Francis Jēkabs Leforts jeb Fransuā Žaks Leforts (franču: François Le Fort, krievu: Франц Яковлевич Лефорт, 1656–1699) bija hugenotu cilmes Krievijas caristes armijas virsnieks un diplomāts, Pētera I līdzgaitnieks.
Dzimis 1656. gadā Ženēvā tirgotāja ģimenē. Dienēja Nīderlandes armijā. Krievu—turku kara laikā 1676. gada februārī viņš ieradās MaskavasVācu slobodā un 1679. gada sākumā pievienojās Kijivas garnizonam ģenerāļa Patrika Gordona vadībā. Pēc kara viņš pildīja dažādus diplomātiskus uzdevumus līdz 1685. gada rudenim. Pēc tam, kad 1689. gada 27. augustā Pēteris I veica galma apvērsumu un kļuva par Krievijas valdnieku, viņš 1690. gadā Lefortu paaugstināja par ģenerālmajoru, ģenerālleitnantu (1691) un ģenerāli (1693). Nākamā Krievu—turku kara laikā Leforts no 1695. līdz 1696. gadam vadīja Krievijas kara floti. 1697. gadā viņš kopā ar caru Pēteri caur Rīgu, Liepāju, Kēnigsbergu devās uz Holandi, tad Angliju un Austriju, kur nodarbojās ar spiegošanu un speciālistu vervēšanu. 1698. gada augustā Ravas-Ruskas pilsētiņā Ukrainā Pēteris I un SaksijaskūrfirstsAugusts II pārrunāja turpmākās sadarbības plānus par Baltijas jūras austrumu krasta zemju atņemšanu Zviedrijai un savstarpēju sadalīšanu. Pēc atgriešanās Maskavā 1698. gadā Leforts pārcēlās uz viņam celtu pili (Лефортовский дворец) pie Jauzas upes, kurā cars Pēteris rīkoja visas savas sanāksmes un svinības.
Miris Maskavā 1699. gada 12. martā, cars Pēteris viņam sarīkoja valsts bēres.