Drakona ordenis

Drakona ordenis (latīņu: Societas Draconistrarum, vai Societas Draconis; ungāru: Ordo equestris Draconis; vācu: Drachenorden) — 1408. gadā Vācu nācijas Sv. Romas impērijas imperatora un Ungārijas karaļa Sigismunda I Luksemburga dibināts elitārs bruņinieku ordenis.

Ordeni veidoja 24 bruņinieki, lielākā daļa monarhi, kuru atšķirības zīme bija medaljons ar attēlotu drakonu, kurš krusta ēnā mīda kājām pusmēnesi. Devīzes: „O quam misericors est Deus” (Dievs ir žēlsirdīgs), arī „Justus et patiens” (Taisnīgi un miermīlīgi).

Vēsture

Drakona ordenis tika atvasināts no serbu kņaza Miloša Obiliča dibinātā „Sv. Jura, drakona kāvēja, bruņinieku ordeņa“. To izveidoja 12 serbu bruņinieki (pēc Obiliča ģerbonī esošās saules 12 stariem), kā ordeņa pamatmērķi izvirzot cīņu ar Osmaņu impēriju.

Kosovas kaujā krita visi šī ordeņa bruņinieki, izdzīvoja tikai gospodara Lazara dēls Stefans, kurš pēc sakāves patvērumu rada Ungārijā, karaļa Sigismunda galmā.

1408. gada 13. decembrī tika nodibināts Drakona ordenis kā Sv. Jura ordeņa tiesību pārmantotājs.

1431. gadā tika ieviestas jaunas hierarhijas pakāpes, papildināts iesvētīšanas rituāls.

Pēc Sigismunda I nāves 1437. gadā ordeņa darbība apsīka.

Ievērojamākie ordeņa brāļi bruņinieki

Sigismunds I Luksemburgs, Ungārijas karalis
Stefans Lazara dēls, Serbijas kņazičs
Alfonso V Cēlsirdīgais, Aragonas, Valensijas, Sicīlijas un Maljorkas, Neapoles karalis, Barselonas grāfs
Vladislavs II Jagailis, Polijas karalis, Lietuvas lielkņazistes lielkņazs
Henrijs V Lankasters, Anglijas karalis
Vitauts, Lietuvas lielkņazistes lielkņazs
Ernsts Eizerns Habsburgs, Austrijas erchercogs
Vlads II Drakuls, Valahijas gospodars

u.c.

Ārējās saites

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.