Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma

Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma

Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma (angļu: Electronic Chart Display and Information System, ECDIS) ir ģeogrāfiska informācijas sistēma, ko lieto jūras navigācijā un kura atbilst Starptautiskās Jūras organizācijas (International Maritime Organization, IMO) standartiem kā alternatīva papīra jūras kartēm. Līdzīgas sistēmas, kuras neatbilst standartiem, IMO dēvē par elektronisko karšu sistēmām (Electronic Chart System, ECS).

ECDIS attēlo informāciju no elektroniskajām navigācijas kartēm (Electronic Navigational Chart, ENC) un kuģa atrašanās vietu, tā kursu, kā arī ātrumu attiecībā pret ūdeni no pozicionēšanas, kursa un ātruma sensoriem. Sistēmai var tikt pieslēgti arī citi navigācijas sensori. Starp šiem citiem ECDIS sensoriem ir radars, NAVTEX, automātiskā identifikācijas sistēma (AIS) un eholots.

Pēdējos gados industrija ir izteikusi bažas par sistēmas drošību, īpaši saistībā ar kiberuzbrukumiem un GPS maldināšanu.

Konfigurācija

Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmai obligāti:

• jābūt pieslēgtai vismaz pie diviem pavadoņnavigācijas sistēmu uztvērējiem, bet vislabāk pie kombinētajiem pavadoņnavigācijas sistēmu uztvērējiem;
• eksistē IMO prasībām atbilstoša ECDIS rezerves sistēma;
• jābūt pieslēgtai avārijas elektroenerģijas barošanas avotam, lai nodrošinātu nepārtrauktu darbību, ja pastāvīgais barošanas avots iziet no ierindas.

Bieži, bet neobligāti ECDIS savienojumi ir ar:

• žirokompasu vai magnētisko kompasu, lai nodrošinātu kursa uzrādīšanu, kā arī iespēju attēlot kartes ne tikai orientācijā ar ziemeļiem augšā, bet arī orientācijās ar kuģa priekšgalu vai kursu vērstu pret displeja augšējo malu;
• AIS, lai uzrādītu AIS mērķu atrašanās vietas;
• radaru, lai uzrādītu automātiskās radiolokācijas informācijas apstrādes aparatūras (automatic radar plotting aid (ARPA) — angļu val.) izsekoto mērķu kustības vektorus;
• eholotu, lai uzrādītu dziļumu;
• lagu, lai uzrādītu ātrumu attiecībā pret ūdeni. Ātrums virs grunts tiek ņemts no pavadoņnavigācijas sistēmas uztvērēja.

Dažkārt elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmā ir iespējams attēlot neapstrādātu radara attēlu. Šāds attēls nedrīkst aizklāt svarīgus elektroniskās navigācijas kartes datus, tādēļ daži maza izmēra mērķi var nebūt redzami. Tas ir iemesls, kādēļ šādu radara attēlu nevar izmantot lēmumu pieņemšanā, izvairoties no sadursmēm.

Ieslēgšana

Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmu ieslēdz ar pogu, kas izvietota uz sistēmas korpusa, līdzīgi kā personālajiem datoriem. Atrodoties jūrā, sistēmai visu laiku jābūt ieslēgtai.

Palaišanas laikā īslaicīgi var būt redzami daži operētājsistēmas, piemēram, Microsoft Windows, aspekti. ECDIS izstrādes pirmsākumos programmnodrošinājuma kvalitāte varēja būt zema. Dažkārt, atstājot ECDIS ieslēgtu ilgu laiku, bija sastopama atmiņas noplūšana (memory leak — angļu val.) un sistēmas darbība kļuva ievērojami lēnāka. Ja datorprogramma nepareizi vada atmiņas piešķiršanu, atmiņas šūnas, kuras vairs nav nepieciešamas, netiek atbrīvotas. Problēmu risina, pārstartējot elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmu.

Izslēgšana notiek, izvēloties attiecīgu izvēlnes komandu.

Datu ielāde

Atļaujas

Elektronisko navigācijas karšu dati vairumā gadījumu ir šifrēti. Lai attēlotu licenzētās kartes, vispirms elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmā jāievada atļauja.

Atļauju uz kuģi var nosūtīt kompaktdiskā vai caur elektronisko pastu. Ja atļauju saņem elektroniskajā pastā, to nepieciešams pārkopēt kompaktdiskā vai zibatmiņā un pēc tam ievadīt ECDIS. Ja atļauja ir īsa, piemēram, tikai dažām kartēm, to var ievadīt ar tastatūru.

Ja elektronisko navigācijas karšu dati nāk no dažādiem avotiem, var būt arī vairākas atļaujas. Atļauju jāievada, ja:

• tiek uzstādīta jauna elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma;
• kuģa karšu kolekcijai jāpievieno papildus kartes;
• jāpievieno kartes no iepriekš neizmantota piegādātāja;
• beidzies atļaujas derīguma termiņš;
• datu piegādātājs atsūta jaunu atļauju.

Atļauja ir derīga tikai specifiskai ECDIS vai arī virknei elektroniskās kartes lietojošu sistēmu uz viena kuģa. Tas nozīmē, ka atļauja ietver aprīkojumu identificējošus datus un šie dati ir jānosūta elektronisko karšu piegādātājam pirms atļaujas saņemšanas. Aprīkojuma identifikācijas datus sauc par lietotāja atļauju (user permit — angļu val.). Ja mainās karšu piegādātājs vai arī aprīkojums uz kuģa, lietotāja atļauju jānosūta elektronisko karšu piegādātājam jaunas atļaujas izveidošanai.

Ievadītā atļauja ir derīga ne tikai noteiktam karšu sarakstam, bet arī noteiktam laika periodam, kas parasti ir gads. Tomēr aizvien populārākas kļūst arī trīs mēnešu atļaujas. Pastāv arī atļaujas, kuras ļauj piekļūt visām kartēm, bet maksa tiek iekasēta tikai par tām, kuras tikušas izmantotas reisa laikā.

Vairākas dienas pirms atļaujas derīguma termiņa izbeigšanās datuma tiek dots brīdinājums. Pēc derīguma termiņa izbeigšanās uz displeja tiek rādīts pastāvīgs paziņojums, tomēr kartes un to korektūra tiek attēlotas. Jaunu korektūru vairs nav iespējams ielādēt.

