Otrā pasaules kara laikā piedalījās Kaujā par Franciju, kur Viclēbena armija forsēja Mažino līniju. Kādu brīdi bija Rietumu karaspēka virspavēlnieks, tomēr veselības stāvokļa (daži avoti vēsta, ka opozīcijas režīmam) dēļ 1941. gadā demobilizējās.
Pēc 20. jūlija sazvērnieku plāniem Ervinam fon Viclēbenam tika paredzēts Vācijas armijas virspavēlnieka amats. Tomēr pēc Klausa fon Štaufenberga atentāta pret Hitleru "Vilku midzenī" pie Rastenburgas, Ervins fon Viclēbens sazvērnieku centrā - Bendlerblokā, Berlīnē (Vērmahta štābā) ieradās ar krietnu novēlošanos, kad bija jau skaidrs, ka sazvērnieki ir zaudējuši.
Arestēts un tiesāts t.s. Tautas tiesā (Volksgerichtshof). Notiesāts uz nāvi, nāvessods izpildīts 8. augustā Plocenzē cietumā.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ervins fon Viclēbens.
.svg){kind=small}