Dusmības diena

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dusmības diena
День гнева 1985 постер.jpg
Filmas plakāts
Oriģinālais
nosaukums
День гнева
Žanrs Fantastika
Režisors Sulambeks Mamilovs
Scenārija autors Aleksandrs Lapšins pēc Severa Gansovska stāsta
Galvenajās
lomās
Mūzika Gija Kančelli
Operators Aleksandrs Ribins
Izdošana 1985
Ilgums 84 minūtes
Valsts Valsts karogs: Padomju Savienība PSRS
Valoda M. Gorkija kinostudija
IMDb profils

"Dusmības diena"[a] (krievu: День гнева) ir pēc Severa Gansovska tāda paša nosaukuma stāsta[1] 1985. gadā uzņemta padomju filma, kas apvienoja sevī fantastikas un šausmu filmu žanrus. Filmas režisors Sulambeks Mamilovs piedāvā savu traktējumu situācijai, kas pazīstama no dažādiem fantastiskiem literārajiem darbiem: cilvēks nokļūst noslēpumainā zonā, kur ar viņu notiek augstākajā mērā dīvaini un pārdabiski notikumi.

Portugālē notiekošajā kinofestivālā Fantasporto 1986. gadā filma "Dusmības diena" tika nominēta kategorijā "Labākā filma".[2]

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Žurnālists Donalds Betlijs saņem atļauju apmeklēt noslēpumainu vietu, kur pazūd cilvēki un norisinās dīvaini notikumi. Mežzinis Mellers viņam pastāsta, ka mežā bijusi laboratorija, kurā gēnu inženierijas eksperimentus veicis zinātnieks Fīdlers. Fīdlers radījis lāčiem līdzīgas būtnes — otarkus. Šiem radījumiem, tāpat kā cilvēkiem, ir intelekts. Taču tām nepiemīt emocijas un morāles principi. Apkārtējo ciematu iedzīvotāji baidās no otarkiem, tie ir nopietns drauds cilvēkiem. Mežzinim izdodas iznīcināt dažus otarkus, taču gan viņš, gan žurnālists iet bojā. Pamatojoties uz Betlija nofilmēto, Fīdleram būs jāstājas tiesas priekšā.

Lomās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Filmas nosaukums latviski tulkots atbilstoši latviešu valodā iznākušās grāmatas "Kad būs uzvarēts laiks" publicētā S. Gansovska stāsta nosaukumam.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]