Pamata dati

Pēc atļauju sekmīgas ielādēšanas var tikt instalēti licenzēto karšu pamata dati, kurus parasti piegādā DVD diskā. Pamata dati pat no viena piegādātāja var sastāvēt no vairākiem diskiem. Bieži tie elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmā jāievieto noteiktā secībā. Pamata datu diskus jāuzglabā, jo tos var nākties izmantot atkārtoti. Tas var notikt, ja tiek licenzētas papildus elektroniskās navigācijas kartes, lai ļautu kuģim iet rajonos, kur iepriekš tas nav bijis.

Korektūra

Pirms lietošanas, pat saņemot jaunus pamata datus, kartes ir jākoriģē. Korektūra parasti tiek piegādāta kompaktdiskā katru nedēļu. Tikai pēdējais, pats jaunākais korektūras disks jāievieto elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmas diskdzinī un jāizvēlas attiecīgā izvēlnes komanda. Tādā veidā var koriģēt visas ielādētās un attiecīgi arī licenzētās kartes. Korektūras diski parasti ir kumulatīvi, tāpēc vecākus diskus ievietot ECDIS diskdzinī nevajag. Šie diski satur arī tādu karšu jaunos izdevumus, kuri nav ievietoti pamata datu diskos.

Ja tiek izmantotas vairākas atļaujas no vairākiem piegādātājiem, arī korektūra jāveic ar dažādiem diskiem. Tādēļ, lai vienkāršotu korektūru, cenšas pieturēties pie viena karšu un korektūras izplatītāja.

ECDIS jāspēj attēlot elektronisko navigācijas karšu korektūras reģistru ar vismaz sekojošu informāciju:

• attiecīgā hidrogrāfijas biroja korektūras identifikācijas numuru;
• korektūras veikšanas datumu un laiku;
• korektūras veikšanas laikā pieredzētās anomālijas, ja tādas ir bijušas;
• korektūras veikšanas veidu — rokas vai automātisko.

Šāds reģistrs pastāv katrai kartei, līdz tā tiek aizvietota ar attiecīgās kartes jauno izdevumu. Tāpat ir iespējams attēlot katru individuālo korektūru, lai pārliecinātos par tās saturu un to vai tā ir uznesta uz sistēmas elektroniskās navigācijas kartes.

Diemžēl dažās sistēmās, neskatoties uz detalizēto reģistru, nav viegli noskaidrot, vai pēdējais korektūras disks ir ticis pielietots, lai veiktu karšu korektūru, vai nē. Šādos gadījumos ir ērti vest uzskaiti papīra veidā, kurā norāda, kad katrs saņemtais korektūras disks ir ticis ielādēts ECDIS.

Parasti elektronisko navigācijas karšu korektūru veic ostā, jo ECDIS vienmēr jāizmanto ar koriģētām kartēm. Iziešana no ostas ar nekoriģētām kartēm ir pārkāpums.

Attālinātā korektūra

Elektronisko navigācijas karšu korektūra uz kuģi var tikt nosūtīta arī izmantojot, piemēram, sakaru pavadoņus. Šādu pakalpojumu sauc par attālināto korektūru. Pakalpojuma sniedzējs nodrošina programmatūru, kas jāuzstāda atsevišķā, pie pavadoņu sakaru sistēmas pieslēgtā datorā. Vairumā gadījumu šī programmatūra ļauj ierakstīt no interneta mājaslapas vai elektroniskā pasta saņemtus datus kompaktdiskā, kuru pēc tam ievieto elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmas diskdzinī.

Attālinātās korektūras diski parasti nav kumulatīvi, tāpēc tie ECDIS jāielādē secīgi. Ja tiek mēģināts ielādēt attālinātās korektūras disku ārpus secības, ECDIS par to lietotāju brīdina.

Labas attālinātās korektūras sistēmas priekšrocība ir tā, ka dati tiek saņemti ļoti drīz pēc tam, kad tie kļūst pieejami no izdevējiestādes. Trūkums ir sardzes stūrmaņa apkārtējās situācijas izpratnes un apzināšanās pavājināšanās elektronisko navigācijas karšu korektūras laikā, ja to dara jūrā.

Rokas korektūra

Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmā pastāv iespēja kartes koriģēt arī ar roku. Šo iespēju jāizmanto, ja, saņemot radionavigācijas brīdinājumus NAVTEX vai citā to saņemšanas iekārtā, vajadzība koriģēt kartes ir neatliekama, kā arī, lai uznestu provizoriskos un pagaidu paziņojumus jūrniekiem. Iemesls rokas korektūras veikšanai var būt navigācijas līdzekļa neplānota pārvietošana vai jauns vraks. Korektūras būtība ir punkta, līnijas vai laukuma objekta izdzēšana, pārvietošana vai ievietošana. Rokas korektūra ir piemērota tikai salīdzinoši vienkāršām izmaiņām, nevis tādu sarežģītu objektu korektūrai kā krasta līnija vai izobata. Kuģim pienākot tuvāk rokas korektūras objektam par noteikto limitu, ECDIS iedarbina signalizāciju.

Lai izdzēstu kartes objektus, rokas korektūras logā jāizvēlas izdzēšanas komanda un pēc tam ar kursoru jāizvēlas izdzēšamais objekts. Izdzēšamais objekts no kartes nepazūd, bet par tā izdzēšanas faktu liecina oranža, diagonāla svītra pāri objektam. Jaunu objektu ievietošana notiek ar grafiskas izvēlnes palīdzību ļaujot nepieciešamo simbolu, līniju vai laukumu ievietot noteiktā kartes vietā. Zem ievietota punkta objekta redzama īsa, vertikāla līnija, kura pieskaras ievietotajam objektam.

Jaunam laukuma objektam pa perimetru attēlo daudzus mazus, oranžus apļus. Laukuma virsotnes var ievietot paredzētajās vietās, ar kursoru izvēloties punktus uz kartes vai arī ievadot virsotņu koordinātas. Pielietojot objektu pārvietošanu, automātiski tiek pievienoti oranžie papildinājumi, kuri liecina par objekta izdzēšanu iepriekšējā pozīcijā un tā ievietošanu jaunā vietā. Pie jebkuras rokas korektūras var pievienot arī tekstuālo informāciju.

