Džeimss Lovels
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Džeimss Arturs "Džims" Lovels jaunākais (James Arthur "Jim" Lovell, Jr.; dzimis 1928. gada 25. martā) ir ASV atvaļināts Jūras kara flotes lidotājs, kapteinis, NASA astronauts. Viņš ir veicis četrus lidojumus kosmosā, to skaitā pirmo lidojumu apkārt Mēnesim. Bijis komandieris kosmosa kuģim Apollo 13, kas piedzīvoja kritisku avāriju ceļā uz Mēnesi, bet veiksmīgi atgriezās uz Zemes.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Džeimss Lovels dzimis 1928. gada 25. martā Klīvlendā, Ohaio štatā. Viņš bija vienīgais bērns čehu izcelsmes mātei Blanšai. Tēvs gāja bojā 1933. gadā autoavārijā. Māte ar Džeimsu pārcēlās uz Indiānas štatu, vēlāk — uz Milvoki Viskonsinā, kur viņš pabeidza vidusskolu. 1946. gadā Lovels iestājās Viskonsinas Universitātē Flying Midshipman programmā, kur gatavoja kara aviatorus. 1948. gadā viņš iestājās ASV Jūras kara flotes akadēmijā, un 1952. gadā ieguva bakalaura grādu.
1952. gadā Džeimss Lovels iestājās Jūras kara flotē un Pensakolā līdz 1954. gada februārim apguva lidošanas prasmes. Līdz 1957. gadam viņš lidoja ar jūras iznīcinātāju F2H Banshee. 1958. gadā Lovels pabeidza izmēģinātāju lidotāju kursus Jūras kara flotes Gaisa izmēģinājumu centrā Pax River Jūras kara flotes aviācijas stacijā.
1959. gadā Džeimss Lovels pieteicās NASA pirmajai pilotējamo kosmisko lidojumu programmai Mercury, bet viņu neuzņēma medicīnisku apsvērumu dēļ. Nākamos četrus gadus viņš turpināja dienestu Pax River kā izmēģinātājpilots un instruktors.
1962. gada septembrī Džeimss Lovels tika uzņemts otrajā NASA astronautu grupā. 1963. gadā sāka gatavoties lidojumam Gemini programmā. Lovels bija Gemini 4 dublieru apkalpes pilots.
Džims Lovels savu pirmo kosmisko lidojumu veica 1965. gada decembrī kā Gemini 7 pilots kopā ar Frenku Bormanu. Viņi uzstādīja kosmiskā lidojuma ilguma rekordu (gandrīz 14 diennaktis) un veica pasaulē pirmās kosmisko aparātu tuvošanās operācijas (ar kosmosa kuģi Gemini 6A).
1966. gada janvārī Lovelu apstiprināja par Gemini 10 dublieru apkalpes komandējošo pilotu, un pēc tam viņš kļūtu par Gemini 13 komandējošo pilotu. 1966. gada februārī Gemini 9 pamatapkalpes locekļi Eliots Sī un Čārlzs Basets gāja bojā aviokatastrofā. Gemini 10 dublieru apkalpe kļuva par Gemini 9 dublieru apkalpi un līdz ar to Gemini 12 pamatapkalpi.
Lovela otrais lidojums kosmosā notika 1966. gada novembrī, esot Gemini 12 komandējošajam pilotam.
1968. gada decembrī Džims Lovels veica trešo lidojumu kosmosa kuģī Apollo 8. Pirmoreiz vēsturē kosmosa kuģis sasniedza Mēness orbītu. Tika veikti 20 apriņķojumi ar Mēnesi.
Ceturtais viņa lidojums kosmosā notika 1970. gada aprīlī, esot komandierim kosmosa kuģim Apollo 13, kas piedzīvoja kritisku avāriju ceļā uz Mēnesi, bet veiksmīgi atgriezās uz Zemes.
1971. gada maijā Džeimss Lovels kļuva par Džonsona kosmosa centra direktora vietnieku zinātnes jautājumos. 1973. gada 1. martā Lovels atstāja NASA un atvaļinājās no Jūras kara flotes.
1973. gada martā Lovels sāka strādāt Bay-Houston Towing Company; 1975. gadā viņš kļuva par šī uzņēmuma izpilddirektoru. 1977. gadā viņš kļuva par Fisk Telephone Systems prezidentu. No 1981. līdz 1991. gadam Lovels strādāja Centel Corporation. 2000. gadā iekļuva Space Media Inc. padomē. Viņš ir dibinājis uzņēmumu Lovell Communications, kas nodarbojas ar ASV kosmiskās programmas informācijas izplatīšanu.
Kosmisko lidojumu kopsavilkums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Kosmosa kuģis | Starta datums | Nolaišanās datums | Apkalpes biedri | Amats | Ilgums |
|---|---|---|---|---|---|
| Gemini 7 | 04.12.1965. | 18.12.1965. | Frenks Bormans | Pilots | 13 d 18 h 35 min |
| Gemini 12 | 11.11.1966. | 15.11.1966. | Edvins Oldrins | Komandējošais pilots | 3 d 22 h 34 min |
| Apollo 8 | 21.12.1968. | 27.12.1968. | Frenks Bormans Viljams Enderss |
Komandmoduļa pilots | 6 d 3 h 42 min |
| Apollo 13 | 21.12.1968. | 27.12.1968. | Džons Svaigerts Freds Heizs |
Komandieris | 5 d 22 h 54 min |
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Johnson Space Center biography (angliski)
- Джеймс Артур Ловелл, мл. astronaut.ru (krieviski)
|