Freds Rebels
| ||||||||||||
Freds Rebels, īstajā vārdā Paulis Sproģis[1] (1886—1968), bija latviešu burātājs, rakstnieks un dēkainis, pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja Kluso okeānu no Austrālijas līdz Kalifornijai (1932—1933).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis kā Paulis Krišjānis Jūlijs Sproģis 1886. gada 10. novembrī (pēc v.s.)[2] Ventspilī skolotāja Indriķa Sproģa un viņa sievas Johannas, dzimušas Šulcas, ģimenē. Mācījās Rīgas Pētera reālskolā, pēc 1905. gada revolūcijas strādāja kādā Varšavas bankā. 1907. gadā, izvairoties no karaklausības, emigrēja uz Vāciju. Hamburgā nelegāli iegādājās pasi ar Fred Rebell vārdu, izņēma jūrnieka apliecību un sāka strādāt uz tvaikoņiem par kurinātāju. 1910. gadā no Anglijas devās uz Austrāliju, kur strādāja uz dzelzceļa, fermā, kokzāģētavā un pie koku ciršanas. 1916. gadā Bridžtaunā salaulājās ar Emīliju Krūmiņu un saimniekoja savā ģimenes fermā. 1925. gadā fermu pārdeva, dzīvoja Frīmentlā, tad Pērtā, kur strādāja par galdnieku, vēlāk ražoja ierīces mitruma noteikšanai sienās. 1928. gadā izšķīrās no sievas un pārcēlās uz dzīvi Sidnejā, tirgojās ar paša ražotām mitruma mērīšanas ierīcēm.
Lielās depresijas laikā viņš zaudēja darbu, pārbūvēja nelielu jahtu un nosauca to par "Elaini".
"Laivas kustības ātruma mērīšanai nepieciešamo lagu izgatavoju no kāda slotas kāta, piestiprinādams tam alumīnija spārnus ar tādu aprēķinu, lai tas izdarītu vienu pilnu apgriezienu ik pēc 12 angļu coļļu liela atstatuma. Kā indikatoru pielāgoju mazu pulksteni, kuru noregulēju tā, lai katra minūte rādītu laivas noietu nautisko jūdzi. Ja ņēmu vērā instrumentam piemītošo nokavējumu, apmēram 20%, tad varēju uz to diezgan droši paļauties. - Kompass bija apmēram pusotras collas caurmērā, kādus parasti lieto tūristi un skauti. Kompasu iekabināju misiņa kārbiņā un jāatzīst, ka atskaitot dažus gadījumus, kad tajā bija iekļuvis sāļais jūras ūdens un adatiņa sāka lipt pie stikla, kompass izrādījās maniem nolūkiem un vajadzībām pilnīgi pietiekošs. - Mans sekstants turpretim bija īsts “meistardarbs”. To izgatavoju no dzelzs stīpas, kurā iestiprināju mazu tālskatu, kādu mēdz lietot skolnieki. Tam pielāgoju pāris gludas nerūsējoša tērauda plāksnītes [izslīpētas no galda naža], kas bija domātas kā reflektori. Beidzot vēl piestiprināju visam tam veca zāģa daļu, izmantojot to kā skalu nodalījumu iezīmēšanai. Pagāja vairāk kā nedēļa, kamēr dabūju visu to pilnīgā kārtībā, jo darbs prasīja ārkārtīgu precizitāti… "[3]
1931. gada 31. decembrī viņš vienatnē ar jahtu Elaine devās okeānā un pēc vairāk kā četrdesmit dienām sasniedza Janutas (Yanutha) saliņu pie Fidži salas, vēlāk Suvas ostu.
"Manās asinīs pamodās kaut kas radniecīgs senajiem drošsirdīgajiem jūras braucējiem vikingiem vai mūsu pašu Kursas dēliem. Vētras sāka mani sajūsmināt. Lai cik briesmīgi trakoja jūra, - kamēr vien mana laiva virzījās uz priekšu, es biju apmierināts. (…) Gandrīz veselu nedēļu [šajā ceļā] vēja virziens un stiprums bija tik noteikts un nemainīgs, ka nevajadzēja pieskarties ne stūrei, ne burām. Laiks [visumā] bija tik jauks kā kādā izpriecas braucienā. Un, bij tīri žēl, ka esmu savā ceļojumā viens. Tomēr negarlaikojos. Viļņojošais okeāns, jūras putni un zivis saistīja manu uzmanību. Bez tam ļoti bieži biju aizņemts ar lasīšanu vai rakstīšanu, vai kāda priekšmeta pētīšanu. –Vislabāk šajā vientulībā man patika nopietnas studijas, zinātniski darbi un Longfelo dzeja."[3]
Suvā viņš septiņas nedēļas gatavojās tālākajam ceļam un izgatavoja pašdarinātu pasi. 1932. gada 20. aprīlī atkal devās jūrā un sasniedza Apijas ostu Samoa arhipelāgā, 25. jūnijā Kuka Salas, tālāk Ziemassvētku salu. 25. augusta rītā Elaine startēja uz Havaju salām un 18. septembrī ienāca Honolulu, kur noturēja priekšlasījumus daudzās skolās, vairākos klubos un baznīcās. 3. novembrī jahta sāka 2400 jūdžu garu ceļa posmu uz Kaliforniju. 1933. gada 3. janvārī pie apvāršņa parādījās zeme. Tā izrādījās San Nikola sala, kas atrodas 80 jūdzes uz dienvidiem no Losandželosas San Pedro ostas, kuru Sproģis sasniedza 8. janvārī. Naktī no 10. uz 11. janvāri San Pedro ostā orkāna “Santiāna” laikā gāja bojā viņa jahta un Sproģi internēja imigrācijas barakās. Pēc atbrīvošanas Sproģis vairāk nekā divus gadus dzīvoja ASV un nonāca pie atklāsmes par Dieva radītās pasaules likumu neapstrīdamu prioritāti, pār jebkuru cilvēku radīto pasauli, un tās rakstītām normām, taču tā arī nespēja nokārtot savus personas dokumentus.[3]
1935. gada 8. oktobrī Sproģi izraidīja no ASV, 4. decembrī viņš caur Brēmenes ostu ieradās Rīgā, kur lūdza nokārtot Latvijas pasi. Dzīvoja Piltenē, kur viņa vecāki bija iepirkuši lauku mājas. 1937. gadā Rīgas apgādā “Krīvs” iznāca Sproģa piedzīvojumu grāmata ar nosaukumu “Pāri ōkeanam”, kas 1939. gadā Londonā un ASV angliski iznāca ceļojuma apraksta angliskā versija ar nosaukumu Escape to the Sea. The Adventures of Fred Rebell who Sailed Single — handed in an Open Boat 9,000 Miles Across the Pacific, Etc.