Katrai rokas korektūrai var pievienot informāciju par tās avotu. Šī veida korektūra tiek uzglabāta atsevišķi no oficiālās korektūras, tāpēc to pēc vajadzības var izdzēst. ECDIS uzglabā informāciju par izdzēsto rokas korektūru vismaz trīs mēnešus. Ja rokas korektūrai pakļautais objekts tiek vēlāk koriģēts arī ar oficiālo korektūru, rokas korektūra tiek izdzēsta.

Karšu attēlošana

Dienas un krēslas iestatījumi

Parastie un vienkāršotie simboli

Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma var strādāt divos pamata režīmos: maršruta plānošana un maršruta uzraudzība. Pastāv IMO prasība, lai, nospiežot vienu pogu, notiktu atgriešanās maršruta uzraudzības režīmā ar kuģa pašreizējo atrašanās vietu. Kuģa pozīcija parasti tiks attēlota uz lielākā mēroga pieejamās kartes displeja centrā. Gan maršruta plānošanas, gan tā uzraudzības režīmos ir iespējams ievadīt jebkuras pozīcijas ģeogrāfiskās koordinātas un aplūkot to uz kartes.

Pamata displeja iestatījumi

Ir pieejami trīs pamata displeja iestatījumi: dienas, krēslas un nakts. Elektronisko navigācijas karšu dienas iestatījuma krāsa tāpat kā papīra kartēm ir pārsvarā balta vai gaiši zila. Nakts laikā tas var negatīvi ietekmēt redzes pielāgošanos tumsai. Nakts un krēslas iestatījumiem baltā fona krāsa ir nomainīta ar melnu. Nakts iestatījums ir līdzīgs krēslas iestatījumam, tikai daudz tumšāks.

Papildus trīs pamata displeja iestatījumiem pastāv iespēja atsevišķi regulēt displeja spožumu un/vai kontrastu.

Projekcija

Bieži projekciju mainīt nav iespējams, bet jābūt pieejamai informācijai par to, kāda no tām izmantota kartes rajona attēlošanā. Ja projekciju ir iespējams mainīt, atrodoties augstos platuma grādos ērti izmantot polāro stereogrāfisko projekciju. Tā kā uz elektroniskajām navigācijas kartēm nav jāstrādā ar rokas instrumentiem, bet visus aprēķinus un grafiskās konstrukcijas izpilda dators, nav noteikta kaut kāda viena projekcija atbilstoši kurai jāattēlo ENC.

Simboli

Elektronisko navigācijas karšu dati var tikt attēloti, izmantojot parasto papīra karšu simbolus vai vienkāršotos simbolus. Pēdējie ir izstrādāti, lai uz elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmas displeja būtu vieglāk atšķirami. Lai pārslēgtos starp abiem iestatījumiem, jāizvēlas attiecīga izvēlnes komanda. Dažreiz ceļš līdz šai komandai var būt caur vairākām apakšizvēlnēm, bet vajadzība pārslēgties starp abiem iestatījumiem ir visai reta.

ENC pielietoto apzīmējumu apraksts dots Starptautiskās Hidrogrāfijas Organizācijas (International Hydrographic Organization (IHO) — angļu val.) publikācijā ECDIS lietoto simbolu apraksts papīrā bāzētā izdevumā (Paper based description of symbols for use on ECDIS — angļu val.). Katra apzīmējuma aprakstu ECDIS displejā var iegūt arī novietojot kursoru virs interesējošā simbola un nospiežot to izvēlnes komandu, kura parāda šī simbola informācijas logu.

? simbols

Katram elektroniskās navigācijas kartes objektam tiek piesaistīts tā īpašību (attributes — angļu val.) saraksts. Īpašības raksturo tādas objekta pazīmes kā topfigūra, gaisma, miglas signāls, radara atstarotājs u.c. Ja ENC objekts nav pietiekoši raksturots, lai tam varētu piešķirt simbolu, vai arī tā simbols attēlošanas bibliotēkā nemaz neeksistē, objekta vietā uz displeja tiek attēlota sarkanīgi violeta ? zīme. Attēlošanas bibliotēka tiek periodiski modificēta un papildināta. Var gadīties, ka elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma lieto vecāku attēlošanas bibliotēkas versiju un sastopoties ar nesen ieviestu objektu uzrāda ? simbolu. Novietojot kursoru virs ? un nospiežot to izvēlnes komandu, kura parāda šī simbola informācijas logu, var apskatīt visas objektam piesaistītās īpašības.

Ja trūkst kāda no obligātajām ENC kartes objekta īpašībām, vai arī tajās ir šķietama kļūda, simbols tiek attēlots, bet tam blakus novieto ? zīmi. Šādi gadījumi var būt ostās, kad to pārvaldes izvieto netipiski krāsotas bojas, ja ENC sastādījušais hidrogrāfijas birojs nav zinājis navigācijas zīmes formu vai arī tiešām pieļāvis kļūdu. Jebkurā gadījumā simbola informācijas logā iespējams apskatīt visas pieejamās īpašības.

Displeja detalizētība (kategorija)

Elektronisko navigācijas karšu dati ir vektoru dabas, tāpēc lietotājs zināmā mērā var izvēlēties, kurus no objektiem parādīt uz displeja un kurus nē. Pastāv trīs pamata displeja detalizētības pakāpes: bāzes, standarta un pilnais displejs. Pilnā displeja gadījumā ir iespējams no uzrādāmo objektu saraksta izņemt ārā nevajadzīgos.

Bāzes, standarta un pilnais displejs

Bāzes displejā ir iekļauta minimālā informācija, kuru ir jāuzrāda elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmai. Tā sastāv no informācijas par:

• krasta līniju (paisuma laikā);
• kuģa drošības kontūru;
• atsevišķām zemūdens bīstamām vietām, kuru dziļums ir mazāks nekā drošības kontūrai un kuras atrodas drošības kontūras drošo ūdeņu pusē;
• atsevišķām bīstamām vietām, kuras atrodas drošības kontūras drošo ūdeņu pusē, piemēram, ar grunti saistītas būves, gaisa elektropārvades līnijas u.c.;
• mērogu, attāluma skalu un ziemeļu bultu;
• dziļuma un augstuma mērvienībām;
• displeja režīmu.

