1905. gada revolūcijas laikā bija muižniecības pašaizsardzības vadītājs Jelgavā. Kurzemes bruņniecības pārstāvis Baltijas koncilā (1906), 17. oktobra savienības partijas biedrs, Krievijas Impērijas 3. un 4. Valsts domes deputāts (1907—1917).[2][3]
Smagi slimojis, 1913. gadā viņam amputēta kāja. Pēc 1919. gada uzturējās Berlīnē, kur nodarbojās ar publicistiku un rakstniecību.[4] Miris 1929. gada 4. augustā Gleinicā (Gleinitz), Silēzijā, Vācijā (tagad Polijā).[1]