Gaja
- Šis raksts ir par mitoloģiju. Par citām jēdziena Gaja nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Gaja (grieķu: Γαία – ‘Zeme’) jeb Gēja[1] bija dieviete sengrieķu mitoloģijā, Zemes personifikācija.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Viena no četriem pirmatnējiem jeb pirmsolimpiskajiem dieviem. Pēc Hēsioda, esot piedzimusi tūlīt pēc Haosa.[2] Viņa dzemdēja Pontu (Ūdeni) un Urānu (Debesis).[3] Pēc tam Urāns izlēja pār Gaju apaugļojošu lietu, pēc kā Gaja radīja kokus, zāli, ziedus, putnus un zvērus.
Gajai no Urāna piedzima daudz bērnu, tai skaitā simtroči – hekatonheiri, ciklopi un titāni.[2] Urāns visus savus bērnus sameta bezdibenī Tartarā. Aizvainotā Gaja pierunāja titānus uz sacelšanos. Titāni visjaunākā no tiem – Krona (Laika) vadībā sakāva Urānu un Krons kļuva par jauno debesu valdnieku.[4] Gaja tai laikā no Ponta dzemdēja vairākas jūras dievības.
Gaja kopā ar Urānu pareģoja Kronam, ka to gāzīs kāds no viņa dēliem. Krons no tā cerēja izvairīties, apēdot visus bērnus, ko no tā dzemdēja viņa sieva un māsa Reja. Gaja palīdzēja Rejai noslēpt viņas dēlu Zevu, kurš izaudzis ar Gajas palīdzību spēja piespiest tēvu atrīt visus tā bērnus.[2] Izcēlās karš starp Krona brāļiem un māsām no vienas puses un dēliem un meitām no otras, tā sauktā titānomahija. Zevs griezās pēc palīdzības Tartarā pie ciklopiem un simtročiem un ar to atbalstu uzvarēja. Titāni tika ieslodzīti Tartarā.
Nu Gaja, neapmierināta ar titānu ieslodzīšanu, atkal mainīja pusi un radīja gigantus, kuri uzbruka Zeva vadītajiem dieviem. Šajā karā jeb gigantomahijā giganti zaudēja.[4]
Ar zaudējumu nesamierinājusies Gaja no Tartara dzemdēja briesmoni Tīfonu, kurš tiktāl nobiedēja Olimpa dievus, ka tie, pārvērtušies par dažādiem dzīvniekiem, bēga uz Ēģipti. Tomēr galu galā arī šo ienaidnieku uzvarēja, un Zevs uzlika tam virsū Etnas kalnu Sicīlijā.[4]
Pēc tam Gaja vairs nav iejaukusies politikā, bet turpinājusi dzemdēt dažādas būtnes.
Kults
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Senie grieķi uzskatīja Gaju par senās gudrības glabātāju un likteņa zinātāju, reizēm jaucot viņu ar Temīdu. Zemes mātes funkcijas Olimpa dievu laikā tika identificētas arī ar ražas un dabas spēku dievieti Dēmetru. Viņas kults bija izplatīts visas Senās Grieķijas teritorijā. Pausānijs savā "Ellādas aprakstā" min viņas tempļus būtiskās vietās, kā Atēnu Akropolē, Atikas svētvietā un citur.
Gajas hipotēze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1970. gadā biologi Džeimss Lavloks un Lina Margulisa, pamatojoties uz vairākiem priekšgājējiem, izvirzīja Gajas hipotēzi, saskaņā ar kuru planēta Zeme ir vienots nedzīvs organisms, kas uztur sevi līdzsvarā ar bezapziņas sadarbību starp dzīvām būtnēm un nedzīvo matēriju.[5] Hipotēzi asi kritizēja vairāki pazīstami zinātnieki (tai skaitā Ričards Dokinss, kurš norādīja uz teorijas nesavienojamību ar darvinismu), tomēr tā atrada arī savus atbalstītājus, kuri regulāri atklāj, ka saikne starp nedzīvo un dzīvo dabu ir dziļāka, kā tas tika uzskatīts iepriekš, un atzīst to par netiešu pierādījumu Gajas hipotēzei. Hipotēzi un tās atvasinājumus bieži apraksta zinātniskajā fantastikā.
Piezīmes un atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ideju vārdnīca. Rīga: Zvaigzne ABC, Rīga, 170. lpp.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Гесиод. Полное собрание текстов / Вступительная статья В.Н.Ярхо. Комментарии О.П.Цыбенко и В.Н.Ярхо. — М.: Лабиринт, 2001. — 256 с. — (Античное наследие). — ISBN 5-87604-087-8.
- ↑ Pontus // Реальный словарь классических древностей / авт.-сост. Ф. Любкер ; Под редакцией членов Общества классической филологии и педагогики Ф. Гельбке, Л. Георгиевского, Ф. Зелинского, В. Канского, М. Куторги и П. Никитина. — СПб., 1885. — С. 1088.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 [1] Тахо-Годи А. А. Гея // Мифы народов мира / Главн. ред. С. А. Токарев. — М.: Советская энциклопедия, 1990. — С. 248—249.
- ↑ Дульзон Альфред Андреевич. Парадокс устойчивого развития. Триумф Triumph www.triumph.ru. ISBN 978-5-89392-804-4.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gaja.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Theoi Greek Mythology raksts (angliski)
 | Šis ar mitoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||
|