Standarta displeju lieto visbiežāk un tajā iekļauta informācija par:

• bāzes displejā iekļautajiem datiem;
• bēguma līniju;
• bojām, navigācijas zīmēm, citiem navigācijas līdzekļiem un ar grunti saistītām konstrukcijām;
• fārvateru, kanālu u.c. robežām;
• vizuāli vai radarā viegli pamanāmiem objektiem;
• aizliegtajiem un ierobežotajiem rajoniem;
• brīdinošo piezīmju esamības indikatoriem;
• kuģu maršrutēšanas sistēmām un prāmju maršrutiem;
• arhipelāgu jūras ceļiem.

Pilnais displejs sastāv no informācijas par:

• zemūdens kabeļiem un cauruļvadiem;
• visām atsevišķām bīstamām vietām;
• navigācijas līdzekļiem;
• brīdinošo piezīmju saturu;
• ENC izdevuma datumu;
• pēdējās korektūras numuru;
• magnētisko variāciju;
• kartes tīklojumu;
• vietu nosaukumiem.

Objektu kategorijas bieži dēvē par slāņiem (layers — angļu val.), jo tās var iedomāties kā caurspīdīgas loksnes, uz kurām uzdrukāta vienas kategorijas informācija. Nav iespējams noņemt vai pievienot atsevišķus objektus, piemēram, vienu boju vai dziļuma atzīmi, tikai informācijas kategorijas var tikt noņemtas vai pievienotas. No bāzes displeja nav iespējams noņemt nevienu kategoriju.

Attēla pārbīdīšana un mēroga maiņa

Mazākais atļautas elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmas displeja laukums, kurā attēlota tieši karte, ir 270 x 270 mm. Tas ir ļoti mazs laukums salīdzinot ar papīra jūras karti, tādēļ, lai sardzes stūrmanis uzturētu labu izpratni par kuģa tuvumā esošajām bīstamajām vietām, periodiski jāveic attēla pārbīdīšana un mēroga maiņa. Iespējams, šis ir lielākais ECDIS trūkums salīdzinot ar papīra jūras kartēm.

Attēla pārbīdīšana bieži notiek ar trebkola lodīti, turot nospiestu tā kreiso taustiņu. Mēroga maiņu veic ar kursoru uzklikšķinot uz + un — ikonām. Lai lietotāju informētu par aktuālo kartes mērogu, attēla kreisajā pusē ievietota vertikāla mēroga skala, kura sadalīta vienāda garuma posmos. Ja elektronisko navigācijas karti izdevušais hidrogrāfijas birojs to ir sastādījis mērogā 1:80 000 vai lielākā, mēroga skala (scale bar — angļu val.) ir iedalīta attāluma mērvienībās. Savukārt, ja oriģinālais mērogs ir mazāks par 1:80 000, mēroga skalu var iedalīt arī ģeogrāfiskā platuma leņķa mērvienībās. Par oriģinālo jeb sastādīšanas mērogu (compilation scale — angļu val.) dēvē mērogu, kurā kartes aplūkošana ir visērtākā.

Vēlamo kartes mērogu ir iespējams ievadīt ar tastatūru, izvēlēties no jau gatavām vērtībām vai arī mainīt atkārtoti nospiežot + un — ikonas. Karšu radariem mērogu maina izvēloties citu attāluma skalu.

Samazinot mērogu, ENC kļūst aizvien pārblīvētāka ar simboliem un tas intuitīvi liedz lietotājam izvēlēties nepiemēroti mazus mērogus. Mēroga palielināšana virs hidrogrāfijas biroja noteiktā oriģinālā vai sastādīšanas mēroga var būt visai bīstama, jo no kartes attēla nav konstatējams, kādā mērogā to aplūko. Tādēļ uz displeja būs redzams brīdinājums, ka izvēlētais mērogs ir lielāks nekā oriģinālais. Ja rajonam, kurā atrodas kuģis, pieejama lielāka mēroga karte, tās robežas būs iezīmētas uz izmantotās mazākā mēroga kartes.

ENC objektiem var tikt piesaistītas īpašības SCAMIN un SCAMAX, kuras nosaka mērogu diapazonu, kuros šie objekti tiks attēloti. Tas potenciāli var samazināt kartes pārblīvēšanu ar simboliem, samazinot tās mērogu. Piemēram, atsevišķas bojas vai dziļuma atzīmes var netikt parādītas mērogam samazinoties zem noteiktas robežas. Tomēr ne visi hidrogrāfiskie biroji šādu iespēju izmanto.

Informācijas logs

Informācijas logs ar kuģu ceļa bojas uguns krāsu, zibšņu raksturu un periodu

Liela daļa elektronisko navigācijas karšu objektus raksturojošās informācijas ir apslēpta, jo citādi displejs būtu pārblīvēts. Tomēr šai informācijai ir viegli piekļūt novietojot kursoru virs interesējošā objekta un veicot dubultklikšķi ar trebkola kreiso pogu vai nospiežot citu pogu atkarībā no elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmas ražotāja. Informācija tiek parādīta informācijas logā (pick report, information box, info box — angļu val.) uz kartes vai ārpus attēlotā kartes rajona.

Informācija tiek sniegta ne tikai par vienu izvēlēto objektu, bet visiem, kuriem sakrīt ģeogrāfiskā atrašanās vieta. Tādi var būt arī laukuma objekti: ostas robežas, jūras dibena virsma starp divām dziļuma izobatām, jūras dibena raksturs u.c. Īpašību saraksts var būt visai garš, tāpēc, lai atrastu nepieciešamo, var nākties izmantot ritjoslu. Dažas ECDIS mēģina noteikt, kādu informāciju lietotājs visticamāk ir vēlējies redzēt un to attēlo saraksta augšpusē. Izvēloties atvērt informācijas logu punktveida objekta tuvumā, sistēma saraksta augšpusē parādīs informāciju par šo objektu.

Tomēr dažkārt ir noderīgi parādīt tekstu tieši uz kartes, lai arī tas pārblīvē displeju ar informāciju. Tas var palīdzēt identificēt zemes ragus, līčus vai citas vietas.

