Barbadosa

Barbadosa
Barbadosa Barbados
Karogs	Ģerbonis
	Devīze: "Pride and Industry"
	Himna: In Plenty and In Time of Need;
	Location of Barbados
Galvaspilsēta; (un lielākā pilsēta)	Bridžtauna; 13°00′N 59°32′W / 13.000°N 59.533°W
Valsts valodas	angļu valoda
Valdība	Parlamentāra republika
Neatkarība
Platība
Iedzīvotāji
IKP (PPP)	2016. gada aprēķins
TAI (2019)	▬ 0,814 (augsts) (58.)
Valūta	Barbadosas dolārs (BBD)
Laika josla	UTC−4 (AST) (UTC-4)
Interneta domēns	.bb
ISO 3166-1 kods	052 / BRB / BB
Tālsarunu kods	+1 (+1-246)

Barbadosa (angļu: Barbados; izrunā: /bɑːˈbeɪdɒs, bɑrˈbeɪdoʊs/) ir salu valsts, kas atrodas Centrālamerikā, Atlantijas okeāna rietumos. No visām Karību jūras salām Barbadosa atrodas vistālāk uz austrumiem. Tuvākā kaimiņvalsts ir Sentvinsenta un Grenadīnas, kas atrodas aptuveni 160 km uz rietumiem. Barbadosa ir neatkarīga valsts, Apvienotās Karalistes pakļautībā tā bija līdz 1966. gadam. Barbadosas galvaspilsēta ir Bridžtauna.

Barbadosā dzīvo 285 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem aptuveni 90% ir pēcteči vergiem, kurus savulaik ieveda no Āfrikas. Oficiālā valsts valoda ir angļu valoda. Dominējošā reliģija ir kristietība, galvenokārt, protestantisms.

Vēsture

Barbadosas pirmie iedzīvotāji bija aravaki, kuri ap 4.–7. gadsimtu ieradās no Dienvidamerikas, bet vēlāk tos izspieda karību ciltis. Pirmie eiropieši, kas sasniedza salu, bija spāņi un portugāļi 16. gadsimtā, taču viņi to nekolonizēja – portugāļi salu nosauca par Los Barbados (“bārdainie”) dīvaino fikusu un vīģu koku gaisa sakņu dēļ.

1627. gadā Barbadosu kolonizēja angļi, un tā kļuva par Lielbritānijas īpašumu. Kolonijas sākumā šeit tika audzēts tabaka un kokvilna, bet drīz vien galvenais ienākumu avots kļuva cukurniedru plantācijas, kuras balstījās uz afrikāņu vergu darbu. Līdz ar to Barbadosa kļuva par vienu no bagātākajām britu kolonijām Karību jūrā, taču vergu dzīves apstākļi bija smagi, kas radīja dumpjus un pretošanos. Vergtura sistēma pastāvēja līdz 1834. gadam, kad tika atcelta verdzība visās Britu impērijas kolonijās.

19.–20. gadsimtā Barbadosa saglabāja ciešas saites ar Lielbritāniju, bet vienlaikus attīstījās vietējā sabiedrība un pieauga pašnoteikšanās prasības. 1937. gadā notika plaši sociālie nemieri, kas veicināja darba ņēmēju tiesību un vēlēšanu reformas. 1950. gados Barbadosa piedalījās Rietumindijas federācijā, bet pēc tās sabrukuma izvēlējās turpināt neatkarības ceļu.

1966. gada 30. novembrī Barbadosa ieguva neatkarību kā parlamentāra monarhija, saglabājot Lielbritānijas karalieni kā valsts galvu un iestājoties Nāciju Sadraudzībā. Ekonomika no cukura audzēšanas pakāpeniski pārorientējās uz tūrisma un finanšu pakalpojumu nozari.

1967. gada 30. novembrī, atzīmējot neatkarības 55. gadadienu, Barbadosa oficiāli kļuva par republiku, pārtraucot monarhijas statusu un ievēlot savu pirmo valsts prezidentu, bet vienlaikus saglabājot vietu Sadraudzībā.

2021. gada septembra beigās Barbadosas parlamenta apakšpalāta vienbalsīgi atbalstīja konstitūcijas grozījumus, saskaņā ar kuriem Apvienotās Karalistes karaliene Elizabete II vairs nebūs valsts galva. Oktobrī parlaments valsts prezidenta amatā ievēlēja Sandru Meisoni, kura bija salas ģenerālgubernatore kopš 2018. gada. Valsts oficiāli kļuva par republiku 2021. gada 30. novembrī.^[1]