo capsule brings home space station science experiments Stephen Clark, spaceflightnow.com, 2020-01-07
  2. Falcon 9 performs extended mission in test for future U.S. military launches Stephen Clark, spaceflightnow.com, 2019-12-08
  3. SpaceX resupply mission reaches International Space Station Stephen Clark, spaceflightnow.com, 2019-12-08

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]