Eirāzija

Eirāzija ir uz Zemes lielākā sauszemes teritorija, kas apvieno Eiropu un Āziju. Visbiežāk Eirāziju uzskata par kontinentu, tai pat laikā dēvējot Eiropu un Āziju par pasaules daļām. Eirāzijas platība ir ap 55 miljoniem km² (36,2% Zemes sauszemes platības), tajā dzīvo ap 4,6 miljardi cilvēku (72,5% Zemes iedzīvotāju). Pirmais Eirāzijai apkārt apbrauca Ādolfs Ēriks Nordenšelds 1878.—1879. gadā. Nosaukumu "Eirāzija" pirmais lietojis austrāliešu ģeologs Eduards Ziss (1883).

Termina "kontinents" lietojums

Nereti Eirāziju uzskata par superkontinentu, kas apvieno divas pasaules daļas — Eiropu un Āziju. Eirāziju pat apvieno arī ar Āfriku, jo arī Āfrika ir saistīta ar Eirāziju pie Suecas.

Uzskats par Eiropu kā atsevišķu kontinentu balstās uz eirocentrisko pasaules uzskatu antīkajā periodā un vēlākajos gadsimtos. ASV un Rietumeiropas skolās pārsvarā māca, ka Eiropa un Āzija ir divi atsevišķi kontinenti, kamēr, piemēram, Japānā un Austrumeiropā - ka Eirāzija ir viens kontinents ar divām daļām — Eiropu un Āziju.

Eirāzijas sadalījums divos kontinentos — Eiropā un Āzijā — nav pamatots no fiziskās ģeogrāfijas viedokļa, jo abus kontinentus atšķirībā no pārējiem pasaules kontinentiem saista plašas sauszemes masas.

Robeža starp Eiropu un Āziju

Mūsdienās robežu starp Eiropu un Āziju visbiežāk velk pa Urālu centrālo asi, pa Urālas upi, pa Kaspijas jūru, Maničas ieplaku, Melno jūru, Bosforu, Marmora jūru un visbeidzot — Dardaneļu šaurumu. Kipra nav Eiropas pusē. Robežas ceļš Kaspijas un Melnajā jūrā tiek brīvi interpretēts. Maničas ieplakas vietā bieži lieto arī Kaukāza kalnu ūdensšķirtni.