SpaceX CRS-10

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
SpaceX CRS-10
SpaceX CRS-10
KA veids kravas kosmosa kuģis
Operators SpaceX, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Bāzes platforma Dragon
Starta datums 19.02.2017. 14:39 UTC
Starta vieta Kanaverala LC-39A Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Nesējraķete Falcon 9 v1.2
Aktivitātes beigas 19.03.2017.
NSSDC ID 2017-009A
SCN 42053
Orbītas elementi
Centr. ķermenis Zeme
Orbītas veids LEO
Programma Dragon
Iepriekšējais Nākamais
SpaceX CRS-9 SpaceX CRS-11
SpaceX CRS-10 Vikikrātuvē

SpaceX CRS-10, zināms arī kā SpX-10, bija ASV uzņēmuma SpaceX bezpilota kravas kosmosa kuģa Dragon lidojums uz Starptautisko kosmosa staciju NASA Commercial Resupply Services (CRS) programmā. Tas orbītā palaists 2017. gada februārī; nolaižamais aparāts uz Zemes atgriezās martā.

CRS-10 lidojumā pirmoreiz darbībā tika izmantota SpaceX izstrādātā autonomā lidojuma drošības sistēma Autonomous Flight Safety System (AFSS), kas aizvietoja uz zemes bāzētas sistēmas.

Derīgā krava[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dragon kopējā kravas masa starta brīdī bija 2490 kg. Hermētiskais nodalījums bija piepildīts ar 1530 kg kravas (kopā ar iepakojumu). Transportkuģa hermētiskajā sekcijā atradās: zinātnisko eksperimentu aparatūra un materiāli (732 kg), mantas un pārtika apkalpei (296 kg), stacijas rezerves daļas un aprīkojums amerikāņu segmentam (382 kg), aprīkojums Krievijas segmentam (22 kg), ārpuskuģa aktivitāšu aparatūra (10 kg), datoru piederumi (11 kg).[1]

Nehermētiskajā kravas sekcijā bija zinātniskā iekārta SAGE III, kas paredzēta ozona, aerosolu, ūdens tvaiku un citu gāzu novērošanai Zemes atmosfērā. Uz platformas atradās arī ASV Aizsardzības departamenta Space Test Program – Houston 5 (STP-H5) aparatūra, kurā iekļauti Raven navigācijas pētījumi un zibens uzliesmojumu uztvērējs Lightning Imaging Sensor.

Atpakaļceļam uz Zemi kravas kuģa nolaižamais aparāts tika iekrauts ar 1652 kg kravas, tai skaitā eksperimentu rezultātiem, ierīcēm un skafandra piederumiem. Nehermētiskājā nodalījumā, kas sadega Zemes atmosfērā, bija 811 kg vairs nevajadzīgu iekārtu: eksperimentālā iekārta OPALS, materiālu eksperimentu nodrošinājuma komponente MISSE Flight Support Equipment component (MISSE FSE) un robotizētas degvielas uzpildes ierīce Robotics Refueling Mission (RRM).

Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dragon tika palaists 2017. gada 19. februārī 14:39 UTC ar nesējraķeti Falcon 9 v1.2 no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas starta laukuma LC-39A.

Pēc otrās pakāpes atdalīšanās raķetes pirmā pakāpe veiksmīgi nosēdināta Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas laukumā.

Kravas kuģim SKS bija plānots sasniegt 22. februārī, bet 1,2 km attālumā no stacijas radās kļūme navigācijas sistēmā un tuvošanās tika atcelta. 23. februārī Dragon veiksmīgi pietuvojās stacijai. 10:44 UTC to satvēra ar stacijas manipulatoru Canadarm2, kuru vadīja Roberts Kimbro un Toma Peskjē. Kosmosa kuģis tika pārvietots uz Harmony moduļa apakšējo pieslēgvietu; pilnībā pieslēgts 13:12 UTC.

28. februārī ar manipulatora Canadarm-2 galā esošo Dextre no Dragon nehermētiskā nodalījuma tika izņemta STP-H5 krava. Tā tika pārvietota uz platformu ELC-1, no kuras iepriekšējā dienā bija noņemta eksperimentālā OPALS iekārta. 3. martā no kravas kuģa tika uzņemts instruments SAGE III un tā piestiprināšanas platforma SAGE Nadir Viewing Platform (NVP). To vietā Dragon kravas sekcijā tika ievietots vairs nevajadzīgais OPALS. 14. martā tika ievietota nevajadzīgā materiālu eksperimentu nodrošinājuma komponente MISSE Flight Support Equipment component (MISSE FSE). 15. martā nehermētiskajā nodalījumā tika ielikta robotizētas degvielas uzpildes ierīce Robotics Refueling Mission (RRM), kas bija noņemta no platformas ELC-4.[2]

18. martā 21:20 UTC Dragon ar Canadarm2 palīdzību tika atvienots no stacijas; brīvā lidojumā palaists 19. martā 09:11 UTC. Pēc tam aptuveni 14:00 UTC kosmosa kuģis iedarbināja dzinējus un veica noiešanu no orbītas. 14:46 UTC nolaižamais aparāts nolaidās Klusajā okeānā 320 km no Kalifornijas krasta.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]