Eksogēnie procesi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Eksogēnie procesi jeb ārējie procesi norisinās Zemes virspusē. To izraisa dažādi faktori, kuru intensitāte un izplatība ir atkarīga no Saules enerģijas. Eksogēno procesu galvenās izpausmes ir dēdēšana, denudācija, akumulācija, erozija, sufozija.[1]

Noskalošanās process un akumulācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Noskalošanās procesi jeb delūvija veidošanās notiek īslaicīgi, līstot lietum un kūstot sniegam. Mazās straumes spēj aizskalot iežu sīkās daļiņas un pārnest tās lejup pa nogāzi. Nogāzes pakājē samazinās ūdens tecēšanas ātrums un šeit izgulsnējās un uzkrājās iepriekš nestās iežu daļiņas. Delūviju veido smilts, mālsmilts, smilšmāls. Rupjākās frakcijas netiek nonestas lejā ar ūdens palīdzību, bet gan tās nobirst un noslīd gravitācijas spēku ietekmē. Nogāžu virsmas erozjas procesā pakāpeniski kļūst lēzenākas. Reljefa formu virsotnes ir nabadzīgākas ar barības vielām, jo no virsmas erozijas procesu rezultātā tiek noskalota augsnes auglīgā virskārta. Tas kaitē lauksaimniecībā izmantojamo zemju īpašniekiem. Kalnu delūvija veidošanos var novērota kādā lauksaimnieciski apstrādātā laukā, kur redzama augsnes krāsu maiņa – pauguru galos gaišāka, zemāk tumšāka. Šāda krāsu maiņa norāda uz to, ka auglīgākā virskārta ir noskalota zemāk, bet augstāk palikusi mālainā frakcija, kas nav tik irdena un nav tik viegli pārvietojama. Akumulācija ir denudācijas pretējais process, kurā noskalotie produkti izgulsnējas un sāk uzkrāties. Atkarība no virzošā ģeomorfoloģiskā procesa izšķir upju, ezeru, jūras, vēja, ledāja un gravitācijas akumulācijas procesus. Veidojas akumulatīvās reljefa formas. Denudācijas un akumulācijas procesi ir savstarpēji saistīti, to mijiedarbības rezultātā notiek Zemes virsas nolīdzināšana [1].

Karsta process[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Split-arrows.svg
Ir ierosinājums atdalīt šo daļu un izveidot atsevišķu rakstu Karsts, šeit saglabājot tikai pamatinformāciju.

Karsta procesa darbības rezultāts ir redzamas Gaujas senielejā Lībānu – Jaunzemju strautā. Strautā atrodami saldūdens kaļķieži. Tie ir veidojušies no karbonātiskiem ūdeņiem. Tie izskalojušies no dolomītu plaisām, kas saistoties ar skābekli oksidējas un veido jaunus iežus – šūnakmeni, kaļķakmeni. Netālu novērojams arī izneses konuss, kurš sastāv no saldūdens kaļķiežiem. Tas izskaidrojams ar to, ka ūdens straumes var sanest tikai to materiālu, kas apvidū ir pieejamas. Šobrīd kaļķieži uzkrājas salīdzinoši lēni, jo nav pietiekami augsta temperatūra un atbilstoši apstākļi. Saldūdens kaļķieži sastopami arī Triečupītē jeb Bušlejā tā sauktajā Kazugravā.[2]

Sufozija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Split-arrows.svg
Ir ierosinājums atdalīt šo daļu un izveidot atsevišķu rakstu Sufozija, šeit saglabājot tikai pamatinformāciju.
Sarkanās klintis

Gaujas senielejā Lielajā nišā pie Raiskuma Sarkanajām klintīm, kas veidotas no smilšakmeņa, kuru kvarca graudiņus apņem Fe2O3, kas piešķir sarkanīgo krāsu, ir redzamas sufozijas radītās plaisas. Sufozija ir pazemes tukšumu un tos pārsedzošo nogulumiežu iegruvumu veidošanās, pazemes ūdeņu plūsmām izskalojot sīkās drupiežu daļiņas[3].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Maldavs Ziedonis, Meluma Aija, Seile Anna. Ģeomorfoloģijas pamati. Rīga : Zvaigzne.
  2. P. Nomals. Latvijas purvi. Valters un Rapa.
  3. «Daba.gov».