Friulu valoda

Vikipēdijas lapa
Friulu valoda
Furlan
Valodu lieto: Itālija
Pratēju skaits: 794 000
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Itāļu
  Romāņu
   Rietumitāliešu
    Gallu-ibēriešu
     Gallu-romāņu
      Gallu-rētiešu
       Retoromāņu
        Friulu valoda 
Rakstība: Latīņu alfabēts 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: nav

Minoritātes valoda:
Karogs: Itālija Itālija (Friuli-Venēcija Džūlija)

Regulators: Osservatori Regjonâl de Lenghe e de Culture Furlanis
Valodas kodi
ISO 639-1: fr
ISO 639-2: fur
ISO 639-3: fur 

Friulu valoda () ir romāņu saimes valoda, kurā runā pārsvarā Itālijas ziemeļaustumos. Valodu lieto apmēram 600 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir bilingvāli itāļu valodā. Friulu valoda pieder pie retoromāņu valodām un tādēļ reizēm tiek saukta par austrumu ladīnu valodu, ar kuru tai ir kopējas saknes. Rakstu pieminekļi friulu valodā pastāv no 11. gadsimta, bet literatūra un dzeja kopš 1300. gadiem. No 20. gadsimta vērojama pastiprināta interese par valodu un notiek valodas atdzimšana.

Friulu valoda mūsdienās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ceļa rādītājs itāļu un friulu valodā

Friulu valoda ir oficiāli atzīta minoritātes valoda Itālijā, kas noteikts ar likumu 482/1990. Daudzās sākumskolās ir ieviesta apmācība friulu valodā. Valodu lieto plašsaziņas līdzekļos, populārajā mākslā un kino. Ap 40% ceļa rādītāju Udīnes provincē ir friulu un itāļu valodā.

Vietvārdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Katrai apdzīvotai vietai friulu apdzīvotos reģionos pastāv divi nosaukumi — itāļu un friulu. Oficiālais gan ir tikai itāliskais nosaukums, ko arī lieto lietvedībā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]