Orientācijas režīmi

Starptautiskās Jūras organizācijas prasība ir, lai elektronisko navigācijas karti varētu attēlot režīmā "ziemeļi augšā". Tomēr daudzi elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmu ražotāji piedāvā arī režīmus "kurss augšā" un "priekšgals augšā". "Kurss augšā" ir stabilizēts attēlošanas režīms, kurā vertikālais kartes virziens sakrīt ar sagaidāmās kuģa ceļa līnijas virzienu. Izvēloties režīmu "priekšgals augšā", karte tiek pagriezta tā, lai kuģa priekšgals vienmēr būtu vērsts vertikāli pret displeja augšu. Momentāno kuģa kursu nosaka ar ECDIS pieslēgto žirokompasu vai pārraidošo magnētisko kompasu. Šajā režīmā, izmainoties kuģa kursam, tiek attiecīgi pagriezta displejā attēlotā karte.

Izmantojot režīmu "ziemeļi augšā", attēlotā karte visdrīzāk sakritīs ar lietotāja iedomāto rajona attēlu. Režīmos "kurss augšā" un "priekšgals augšā", attēlotā karte ir vieglāk salīdzināma ar skatu caur stūres mājas logiem.

Kustības režīmi

Maršruta uzraudzības laikā lietotājs var izvēlēties vismaz divus kustības režīmus. Īstā kustība ir obligāti pieejams režīms, kurā karte paliek stacionāra, bet kuģa atrašanās vieta pārvietojas pāri kartei. Kad kuģa atrašanās vieta pietuvojas displeja malai, karte pārbīdās uz priekšu, bet kuģa pozīcija pārvietojas uz displeja sākuma pozīciju.

Relatīvās kustības režīmā kuģa atrašanās vieta atrodas fiksētā displeja pozīcijā. Kuģa kustība tiek attēlota ar kartes pārbīdīšanu. Relatīvās kustības režīmā var būt nedaudz grūtāk izvēlēties objektus un izmantot kartes instrumentus, jo fons pārvietojas. Tomēr šis režīms ļauj kuģa atrašanās vietu uz displeja izvietot optimāli, izvēloties atbilstošu distanci līdz displeja malai uz priekšu, aizmuguri un sāniem no kuģa pozīcijas.

Ja lietotājs, lai uzturētu labu izpratni par kuģa tuvumā esošajām bīstamajām vietām, attēlu pārbīda tik tālu, ka kuģa atrašanās vieta vairs nav redzama, elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma turpinās uzraudzīt maršrutu un nepieciešamības gadījumā iedarbinās signalizāciju. Iekārtai jābūt apgādātai ar fizisku vai displejā redzamu pogu, kura ļauj atgriezties pie tāda displeja attēla, kurā redzama kuģa atrašanās vieta.

Kuģa iestatījumi

Lai būtu iespējams pilnībā izmantot visas elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmas iespējas, sistēmā jāievada atsevišķi paša kuģa raksturlielumi. Dažus raksturlielumus jāievada tikai vienreiz, citus pirms katra reisa. Dažās ECDIS atsevišķus datus, piemēram, kuģa garumu, platumu un cirkulācijas parametrus var ievadīt tikai sistēmu uzstādošā uzņēmuma tehniķis tās uzstādīšanas laikā.

Kuģa izmēri

Ievērojami palielinot kartes mērogu, kuģa simbols pārvēršas tā kontūrā, bet, lai tādu konstruētu, nepieciešams zināt kuģa garumu un platumu. Strādājot ar pietiekoši lieliem mērogiem, svarīgi, lai attēlotā kuģa kontūra aizņemtu to pašu vietu uz kartes, kuru aizņem kuģis dabā. Lai to panāktu, elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmai jāzina navigācijas sistēmas antenas atrašanās vieta uz kuģa. Ja iespējams elektroniskās navigācijas kartes attēlu pārklāt ar neapstrādātu radara attēlu, sistēmai jāzin arī radara antenas atrašanās vieta uz kuģa, citādi, izvēloties lielus kartes mērogus, radara attēls būs nobīdīts no kartē attēlotajiem objektiem. Modernām ECDIS kuģa atrašanās vieta ir attiecināta uz pastāvīgo, kopējo atskaites punktu (Consistent Common Reference Point (CCRP) — angļu val.), kurš parasti sakrīt ar kuģa vadības punktu (conning position — angļu val.). Var būt vairāk par vienu CCRP, lai palīdzētu manevrēt no stūres mājas spārniem tauvošanās laikā.

Tādējādi sistēmā var būt nepieciešams ievadīt šādus parametrus:

• garums;
• platums;
• primārās un sekundārās navigācijas sistēmas antenu atrašanās vietas;
• pirmā un otrā radara antenu atrašanās vietas;
• pirmā, otrā un trešā vadības punkta (CCRP) atrašanās vietas.

Atrašanās vietas uz kuģa tiek noteiktas ar attālumiem paralēli un perpendikulāri kuģa diametrālajai plaknei.

Dziļums

Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmā ir paredzēti vairāki instrumenti, lai lietotājam palīdzētu identificēt drošu un bīstamu ūdens dziļumu. Dziļumi elektroniskajās navigācijas kartēs ir attiecināti uz bēguma ūdens līmeni. Vairumā gadījumu tas ir zemākais astronomiski iespējamais bēgums. ENC laukums ar vienu un to pašu vertikālo bāzi tiek uzskatīts par laukuma objektu un tam tiek piesaistīta īpašība VERDAT. Informāciju par vertikālo bāzi, no kuras tiek skaitīti ūdens dziļumi konkrētā vietā, parasti var uzzināt informācijas logā.

Uz kartes attēlotos dziļumus nav iespējams koriģēt ar plūdmaiņu augstumu. Tas dod papildus drošību, bet var būt neērti lietošanai uz kuģiem, kuri savas iegrimes dēļ var šķērsot seklu rajonu tikai paisuma laikā.

Pastāv trīs metodes kā palīdzēt informēt lietotāju par pieejamo dziļumu:

• drošības kontūra;
• drošības dziļums;
• dziļo un seklo rajonu norāde.

Tā kā kuģa iegrime var mainīties katru reisu, dziļuma parametrus jāievada pirms katras iziešanas jūrā.

