Ezeru ķauķis
| Ezeru ķauķis Acrocephalus scirpaceus (Hermann, 1804) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Kāpelētājķauķu dzimta (Acrocephalidae) |
| Ģints | Kāpelētājķauķi (Acrocephalus) |
| Suga | Ezeru ķauķis (Acrocephalus scirpaceus) |
 Ezeru ķauķis Vikikrātuvē | |
Ezeru ķauķis jeb ezera ķauķis (Acrocephalus scirpaceus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns. Sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.[1] Izdala 4 pasugas.[1]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Visas ezeru ķauķa populācijas ir gājputni.[2] Ligzdo Eiropas centrālajā daļā, fragmentāri arī Spānijā, Itālijā un Grieķijā. Uz ziemeļiem areāls plešas līdz Anglijas, Zviedrijas un Somijas vidienei. Ārpus Eiropas ligzdo Vidusāzijā, Aizkaukāzā, Tuvo Austrumu ziemeļu daļā un Ziemeļāfrikā. Ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras.[1][3]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ezeru ķauķis Latvijā piemērotās vietās (ezeros un dīķos ar niedrājiem) ir parasts ligzdotājs.[3] Populācijas lielums Latvijā ir apmēram 20 000—40 000 pāru. Ligzdo galvenokārt ezeros ar plašām niedru audzēm. Parasti izvēlas niedru audzes, kuras visu gadu atrodas ūdenī un izvairas no niedru audzēm uz sauszemes.[4]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.jpg)
Ezeru ķauķis ir spēcīgs, samērā liels ķauķis ar noapaļotiem spārniem, lielu knābi un lielām pēdām, kas piemērotas niedres aptveršanai. Ķermeņa garums 12,5—14 cm, spārnu plētums 17—21 cm, svars 8—19,7 g.[2][4][5][6]
Apspalvojums vienlaidus dzeltenbrūns: mugura, spārnu virspuses un galvas virsa nedaudz tumšākas, ar vieglu rudu tonējumu, vēders un krūtis gaiši, gandrīz balti, sāni nedaudz tumšāki kā vēders. Virs acs izplūdusi, dzeltenīga svītra, ap acu gaišs gredzens, bet starp aci un knābi tumšāks laukumiņš. Lidspalvu maliņas gaišākas.[4][5][6] Jaunie putni košāk rudi nekā pieaugušie īpatņi. Acu krāsa atkarībā no vecuma ir mainīga: jaunajiem putniem acis ir melnas vai tumši brūnas, pieaugušajiem gaiši olīvbrūnas.[5][6]
Līdzīgas sugas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Visgrūtāk ezeru ķauķis atšķirams no purva ķauķa, kurš ir nedaudz lielāks. Dabā drošākā atšķiršanas pazīme ir balss, bet vairumā gadījumu, kad putns nedzied, šīs sugas nav atšķiramas pat pieredzējušam putnu pazinējam.[4]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ezeru ķauķis galvenokārt uzturas ezeru, dīķu, grāvju un lēnu upju niedrājos, ir sastopams arī kārklu un vītolu audzēs ūdenstilpju krastos. Migrācijas laikā un ziemošanas vietās apmetas jebkādos biezos krūmos, mežmalās, aizaugušos dārzos un blīvi augošos, garos augos.[5][6]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ezeru ķauķis galvenokārt barojas ar kukaiņiem un to kāpuriem, kā arī ar citiem nelieliem bezmugurkaulniekiem, piemēram, ar zirnekļiem un kolembolām. Nelielos daudzumos barojas arī ar ogām, sēklām un ziediem.[2][5][6] Barību meklē niedrēs, krūmos un uz zemes.[5]
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ezeru ķauķi parasti veido monogāmus pārus. Ligzdošanas sezona Eiropā ilgst no maija līdz jūlija beigām vai augusta sākumam, Ziemeļāfrikā no aprīļa līdz jūlijam.[2][5] Ligzdo vaļīgās kolonijās, apmēram 15—50 m attālumā viens no otra. Dziļo kausveida ligzdu pāris būvē kopīgi, tomēr lielāko daļu darba paveic mātīte. Tā parasti atrodas niedrēs, seklā ūdenī, apmēram 50—80 cm augstumā no ūdens virsmas. Līgzda vīta no niedru šķiedrām, sausas zāles, augu pūkām un zirnekļu tīkla pavedieniem, no iekšpuses izklāta ar smalkākiem stiebriņiem un dažiem matiem.[5][6]
Dējumā 3—6 olas. Inkubācijas periods ilgst 8—13 dienas, perē galvenokārt mātīte. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido 10—13 dienu vecumā. Vecāki turpina barot jaunos putnus papildu 10—14 dienas.[5][6]
Ezeru ķauķis un dzeguze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ezeru ķauķis ļoti bieži kļūst par dzeguzes upuri. Dzeguze ligzdā iedēj tikai vienu olu. Dzeguzēns parasti izšķiļas pirmais un pārējās olas izgrūž no ligzdas. Dzeguzēnam, lai izaugtu, nepieciešams tik daudz barības, cik parasti apēd 3—4 ķauķēni. Dzeguzēns aug ātri un drīz vien ir lielāks nekā viņa audžuvecāki. Dzegužu parazītisms starp ezeru ķauķiem var sasniegt tādu līmeni, ka krītas populācijas lielums. Tādā gadījumā dzeguzes pārmetas uz citu sugu.[5]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ezeru ķauķim ir 4 pasugas:[1]
- Acrocephalus scirpaceus scirpaceus — nominālpasuga, ligzdo Eiropā līdz Krievijas rietumdaļai, arī Turcijas rietumos un Ziemeļāfrikas rietumos;
- Acrocephalus scirpaceus ammon — ligzdo Lībijas un Ēģiptes robežjoslas oāzēs;
- Acrocephalus scirpaceus avicenniae — ligzdo Sarkanās jūras krastos;
- Acrocephalus scirpaceus fuscus — ligzdo Ēģiptes ziemeļos un Turcijas centrālajā daļā, areālam turpinoties cauri Tuvajiem Austrumiem līdz Krievijas Eiropas daļas dienvidaustrumiem, Irānas ziemeļiem, Kazahstānai un Ķīnas ziemeļrietumiem.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 World Bird List: Bushtits, leaf warblers, reed warblers, 2018
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Alive: Common Reed-warbler (Acrocephalus scirpaceus)
- ↑ 3,0 3,1 Putni LV: Ezeru ķauķis Acrocephalus scirpaceus
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 Raksti Daba: Ezera ķauķis[novecojusi saite]
- ↑ 5,00 5,01 5,02 5,03 5,04 5,05 5,06 5,07 5,08 5,09 «ARKive: Eurasian reed-warbler (Acrocephalus scirpaceus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 1. februārī. Skatīts: 2018. gada 23. jūlijā. Arhivēts 2019. gada 1. februārī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 6,6 «Eurasian Reed Warbler Тростниковая камышевка Қамыс айқабағы». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 18. augustā. Skatīts: 2018. gada 23. jūlijā.