Sigismunds Luksemburgs
Sigismunds (vācu: Sigismund, ungāru: Zsigmond, horvātu: Žigmund, čehu: Zikmund; dzimis 1368. gada 14. februārī, miris 1437. gada 9. decembrī) bija Luksemburgu dinastijas Svētās Romas impērijas ķeizars no 1433. gada līdz savai nāvei. Bija arī Ungārijas Karalistes, Horvātijas karalistes, Bohēmijas karalistes, Itālijas karalistes karalis un Romiešu karalis. Pēdējais Luksemburgu dinastijas imperators. Viens no galvenajiem Konstancas koncila (1414—1418) organizētājiem, kas izbeidza pāvestu un antipāvestu pretstāvi (Lielo Rietumu shizmu). Koncila laikā ar nāvi tika sodīts Jans Huss, kas izsauca Husītu karus.
1396. gada Sigismunds vadīja apvienoto kristiešu armiju, kura uzbruka Osmaņu impērijai. 25. septembrī sultāns Bajezids I smagi sakāva krustnešus Nikopoles kaujā.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1368. gadā Nirnbergā Svētās Romas impērijas ķeizara Kārļa IV ģimenē. Bērnību pavadīja Ungārijas galmā, tekoši runāja ungāru valodā, jo kopš sešu gadu vecuma bija saderināts ar Ungārijas troņmantinieci. Ungārijas troni ieguva 1385. gadā, Zvolenā apprecoties ar karalieni Ungārijas Mariju.
Sigismunda vēlēšanās par Romiešu karali vairākums kūrfirstu nobalsoja par viņa brālēnu, Brandenburgas valdnieku Morāvijas Jobstu, bet Saksijas hercogs joprojām atbalstīja 1400. gadā atcelto Sigismunda pusbrāli Vāclavu IV. Pāris mēnešus uz troni bija trīs Luksemburgu dinastijas pretendenti, līdz 1411. gada janvārī Jobsts mira, bet slimais Vāclavs IV necentās atgūt troni.
1414. gadā Sigismunds devās kronēties uz Āheni, tajā pašā gadā Konstancas koncils pieņēma lēmumu par Jana Husa sodīšanu ar nāvi. Sigismunds cieta neveiksmi Husītu karu sākumā, bet 1429. gadā viņš ļāva Lietuvas dižkunigaitim Vītautam kronēties par Lietuvas karali, kas nenotika Vītauta nāves dēļ.[1]
No savas varas 27 gadiem Sigismunds tikai 2 pavadīja impērijas teritorijā. Luksemburgas hercogistē valdīja viņa radiniece Elizabete, bet varu Brandenburgas markgrāfistē viņš nodeva Frīdriham Hohecollernam.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sigismunds Luksemburgs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Luksemburgu dinastijas valdnieks | ||||
---|---|---|---|---|
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||||
Priekštecis: Marija I Anžū |
Ungārijas karalis un Horvātijas karalis 1387—1437 |
Pēctecis: Albrehts II Hābsburgs | ||
Priekštecis: Pfalcas Ruprehts III |
Romiešu karalis 1419—1437 |
Pēctecis: Albrehts II Hābsburgs | ||
Priekštecis: Vāclavs Luksemburgs |
Bohēmijas karalis 1419—1437 |
Pēctecis: Albrehts II Hābsburgs | ||
Priekštecis: Kārlis IV Luksemburgs |
Svētās Romas impērijas ķeizars 1433—1437 |
Pēctecis: Frīdrihs III Hābsburgs |
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|
|