Francisks Varslavāns
| Francisks Varslavāns | |
|---|---|
 | |
| Pilnais vārds | Francisks Varslavāns |
| Dzimis |
1899. gada 10. oktobrī Rēzekne, Latvija |
| Miris |
1949. gada 28. novembrī (50 gadu vecumā) Rīga, Latvija |
| Nozares | glezniecība |
Francisks Varslavāns (dzimis 1899. gada 10. oktobrī Rēzeknē, miris 1949. gada 28. novembrī Rīgā) bija Latvijas gleznotājs, Rēzeknes mākslinieku kopas dibinātājs. Viņa brālis Antons Varslavāns — aktieris un režisors, meita Večella Varslavāne — kostīmu māksliniece, mazmeita Frančeska Kirke — gleznotāja.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Francisks Varslavāns dzimis 1899. gada 10. oktobrī Rēzeknē amatnieka ģimenē. 1911. gadā ar ģimeni pārcēlies uz Pēterburgu, kur ieguvis māksliniecisko izglītību, no 1915. līdz 1917. gadam mācoties pie Nikolaja Rēriha Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā. Piedalījies Pilsoņu karā, vēlāk nokļuvis Vladivostokā, kur darbojies mākslinieku klubā "Balagančiks". Strādājis uz kuģa kā kurinātājs, šajā laikā bijis Polinēzijas salās un Ķīnā. Latvijā atgriezies 1920. gadā un atsācis dzīvot Rēzeknē, kur strādājis par zīmēšanas skolotāju Valsts skolotāju institūtā un Rēzeknes latviešu ģimnāzijā, ka arī dekoratoru Latgales latviešu teātrī (1921-1925). Pateicoties Kultūras Fonda stipendijai, apmeklējis Vīni, Prāgu, Romu, Florenci, Berlīni (1923) un Parīzi (1925), kur 1927. gadā strādājis itāliešu pantomīmas teātrī. Vēlāk, 1929. gadā bijis tvaikoņa, kas devās uz Brazīliju, komandas loceklis, nodarbodamies ar trauku mazgāšanu, maizes cepšanu, kā arī esot deju partnerim. Bijis Rēzeknes novada muzeja direktors (1940), Mākslas lietu pārvaldes tēlotājas mākslas nodaļas inspektors Rīgā (1940-1941). Sākoties Otrajam pasaules karam, 1941. gadā evakuējies uz Taškentu, bijis dekorators Hivas teātrī, kā arī strādājis Latvijas PSR Valsts mākslas ansamblī (1942 -1944). Latvijā atgriezies 1944. gadā un apmeties Rīgā, kur bijis Latvijas Padomju mākslinieciskās orgkomitejas loceklis un PSRS Mākslas fonda pilnvarotais pārstāvis Latvijā (1944-1946). 1944. gadā kļuvis Mākslinieku savienības biedrs. Ieguvis Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukumu (1943), kā arī medaļu "Par varonību Lielajā tēvijas karā 1941-1945" (1946). Miris 1949. gada 28. novembrī Rīgā, apbedīts Raiņa kapos.[1]
Mākslinieciskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1935. gadā dibinājis Rēzeknes mākslinieku kopu un bijis tās organizētājs un vadītājs līdz 1940. gadam.[2] Mākslinieka daiļradē vērojama franču modernisma ietekme, 1920. — 1930. gadi tiek uzskatīti par gleznotāja augstvērtīgāko laiku.
Gleznojis eļļas, akvareļa un pasteļa tehnikā portretus, aktus, žanrus un ainavas ar žanrisku ievirzi, kā arī reliģiska satura kompozīcijas. Mākslas darbos jaušama smeldzīga noskaņa, jūtīgs toņu salikums un nenobeigtības iespaids. Sākuma perioda darbos krāszieds ir piesātināts, bet vēlākos darbos parādās maigākas, tonāli dzidrākas un vārīgākas noskaņas. Padomju varas gados gleznotājs sekojis prasībām pēc detalizācijas un iluzoruma. Mākslinieks arī veidojis zīmējumus. Rēzeknē glabātie mākslas darbi Otrā pasaules kara laikā zuduši.[1]
Izstādes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmo reizi izstādēs piedalījās 1918. gadā. Piedalījies Neatkarīgo mākslinieku vienības (1924 -1926) un mākslinieku biedrības "Zaļā vārna" (1927-1931) izstādēs, latviešu mākslas izstādēs Ļeņingradā un Maskavā (1934), Prāgā, Budapeštā, Vīnē (1937), Londonā un Parīzē (1939).
Personālizstādes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Personālizstādes noritējušas Rīgā (1924, 1926,[3] 1930, 1934, 1935, 1949), Rēzeknē (1924). Piemiņas izstādes notikušas Rīgā (1975, 2000), kā arī dzimtas izstādes Rēzeknē (1985), (2018).[4]
Piemiņa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rēzeknē ir Franciska Varslavāna iela un pie mājas, kur dzīvojis mākslinieks (Bukmuižas ielā 78) 1963. gadā uzstādīta piemiņas plāksne.[5]
Grāmatas par Francisku Varslavānu:
Izmantotā literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. 4.. Rīga: Preses nams, 2003. 303 lpp.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. 4.. Rīga: Preses nams, 2003. 25. - 26. lpp.
- ↑ «www.pvg.edu.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2011. gada 18. augustā. Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Skat. avīzes Jaunākās Ziņas 1926. gada 11. jūnija numuru Arhivēts 2021. gada 18. janvārī, Wayback Machine vietnē. (PDF, 9,7 MB), 3. (foto) un 4. (reklāma) lpp.
- ↑ «Vienā izstādē būs aplūkojami Franciska Varslavāna un Frančeskas Kirkes darbi». diena.lv. 2018. gada 22. februāris. Skatīts: 2021. gada 3. martā.
- ↑ «Francisks Varslavāns». latgalesdati.du.lv. Skatīts: 2021. gada 3. martā.
- ↑ Arturs Lapiņš. Francisks Varslavāns: dzīve un darbs. Rīga : Liesma, 1965.
- ↑ Irēna Vilčuka. Francisks Varslavāns. Rēzekne : Rēzeknes Latgaliešu Kultūras biedrība, 2013. ISBN 9789984498836.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|