Eduards Kupfers
| Eduards Kupfers | |
|---|---|
 | |
| Dzimis |
1873. gada 4. jūlijā Stavčani, Besarābijas guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Ukraina) |
| Miris | 1919. gada 12. oktobrī (46 gadu vecumā) |
| Tautība | vācbaltietis |
| Nozares | arhitektūra |
| Mācījies | Rīgas Politehniskā augstskola |
| Mākslas virziens | jūgendstils |
Eduards Kupfers (vācu: Eduard Kupffer; 1873–1919) bija vācbaltiešu arhitekts, Rīgas Politehniskā institūta docents.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1873. gada 4. jūlijā Stavčanos pie Hotinas (Besarābijā) ārsta Jūlija Kupfera (1837-1915) un viņa sievas Mollijas, dzimušas Štammas, ģimenē. Viņa vecākais brālis bija Kārlis Reinholds Kupfers.[1] 1879. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz Sēliju Kurzemes guberņā. Mācījās Grīvas proģimnāzijā (tagad — Raiņa Daugavpils 6. vidusskola) un Liepājas Nikolaja ģimnāzijā. Studēja arhitektūru Rīgas Politehnikumā. Studiju gados viņš daudz ceļoja, līdz ar to labi iepazina pilsētbūvniecības principus daudzās valstīs.[2]
Strādāja par docentu Rīgas Politehniskajā institūtā. 1905. gadā vadīja Gārsenes evaņģēliski luteriskā baznīcas būvi (arhitekts Rūdolfs fon Engelharts). 1907. gadā E. Kupfers aktīvi piedalījās izstādes “Strādnieku dzīvojamā māja” organizēšanā un saņēma godalgas gan par divdzīvokļu mājas plāniem, gan par mēbeļu projektiem. 1915. gadā RPI evakuācijas laikā pārcēlās uz Maskavu, kur 1918. gada sākumā izdeva grāmatu "Dzīvojamā māja" (Жилой дом).
Pēc atgriešanās Latvijā 1918. gadā viņš bija Baltijas Tehniskās augstskolas pilsētbūvniecības profesors. Miris 1919. gada 12. oktobrī.[3]
Mežaparka savrupmāju projekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc Eduarda Kupfera projektiem no 1904. līdz 1913. gadam Mežaparkā uzcēla 10 ēkas:[4]
- Annas Sakses iela 10/12, I. Gersdorfas savrupmāja (1904)
- Annas Sakses iela 22, N. Panderes savrupmāja (1904)
- Hamburgas iela 5, Divu dzīvokļu ēka, Rīgas namu būves akciju sabiedrība (1905)
- Hamburgas iela 7, Divu dzīvokļu ēka, Rīgas namu būves akciju sabiedrība (1905)
- Ezermalas iela 49, V.R. Bulmerinka, I. Rozevska dvīņuēka (1907)
- Sčecinas iela 6, A. Felzera savrupmāja (1908)
- Gdaņskas iela 3/5, V. Grota savrupmāja (1909)
- Sčecinas iela 3, K. Pačkes savrupmāja (1911)
- Visbijas prospekts 3, L. Pribošita savrupmāja (1913)
- Visbijas prospekts 21, H. Dzeņa savrupmāja (1913)
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Strādnieku dzīvojamā māja (1907)
- Das Arbeiter-Wohnhaus auf der "Ausstellung für Arbeiter-Wohnungen u. Volksernährung," Riga: 1907. Zusammengestellt im Auftrage des Ausstellungs-Komité (vāciski)
- Die Bedeutung von Freiflächen in Großstädten: Vortrag, gehalten am 5. März 1914 in der Gesellschaft für Kommunale Sozialpolitik in Riga (ziņojums)
- Купфер Эдуард. Жилой дом. Москва (1918)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Julius Kupffer (1837-1915) Baltische Historische Kommission (BHK), 2021
- ↑ Grāmatu stāsti … Turpinājums … Brigita Ālere 2020. gada 8. maijā
- ↑ Eduard Kupffer Baltische Historische Kommission (BHK), 2021
- ↑ PILSĒTBŪVNIECĪBAS PIEMINEKLIS MEŽAPARKS
|