1937. gada 12. augustā Paulis Sproģis no Liepājas ostas devās jaunā pasaules ceļojumā savā pašbūvētā buru laivā “Selga”. Pārtiku — miltus, putraimus, kausētu sviestu, pupas, zirņus, medu, ievārījumu viņš paņēma līdzi gandrīz veselam gadam. Produkti bija sabērti cieši noslēgtās skārda mucās un bundžās. 17. oktobrī laikraksts “Gulbenes ziņas” rakstīja, ka “Selga” jau sasniegusi Ķīles ostu. Ceļotājs pēc atpūtas gatavojas turpināt ceļu gar Anglijas, Francijas un Portugāles krastiem, lai apbraucot Āfriku, šķērsotu Indijas okeānu un tad sasniegtu Austrāliju.[4] Tomēr 23 pēdu garā zvejnieku laiva, kas par 100 latiem nopirkta Liepājā no kāda zvejnieka un pārbūvēta (uzstādot 800 mārciņu betona ķīli, iebūvējot kajīti un uzliekot klāju), diemžēl neattaisnoja uz to liktās cerības. Lai arī laivas buras bijušas pietiekami lielas, taču laivas konstrukcija nebijusi īsti derīga tik tālai ceļošanai atklātā okeānā. Jau ceļa sākumā piekrastei būvētajai laivai ir gadījies “niķoties”. Taču Biskajas līcī stipras vētras laikā “Selga” tika apgāzta, lai arī buras bijušas nolaistas. Slēgtajā kajītē sāka ieplūst ūdens, un situāciju glābis tikai tas, ka ķīlis šoreiz vēl paguvis laivu “piecelt”. Vētra nerimusies, bet telpās bija daudz ūdens un pārtikas krājumi slapji. Tas lika griezties atpakaļ uz tuvāko Anglijas ostu. Izvērtējot visu līdzšinējo šī ceļojuma pieredzi, Sproģis nolēma ceļojumu pārtraukt. Jahtu viņš pārdeva kādam vietējam zvejniekam par 25 angļu mārciņām. No Liepājas līdz katastrofas vietai Biskajas līcī viņš bija nobraucis tikai apmēram 1900 jūdzes.[3]
Tad viņš pieteicās kādas jahtas komandā, kas no Džērsijas salas devās uz Kanāriju salām, Barbadosu, Panamas kanālu, Marķīza salām, Taiti, Samoa un Fidži. 1939. gada 15. decembrī sasniedza Sidneju Austrālijā. Sidnejā viņš strādājis par galdnieku manekenu rūpnīcā, dzīvoja Tempī priekšpilsētā. Vēlāk viņš kļuva par Sidnejas Vasarsvētku draudzes garīgo sludinātāju. Miris 1968. gada 10. novembrī Sidnejā.
Grāmata un tās tulkojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Paulis Sproģis (Freds Rebels) “Pāri ōkeanam”. Rīga: apgāds “Krīvs”, Brīvības ielā Nr 2. 1937. — 168 lpp. (otrais izdevums: Pāri okeānam. Zinātne, 1994. — 141 lpp.)
- "Escape to the Sea" — The Adventures of Fred Rebell WHO SAILED SINGLEHANDED IN AN OPEN BOAT 9,000 MILES ACROSS THE PACIFIC. London: Youth Book Club Ltd. (atkārtots izdevums: "Digit Books" R475 — Brown, Watson Ltd. London) (angliski)
- Seul sur les flots / Fred Rebell ; traduction [de l'anglais] d'Olivier Le Carrer, DL 2018 [Patronyme dévoilé en 4e de couv.] (franciski)
- Фред Ребелл. Побег в море. Приключения Фреда Ребелла, проплывшего в открытой лодке 9000 миль по Тихому океану в поисках счастья Arhivēts 2021. gada 11. aprīlī, Wayback Machine vietnē. (2016. gada tulkojums) (krieviski)
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "The Boats They Sailed In" by John Stephen Doherty, pub. W.W. Norton & Co. 1985 ISBN 0-393-03299-X
- "Rebell, Fred (1886—1968)" Australiand Dictionary of Biography
- Gillian Fulloon, 'Rebell, Fred (1886—1968)', Australian Dictionary of Biography, Volume 11, Melbourne University Press, 1988, pp 345–346.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|