Vilhelms Roberts fon Bulmerinks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vilhelms Roberts fon Bulmerinks
Wilhelm Robert von Bulmerincq
Vilhelms Roberts fon Bulmerinks kā Rīgas pilsētas galva (pirms 1915)
Vilhelms Roberts fon Bulmerinks kā Rīgas pilsētas galva (pirms 1915)
Personīgā informācija
Dzimis 1862. gada 30. novembrī
Reņģes muiža (Rengelhof), Kurzemes guberņa, Krievijas impērija
(Rubas pagasts, Saldus novads, Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1953. gada 21. augustā (90 gadi)
Ermreita, Forheimas apriņķis, Bavārija, Karogs: Vācija Vācija
Nodarbošanās namnieks, sabiedrisks darbinieks
Vecāki tēvs - Roberts fon Bulmerings, māte - Luīze, dzimusi Tilinga
Dzīvesbiedre Helēna, dzimusi Ovandera

Vilhelms Roberts fon Bulmerinks (vācu: Wilhelm Robert von Bulmerincq; 1862-1953) bija Rīgas vācbaltiešu namnieks, Rīgas pilsētas galva laikā no 1913. līdz 1915., formāli līdz 1917. gadam. Baltijas hercogistes Reģentu padomes loceklis (1918).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bijusī Villa Bulmerincq Ezermalas ielā 49, Mežaparkā (attēls pēc 1907. gada).
Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotās Zemes padomes delegācija Berlīnē (1918). Sēž: E. Delingshauzens (vidū), H. Štriks, K. Breverns, A. Rehenkampfs, T. Hāns. Stāv: V. Bulmerinks, A. Krastkalns, E. Dehio, P. Tarasks, J. Valdmanis, G. Nurms, Otass.

Dzimis 1862. gada 30. novembrī Reņģes muižā bagātu Rīgas patriciešu ģimenē. Viņa radinieks bija Rīgas birģermeistars Johans Valentīns Bulmerinks (Bulmerincq, 1760–1827). Mācījās Cinkša privātskolā (Zincksche Schule) un Vidzemes guberņas ģimnāzijā Rīgā (1878-1882). Studēja tieslietas Tērbatas Universitātē (1882-1888), bija studentu korporācijas Curonia biedrs. Pēc studiju beigām dienēja Krievijas impērijas armijas Ulānu gvardes pulkā Varšavā (1888-1889). Pēc atgriešanās Rīgā strādāja par juristu (1889-1891), pēc tam bija Rīgas pilsētas muižu pārvaldes sekretārs (1892-1907) un prezidents (1907-1911). Pēc Rīgas Politehniskā institūta profesora arhitekta Eduarda Kupfera projekta 1907. gadā viņam Mežaparkā uzcēla privātmāju villa v. Bulmerincq.

Rīgas pilsētas galvas vietnieks (1912-1913) un pilsētas galva (1913-1915). Bulmerinks turpināja Georga Armitsteda aizsākto Rīgas attīstības plāna realizāciju. Viņa laikā iekrita Rīgai postošie Pirmā pasaules kara gadi. Karam sākoties Bulmerinks laikus parūpējās par pārtikas rezervju un kurināmā sagādi rīdziniekiem. It kā par atteikšanos pildīt Krievijas armijas vadības pavēli demontēt Pētera I pieminekli viņš 1915. gadā tika izsūtīts uz Irkutsku,[1] bet formāli turpināja būt pilsētas galva, jo jauns netika ievēlēts līdz 1917. gada pašvaldību vēlēšanām. Pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā viņam atļāva apmesties Somijas lielhercogistes pilsētā Kuopio, 1918. gada sākumā atgriezās Rīgā, bija Rīgas pilsētas pārstāvis Berlīnē. 1918. gada novembrī tika ievēlēts par Baltijas hercogistes Reģentu padomes locekli.

Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gadā emigrēja uz Vāciju, kur strādāja par redaktoru Štetīnes laikrakstos Baltische Verkehrszeitung, vēlāk OstseeHandel (1919-1944). Otrā pasaules kara beigās 1945. gadā devās bēgļu gaitās uz Holšteinu un Bavāriju. Miris veco ļaužu mītnē Ermreitā (Ermreuth) Bavārijā 1953. gada 21. augustā.[2]

Memuāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Lebenserinnerungen des letzten deutschen Stadthauptes (Oberbürgermeister) von Riga. Wolfenbüttel: E. Fischer; Gr.-Biewende (Börssum): Auslieferung, H.v. Hirschheydt, 1952.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pilsētas galvas
  2. [ Baltisches Biographisches Lexikon Digital ieraksts] (vāciski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • [ Baltisches Biographisches Lexikon Digital ieraksts] (vāciski)
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Georgs Armitsteds
Rīgas pilsētas galva
1913.-1915./1917.
Pēctecis:
Gustavs Zemgals