Eduards Liepiņš (1897—1938)

Eduards Liepiņš Personīgā informācija Dzimis 1897. gada 21. aprīlī Vestienas pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1938. gada 18. februārī Krievijas PFSR, PSRS (tagad Krievija)

Militārais dienests Dienesta pakāpe pulkvedis Dienesta laiks 1916—1937 Valsts Krievijas Impērija KSFPR PSRS Struktūra Krievijas Impērijas armija Sarkanā gvarde Sarkanā armija Kaujas darbība Pirmais pasaules karš Krievijas pilsoņu karš Poļu—padomju karš Apbalvojumi Sarkanā Karoga ordenis

Eduards Jura dēls Liepiņš (1897—1938) bija latviešu izcelsmes Sarkanās armijas gaisa spēku darbinieks.

Dzīvesgājums

Piedzima 1897. gadā Vestienas pagastā kalpa ģimenē, bija divas māsas. 1912. gadā pabeidza draudzes skolu Vestienas muižā, pēc tam tajā pašā muižā strādāja par melnstrādnieku, vasarā — par kalpu.

1916. gadā mobilizēts, līdz 1917. gada decembrim dienēja 12. armijā: vispirms bija ierindnieks 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā, 1917. gada maijā nozīmēts par šoferi 12. armijas aviācijas vienībā. Pēc tam turpināja dienestu kā šoferis 2. Sociālistiskajā sarkangvardes aviācijas vienībā Petrogradā. 1919. gadā pabeidza lidotāju novērotāju skolu Petrogradā, kā lidotājs novērotājs piedalījās karadarbībā Poļu frontē. Traumējās avārijā ar neveiksmīgu nosēšanos. 1919. gada maijā iestājās KK(b)P.

Pēc Pilsoņu kara dienēja par lidotāju novērotāju Rietumu kara apgabalā. 1921. gadā piedalījās Kronštates dumpja apspiešanā. Pēc kursiem Izlūkošanas pārvaldē (1924—1925) turpināja dienestu tajā pašā kara apgabalā. Bija 4. aviācijas vienības štāba priekšnieks, pēc tam komandieris. 1928. gadā nosūtīts uz komandējošā sastāva pilnveidošanas kursiem Žukovska Gaisa spēku akadēmijā Maskavā, pēc kuriem mācījās vēl 1. pilotu kara skolā Kačā (tagad Sevastopolē, 1930—1932) un Augstākajā lidošanas taktiskajā gaisa spēku skolā Ļipeckā (1935—1936). Bija Kačas kara skolas štāba priekšnieks, Maskavas kara apgabala 2. vieglo bumbnesēju eskadriļas komandieris un komisārs.

1936. gada maijā iecelts par jaunveidojamās 15. lidotāju novērotāju kara skolas (Urālu kara apgabals, mūsdienu Čeļabinskā) priekšnieku un komisāru.

1937. gadā arestēts. Apsūdzēts spiegošanā un kaitniecībā Latvijas labā. 1938. gada 1. februārī Iekšlietu Tautas komisariāta komisija piesprieda E. Liepiņam nāvessodu, kurš izpildīts 18. februārī.

1956. gada jūlijā Čeļabinskas Iekšlietu ministrijas nodaļa paziņoja E. Liepiņa sievai Zinaīdai (dzimusi Sokolova), ka viņas vīrs miris ieslodzījumā 1945. gadā. Tā paša gada augustā viņa nosūtīja iesniegumu PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijai, kurā lūdza reabilitēt viņas vīru pēc nāves, kas tika panākts, pēc tā, kad kara prokurors iesniedza protestu Liepiņa lietā Urālu kara apgabala Kara tribunālā.