Drošības kontūra

Piecu metru drošības kontūra un drošības dziļums. Visas dziļuma atzīmes, kuras ir mazākas par pieciem metriem un piecu metru izobata attēlota melnā krāsā

Drošības kontūru veido kāda no elektroniskās navigācijas kartes izobatām, kuru izvēlas ievadot sistēmā kuģa iegrimi ar drošības klīrensu zem ķīļa. Uz kartes drošības kontūru attēlo ar treknu, melnu līniju, kura atdala par to seklākus un dziļākus ūdeņus, kuri, savukārt, iekrāsoti atšķirīgās krāsās. Ja ENC nav tādas izobatas, kura atbilstu lietotāja ievadītajai vērtībai, elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma izvēlas nākamo dziļāko izobatu. Parasti kursa līnija lieliem kuģiem nešķērso 20 metru izobatu, bet maziem kuģiem, kuriem iegrime līdz 3 metriem, 10 metru izobatu.

Drošības dziļums

Ja lietotājs ir izvēlējies uz elektroniskajām navigācijas kartēm attēlot dziļuma atzīmes, to izskats ir atkarīgs no ievadītā drošības dziļuma. Dziļuma atzīmes, kuras ir mazākas par drošības dziļumu, tiek attēlotas melnā krāsā, bet tās, kuras ir lielākas par drošības dziļumu — pelēkā krāsā.

Dziļo un seklo rajonu norāde

Divu un četru krāsu drošības kontūras attēlojums

Lai ar krāsu izceltu dziļos un seklos rajonus, lietotājs var izvēlēties divus krāsu attēlošanas veidus. Rajonus ierobežo kontūras (izobatas). Pirmajā veidā lieto tikai divas krāsas — zilu un baltu. Visi rajoni, kuri ir dziļāki par drošības kontūru, tiek attēloti baltā krāsā, bet rajoni, kuri ir seklāki par drošības kontūru — zilā krāsā.

Otrajā veidā lieto četras krāsas un bez drošības kontūras tas satur papildus vēl divas iestatāmas kontūras — seklo un dziļo ūdeņu kontūras. Dziļumi, kuri ir mazāki par seklo ūdeņu kontūru un atrodas no tās uz krasta pusi, tiek attēloti tumši zilā krāsā; dziļumi starp seklo ūdeņu un drošības kontūru tiek attēloti gaiši zili; dziļumi starp drošības un dziļo ūdeņu kontūru tiek attēloti pelēki, bet ūdeņi, dziļāki par dziļo ūdeņu kontūru, balti.

Drošības domēns

Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma pārgājiena uzraudzības režīmā automātiski pārbaudīs vai kuģa tuvumā nav uz kartes uznestu navigācijai bīstamu vietu. Šīs funkcijas darbību var iedomāties kā kuģi aptverošu ūdens tilpumu, kurš tiek nepārtraukti uzraudzīts un, tiklīdz tajā ienāk navigācijai bīstams objekts, tiek iedarbināta signalizācija. Starptautiskās Jūras organizācijas prasības funkcijai ir sekojošas:

• ECDIS jāiedarbina signalizācija, ja, pēc lietotāja ievadīta laika sprīža, kuģis šķērsos drošības kontūru;
• ECDIS jāiedarbina signalizācija vai jāinformē lietotājs, ja, pēc tā ievadīta laika sprīža, kuģis šķērsos aizliegta rajona vai rajona ar īpašiem apstākļiem robežu;
• jāiedarbina signalizācija, ja kuģis novirzās uz vienu vai otru pusi no sagaidāmās kuģa ceļa līnijas par iepriekš ievadītu lielumu;
• jāinformē lietotājs, ja, saglabājot esošo kursu un ātrumu, pēc lietotāja ievadīta laika sprīža vai distances, kuģis paies tuvāk par lietotāja noteiktu distanci navigācijas zīmei vai navigācijai bīstamai vietai (šķērslim, vrakam vai klintij) ar dziļumu mazāku par drošības kontūru.

ECDIS ražotāji parasti izpilda prasības ļaujot lietotājam specificēt drošības domēnu ar sekojošiem parametriem:

• dziļumā ar drošības kontūru un drošības dziļumu;
• uz priekšu, norādot laika sprīdi vai distanci;
• uz abām pusēm (to var uztvert kā droša kanāla platumu), nosakot distanci.

Drošības domēna uzraudzība tiek veikta izmantojot vislielākā mēroga atmiņā esošās elektroniskās navigācijas kartes neatkarīgi no tā, kāda karte tiek attēlota uz displeja.

Laika sprīdi vai distanci priekšpusē esošo navigācijai bīstamo vietu uzraudzībai jāizvēlas pārdomāti, jo pārāk ilgs laiks vai liela distance radīs pārāk biežas trauksmes, kas var novērst sardzes stūrmaņa uzmanību. Savukārt, izvēloties pārāk mazu laiku vai distanci, var nepietikt laika reaģēšanai. Dažreiz drošā kanāla platumu var ievadīt katram pārgājiena posmam, no pagrieziena punkta līdz pagrieziena punktam, atsevišķi.

Mērvienības un obligāti sniedzamās ziņas par attēloto kartes rajonu

Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmai jāspēj sniegt vismaz šādas ziņas par displejā attēloto kartes rajonu:

• dziļuma mērvienības;
• augstuma mērvienības;
• aktuālais kartes mērogs;
• datu kvalitātes indikators;
• vertikālā bāze, no kuras tiek skaitīti ūdens dziļumi;
• ģeodēziskā sistēma;
• drošības dziļuma vērtība;
• drošības kontūras vērtība;
• magnētiskā variācija;
• kartes pēdējās korektūras numurs un datums;
• elektroniskās navigācijas kartes izdevuma numurs un tā izdošanas datums;
• kartes projekcija.

Diemžēl parasti šie dati nav atrodami vienā, viegli pieejamā logā.

Instrumenti

Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmās pieejami vairāki instrumenti, bet zemāk uzskaitītajiem jābūt katrā ECDIS:

• ģeogrāfiskās pozīcijas norāde ievadot tās platumu un garumu;
• uz displeja izvēlēta punkta ģeogrāfisko koordinātu noteikšana. Daudzās sistēmās kursora ģeogrāfiskais platums un garums tiek uzrādīts nepārtraukti;
• metode, lai aprēķinātu attālumu un peilējumu no viena punkta uz otru;
• metode, lai aprēķinātu ģeogrāfiskās koordinātas, ja dots attālums un peilējums no zināmas pozīcijas;
• metodes abu augstāk minēto parametru noteikšanai izmantojot lielo aploci jeb ortodromu;
• viena vai vairākas elektroniskās peilējuma līnijas (electronic bearing line (EBL) — angļu val.) ar skaitlisku nolasījumu;
• viens vai vairāki maināma attāluma marķieri (variable range marker (VRM) — angļu val.) ar skaitlisku nolasījumu;
• iespēja ievadīt un atlikt ar citiem tehniskajiem līdzekļiem iegūtas peilējuma un attāluma pozīciju līnijas no kartē atzīmētiem objektiem, lai sistēma varētu aprēķināt kuģa atrašanās vietu, kā arī izmantot šo pozīciju kā atskaites punktu lagrēķinam.

