Pāriet uz saturu

Sigismunds Luksemburgs

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Sigismunds I Luksemburgs)
Sigismunds
Sigismund
Sigismunds
Ungārijas karalis, Horvātijas karalis
Amatā
1387. gada 31. martā — 1437. gada 9. decembrī
(kronēts 1387. gada 31. martā, Sēkešfehērvārā)
Priekštecis Marija I Anžū
Pēctecis Albrehts II Hābsburgs
Romiešu karalis
Amatā
1410 — 1437. gada 9. decembrī
(kronēts 1414. gada 8. novembrī, Āhenē)
Priekštecis Pfalcas Ruprehts III
Pēctecis Albrehts II Hābsburgs
Bohēmijas karalis
Amatā
1419 — 1437. gada 9. decembrī
(kronēts 1420. gada 27. jūlijā, Prāgā)
Priekštecis Vāclavs Luksemburgs
Pēctecis Albrehts II Hābsburgs
Svētās Romas impērijas imperators
Amatā
1433 — 1437. gada 9. decembrī
(kronēts 1433. gada 31. maijā, Romā)
Priekštecis Kārlis IV Luksemburgs
Pēctecis Frīdrihs III Hābsburgs

Dzimšanas dati 1368. gada 14. februārī
Nirnberga, impēriskā brīvpilsēta, Svētā Romas impērija
(tagad Bavārija, Karogs: Vācija Vācija)
Miršanas dati 1437. gada 9. decembrī (69 gadu vecumā)
Znojmo, Morāvija
(tagad Karogs: Čehija Čehija)
Apglabāts Oradjas katedrāle, Oradja, Karogs: Rumānija Rumānija
Dinastija Luksemburgu dinastija
Tēvs Kārlis IV Luksemburgs
Māte Pomerānijas Elizabete, Grifinu dinastija
Dzīvesbiedrs(-e) Ungārijas Marija
Ceļes Barbara
Bērni Elizabete Luksemburga
Reliģija katolisms

Sigismunds (vācu: Sigismund, ungāru: Zsigmond, horvātu: Žigmund, čehu: Zikmund; dzimis 1368. gada 14. februārī, miris 1437. gada 9. decembrī) bija Luksemburgu dinastijas Svētās Romas impērijas ķeizars no 1433. gada līdz savai nāvei. Bija arī Ungārijas Karalistes, Horvātijas karalistes, Bohēmijas karalistes, Itālijas karalistes karalis un Romiešu karalis. Pēdējais Luksemburgu dinastijas imperators. Viens no galvenajiem Konstancas koncila (1414—1418) organizētājiem, kas izbeidza pāvestu un antipāvestu pretstāvi (Lielo Rietumu shizmu). Koncila laikā ar nāvi tika sodīts Jans Huss, kas izsauca Husītu karus.

1396. gada Sigismunds vadīja apvienoto kristiešu armiju, kura uzbruka Osmaņu impērijai. 25. septembrī sultāns Bajezids I smagi sakāva krustnešus Nikopoles kaujā.

Dzimis 1368. gadā Nirnbergā Svētās Romas impērijas ķeizara Kārļa IV ģimenē. Bērnību pavadīja Ungārijas galmā, tekoši runāja ungāru valodā, jo kopš sešu gadu vecuma bija saderināts ar Ungārijas troņmantinieci. Ungārijas troni ieguva 1385. gadā, Zvolenā apprecoties ar karalieni Ungārijas Mariju.

Sigismunda vēlēšanās par Romiešu karali vairākums kūrfirstu nobalsoja par viņa brālēnu, Brandenburgas valdnieku Morāvijas Jobstu, bet Saksijas hercogs joprojām atbalstīja 1400. gadā atcelto Sigismunda pusbrāli Vāclavu IV. Pāris mēnešus uz troni bija trīs Luksemburgu dinastijas pretendenti, līdz 1411. gada janvārī Jobsts mira, bet slimais Vāclavs IV necentās atgūt troni.

1414. gadā Sigismunds devās kronēties uz Āheni, tajā pašā gadā Konstancas koncils pieņēma lēmumu par Jana Husa sodīšanu ar nāvi. Sigismunds cieta neveiksmi Husītu karu sākumā, bet 1429. gadā viņš ļāva Lietuvas dižkunigaitim Vītautam kronēties par Lietuvas karali, kas nenotika Vītauta nāves dēļ.[1]

No savas varas 27 gadiem Sigismunds tikai 2 pavadīja impērijas teritorijā. Luksemburgas hercogistē valdīja viņa radiniece Elizabete, bet varu Brandenburgas markgrāfistē viņš nodeva Frīdriham Hohecollernam.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Luksemburgu dinastijas valdnieks
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Marija I Anžū
Ungārijas karalis un
Horvātijas karalis

13871437
Pēctecis:
Albrehts II Hābsburgs
Priekštecis:
Pfalcas Ruprehts III
Romiešu karalis
14191437
Pēctecis:
Albrehts II Hābsburgs
Priekštecis:
Vāclavs Luksemburgs
Bohēmijas karalis
1419—1437
Pēctecis:
Albrehts II Hābsburgs
Priekštecis:
Kārlis IV Luksemburgs
Svētās Romas impērijas ķeizars
14331437
Pēctecis:
Frīdrihs III Hābsburgs