Elektriskā lādiņa nezūdamības likums
Maksvela diferenciālvienādojumi |
---|
Elektriskais lauks |
Magnētiskais lauks |
Elektromagnētiskā lauka avoti |
Elektromagnētiskā lauka enerģija |
Delta funkcija |
Elektriskā lādiņa nezūdamības likums: no apkārtējiem ķermeņiem izolētas sistēmas kopējais elektriskais lādiņš laikā nemainās (to nevar patvaļīgi radīt vai iznīcināt). [1]
Izolēta sistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ja sistēma sastāv no vairākiem ķermeņiem, kuru kopējais elektriskais lādiņš , tad no elektriskā lādiņa nezūdamības likuma izriet, ka jeb . Elektriskie lādiņi ķermeņu mijiedarbībā var pārkārtoties, bet tikai tā, lai saglabātos sistēmas kopējais lādiņš .
Lādiņa nezūdamības likums ir universāls likums, un dabā nav sastopami izņēmumi. Tas ir spēkā visās elementārdaļiņu reakcijās, kā arī ķermeņu elektriskās uzlādēšanās un polarizēšanās procesos.
Neizolēta sistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gadījumā, kad sistēma nav izolēta (slēgta), elektriskais lādiņš no tās var aizplūst vai arī tajā ieplūst. Iedomājoties, ka elektriski lādētu ķermeņu vai daļiņu kopu aptver noslēgta virsma , caur kuru var pastāvēt lādiņa plūsma. Tādā gadījumā lādiņu nezūdamības likumu raksta šadi:
- ,
- kur
- - elektriskā strāva, kura šķērso slēgto virsmu (A)
- - sistēmas summārā lādiņa izmaiņas ātrums (C/s)
- kur
Mīnusa zīme nozīmē to, ka ir pieņemts, ka, samazinoties pozitīvajam lādiņam , lādiņnesēji aizplūst no virsmas ierobežotā tilpuma.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ V. Fļorovs, I. Kolangs, P. Puķītis, E. Šilters. Fizikas rokasgrāmata. Zvaigzne, 1985. 157.––158. lpp.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)