Bieži elektroniskās peilējuma līnijas un attāluma marķieri ir apvienoti elektroniskajās attāluma un peilējuma līnijās (electronic range and bearing line (ERBL) — angļu val.). Tādā gadījumā šis ir instruments ar kuru nodrošina attāluma un peilējuma aprēķinu no viena punkta uz otru, kā arī ģeogrāfisko koordinātu aprēķinu, ja dots attālums un peilējums no zināmas pozīcijas.

Attēlojamie elementi un parametri

Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmai jāspēj attēlot sekojoši bieži izmantoti elementi un parametri:

• kuģa primārās un sekundārās pavadoņnavigācijas sistēmas atstātās pēdas (track — angļu val.) ar laika atzīmēm;
• kursa un ātruma virs grunts vektors;
• maināma attāluma marķieris un/vai elektroniskā peilējuma līnija;
• kursors;
• atzīme par svarīgu notikumu, tajā skaitā lagrēķina pozīcija un laiks;
• noteiktā kuģa atrašanās vieta un laiks;
• pozīciju līnija un laiks;
• pārnestā pozīciju līnija un laiks;
• prognozētās un izmērītās straumes vektors;
• navigācijai bīstamu vietu izcēlumi;
• drošības robežpeilējumi;
• žiroskopiskā vai magnētiskā kompasa kurss un ātrums caur ūdeni;
• maršruta punkti (waypoint — angļu val.);
• attālums līdz maršruta punktam vai tā beigām;
• plānotie ierašanās laiki maršruta punktos;
• navigācijas gaismu redzamības robežas, lai noteiktu to atklāšanās distanci;
• stūres pārlikšanas pozīcijas un laiki.

Jūrniecības informācijas pārklājumi

Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma principā var attēlot dažāda veida citus kartē neesošus, bet drošai navigācijai noderīgus datus, ja vien tie neaizsedz attēloto sistēmas elektroniskās navigācijas kartes informāciju. Tā kā šie papildus dati var veicināt attēla pārblīvēšanu ar informāciju, visus ar karti nesaistītos datus jāspēj noņemt ar vienu lietotāja darbību. Šādi dati ietver izsekojamos radara mērķus, radara attēlu, AIS mērķus, prognozētos straumes vektorus, jūrniecības drošības informāciju (Marine Safety Information (MSI) — angļu val.) un meteoroloģiskos datus. ECDIS nav noteikta obligāta prasība spēt attēlot jebkādus citus datus, kuri nav daļa no elektroniskās navigācijas kartes.

Jūrniecības informācijas pārklājumus (Marine information overlays (MIO) — angļu val.) vispārīgi iedala divās kategorijās: statiskajos un dinamiskajos. Statiskie MIO satur informāciju, kura ir salīdzinoši nemainīga vai paredzama, piemēram, prognozētās straumes, magnētiskā variācija, speciāli aizsargātu jūras rajonu raksturs un robežas. Dinamiskie MIO pamatā satur datus, kuri nav paredzami vismaz ilgākā laika posmā. Bez radara un AIS informācijas tie ietver arī laikapstākļu, viļņošanās un ledus pārklājuma datus.

Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs (UK Hydrographic Office (UKHO) — angļu val.) piedāvā, līdzīgi kā ar korektūru, regulāri piegādāt provizoriskos (preliminary — angļu val.) un pagaidu (temporary — angļu val.) paziņojumus jūrniekiem MIO veidā. Provizorisko un pagaidu paziņojumu jūrniekiem ietekmētie rajoni ECDIS displejā tiek attēloti ar rozā pārklājumu. Teksta logs attēlo attiecīgā provizoriskā vai pagaidu paziņojuma jūrniekiem pilnu tekstu.

Starptautiskā Jūras organizācija nosaka, ka MIO dati nedrīkst aizsegt attēlotos sistēmas elektroniskās navigācijas kartes datus un tiem ir jābūt skaidri atšķiramiem.

Daži ražotāji izmanto dinamiskos MIO, lai attēlotu NAVTEX informāciju. Sistēmas programmnodrošinājums atkodē saņemtos NAVTEX datus, lai pareizajās ģeogrāfiskajās pozīcijās uz ECDIS displeja attēlotu simbolus, kuri norāda par ziņojuma esamību. Lai aplūkotu pilnu ziņojuma tekstu, jāizvēlas attiecīgais simbols.

Tā kā ENC dati vienmēr tiks attēloti virs radara attēla un karšu radarā tā attēls tiks attēlots virs ENC datiem, ECDIS nevar aizstāt radaru un karšu radars nevar aizstāt ECDIS.

Datu kvalitāte

Elektroniskās navigācijas kartes dati var būt neprecīzi vairāku iemeslu dēļ:

• var būt notikušas fiziskas izmaiņas kartē attēlotajā situācijā, kopš pēdējiem hidrogrāfiskajiem mērījumiem, nogulsnēšanās, bagarēšanas, jaunu vraku un krastmalas atjaunošanas rezultātā;
• var būt notikušas plānotas vai neplānotas izmaiņas navigācijas līdzekļu pozīcijās, piemēram, bojas nonešana;
• datu ieguve var būt bijusi neprecīza. Kartes var būt bāzētas uz datiem, kuri iegūti ar neprecīzākiem vietas noteikšanas paņēmieniem. Turklāt vietas noteikšana var būt bijusi veikta tādā ģeodēziskajā sistēmā, kuru nav iespējams precīzi attiecināt uz WGS84;
• sākotnējie dati var būt bijuši bāzēti uz retiem punktveida dziļuma mērījumiem. Šī iemesla dēļ jūras dibena forma starp mērījumu veikšanas punktiem var ievērojami atšķirties;
• karte var saturēt tās sastādīšanā pieļautas kļūdas, kuras nav atklājis kvalitātes nodrošināšanas process. Joprojām pastāv atšķirība kvalitātē starp dažādu valstu hidrogrāfijas biroju sastādītajām kartēm;
• karte var nebūt piemērota paredzētajam mērķim, piemēram, tās oriģinālais jeb sastādīšanas mērogs var būt pārāk mazs.

Starptautiskā Hidrogrāfijas organizācija (International Hydrographic Organization (IHO) — angļu val.) rekomendē hidrogrāfijas birojus iekļaut elektroniskajās navigācijas kartēs datus par pārliecības zonām (Zone of Confidence — angļu val.).

Pārliecības zona (CATZOC)

Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmās pastāv svarīga objektu īpašība — datu pārliecības zonas kategorija (Category of Zone of Confidence in Data (CATZOC) — angļu val.). CATZOC dokumentācijā bieži saīsina līdz ZOC. Piesaistītā ZOC kategorija norāda attiecīgās elektroniskās navigācijas kartes datu atbilstību minimāli noteiktajai pozīcijas un dziļuma precizitātei. Pastāv sešas kategorijas: A1, A2, B, C, D un nenovērtēti dati.

Lietotājam ir būtiski zināt rajonu, caur kuriem tiek plānots pārgājiens, ZOC, jo kategorija tieši ietekmē gan pārgājiena plānošanas, gan pārgājiena uzraudzības laikā veicamās darbības un pieņemamos lēmumus. Ne visu ENC datiem ir piesaistīta ZOC. Atsevišķās iekārtās ZOC ir pieejama izvēloties attiecīgu izvēlnes komandu. Citās CATZOC dati ir atrodami informācijas logā. Tāpat lietotājs var izvēlēties pilnā displeja kategoriju vai standarta displejam pievienot CATZOC slāni. Uz displeja kategorija tiek attēlota ar zvaigznēm, proti, piecas zvaigznes atbilst kategorijai A1, bet viena zvaigzne kategorijai D.

Iespējams informācijas logs ir pats neērtākais veids, lai novērtētu ZOC līmeni, jo tas neparāda robežas, kur kategorija mainās. Pilnā displeja kategorija, savukārt, var veicināt attēla pārblīvēšanu ar informāciju, tomēr daudzās sistēmās tas ir vienkāršākais veids kā attēlot pārliecības zonas.

Karšu veidi

Elektroniskās navigācijas kartes (ENC)

Elektroniskā un rastra navigācijas karte

Elektroniskās navigācijas kartes ir vektoru kartes, kuras atbilst elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmu karšu datubāžu prasībām ar standartizētu saturu, struktūru un formātu. Tās izmantošanai ECDIS izdod valdību hidrogrāfijas biroji paši vai arī citas organizācijas to vārdā. ENC ir vektoru kartes, kuras atbilst arī Starptautiskās Hidrogrāfijas organizācijas specifikācijām, kādas dotas IHO publikācijā S-57.

ENC satur visu drošai navigācijai nepieciešamo kartes informāciju un var saturēt papildus informāciju tai, kas ietverta papīra kartē. Sistēmas, kas izmanto ENC kartes var tikt ieprogrammētas, lai brīdinātu par draudošām briesmām attiecībā pret kuģa atrašanās vietu un kustību. ECDIS sistēmām jābūt sertificētām atbilstoši Starptautiskās Jūras organizācijas prasībām.

Rastra navigācijas kartes (RNC)

Rastra navigācijas kartes (Raster Navigational Chart (RNC) — angļu val.) ir rastra grafikas kartes, kuras atbilst IHO specifikācijai S-61 un tiek iegūtas pārvēršot papīra kartes digitālajos attēlos ar skeneri. Attēls ir līdzīgs digitālā fotoaparāta fotogrāfijām, kuras var pietuvināt, lai iegūtu detalizētāku informāciju, tāpat kā ar ENC. IMO rezolūcija MSC.86(70) ļauj ECDIS aprīkojumam strādāt rastra karšu attēlošanas sistēmas (Raster Chart Display System (RCDS) — angļu val.) režīmā tikai tad, ja nav pieejamas ENC. Parasti tas ir okeānos un attīstības valstu ūdeņos.

Normatīvā bāze

Elektronisko karšu (bez datiem) struktūrai un formātam jāatbilst Starptautiskās Hidrogrāfijas organizācijas noteiktiem formātiem.

• S-52 "Kartes satura un ECDIS displeja izskata specifikācija" (attēlošanas bibliotēka);
• S-57 "Digitālo hidrogrāfisko datu pārsūtīšanas standarts". Pamata elektronisko navigācijas karšu formāts. Paredzēts datu apmaiņai starp hidrogrāfijas birojiem, aģentūrām, kartogrāfiskās produkcijas ražotājiem un sistēmu;
• S-63 "Datu aizsardzības shēma". Navigācijas karšu izplatīšanas standarts iekārtu izstrādātājiem, paredz S-57 formāta datu šifrēšanu;
• S-101 "Elektronisko navigācijas karšu standarts". Jaunā versija, kura, iespējams, nākotnē aizstās S-57;
• IMO rezolūcija A.694(17) "Vispārējās prasības kuģa radio aprīkojumam, kurš veido daļu no globālās jūras negadījumu un drošības sakaru sistēmas (Global Maritime Distress and Safety System (GMDSS) — angļu val.), un elektroniskajiem navigācijas līdzekļiem";
• IMO rezolūcija A.817(19) "Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmu (ECDIS) snieguma standarts";
• 2006. gada 5. decembra IMO rezolūcija MSC.232(82) "Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmu (ECDIS) grozīto snieguma standartu pieņemšana".

Ārējās saites

• OpenCPN nājas lapa. OpenPCN ir ar licenci GPL v2 publicēta elektronisko karšu sistēmas datorprogramma, kura pieejama brīvai lejupielādei un uzstādīšanai uz personālajiem datoriem (angliski)
• ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas interaktīvais, grafiskais katalogs ASV elektronisko navigācijas karšu atlasīšanai un lejupielādei. ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas kartes nav pakļautas autortiesību aizsardzībai, tāpēc ir brīvi lejupielādējamas (angliski)